“Delna”: Tikai 10 pašvaldību tīmekļvietnēs atrodama pilnīga informācija par ziedojumiem domes politiskajiem spēkiem

Tikai desmit pašvaldību tīmekļvietnēs atrodama pilnīga informācija par ziedojumiem, kas saņemti domes deputātu politiskajām kampaņām vai viņu pārstāvētajām partijām, secinājusi biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”).

Vērtējot Latvijas pašvaldību mājaslapu atklātību, biedrība pievērsās arī pašvaldību publicētajai informācijai par saņemtajiem ziedojumiem. Visefektīvākais veids ir nodrošināt saiti uz nacionālā līmeņa resursiem, piemēram, oficiālajām tīmekļvietnēm, kas apkopo informāciju par ziedojumiem, papildus norādot, kā un kādu informāciju tur var atrast, ziņojumā norādīja “Delna”.

Biedrības vērtējumā, Latvijā šī indikatora kopējā izpilde ir zema – tikai desmit pašvaldības pilnībā atbilst noteiktajām prasībām: Alūksnes, Augšdaugavas, Ādažu, Cēsu, Krāslavas, Madonas, Preiļu, Ropažu, Saulkrastu, Talsu novada pašvaldības.

Mazais pašvaldību skaits norādot uz “ievērojamu trūkumu atklātības un atbildības jomā”, jo ziedojumu publiskošana veicina politisko procesu atklātību, un vēlētājs var labāk izprast, kādi resursi tiek ieguldīti politiskajās kampaņās, norāda biedrība.

Zemais rādītājs uzsver nepieciešamību uzlabot informācijas pieejamību par politisko ziedojumu avotiem, kas ir svarīgi sabiedrības uzticības veidošanai un korupcijas novēršanai, teikts ziņojumā.

“Delna” arī vērtēja pašvaldību publicēto informāciju par ikgadējās domes deputātu interešu un aktīvu deklarācijām vai vismaz nodrošinot tiešās saites uz nacionālā līmeņa datubāzēm, kur pieejama šī informācija. Pašvaldībai arī jāiesniedz instrukcijas par to, kā datubāzēs atrast nepieciešamo informāciju, lai iedzīvotājiem to būtu vieglāk izdarīt, norāda “Delna”. Šāda informācija ļaujot sabiedrībai pārbaudīt, vai deputāti rīkojas atbilstoši saviem pienākumiem un sabiedrības interesēm. Taču secināts, ka tikai deviņas pašvaldības pilnībā izpilda noteiktās prasības.

Latvijas pašvaldības norāda saiti uz nacionālā līmeņa datubāzi, bet bez papildu paskaidrojumiem par to, kā tajā meklēt informāciju, un kāda informācija tajā kopumā ir atrodama, teikts ziņojumā.

Tāpat pašvaldības mājaslapā jābūt atsevišķai korupcijas un ētikas jautājumiem veltītai sadaļai, norāda “Delna”. Tajā jāsniedz apraksts par korupciju, piemēram, saistībā ar publiskajiem iepirkumiem un politiskajiem lēmumiem, kā arī piemēriem, atbilstošiem pašvaldības darbības jomām.

Pašvaldībai tāpat jānodrošina piekļuve izglītojošiem resursiem par korupcijas apkarošanu, kā arī jāinformē sabiedrību par veidiem, kā konfidenciāli ziņot par iespējamiem korupcijas vai interešu konflikta gadījumiem.

Šī indikatora prasības pilnībā izpildījušas 12 pašvaldības, secinājusi “Delna”. Bieži pašvaldības tikai norādījušas saiti uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapu bez piemēriem un plašāka apraksta.

Pašvaldības mājaslapā arī jābūt pieejamam korupcijas apkarošanas plānam, tai skaitā arhivētiem plāniem no iepriekšējiem periodiem, lai palīdzētu definēt pašvaldības stratēģijas un pasākumus korupcijas novēršanai un apkarošanai.

Ja pilnīgs plāns nevar tikt publicēts, piemēram, klasificētas informācijas vai drošības apsvērumu dēļ, pašvaldībām jāsniedz vismaz pārskats par savu pretkorupcijas politiku un galvenajiem darbības virzieniem, norādīja biedrība.

Korupcijas apkarošanas plānu publicējušas astoņas no 43 pašvaldībām. Kā labās prakses piemērs izcelta Cēsu novada pašvaldība, jo tās korupcijas novēršanas plāns skaidri definē veicamos uzdevumus, par tiem atbildīgās amatpersonas, izpildes rādītājus un termiņus.

“Delnas” vērtējumā, pašvaldībām joprojām trūkst padziļinātas izpratnes par to, kādēļ šāds korupcijas apkarošanas plāns būtu jāveido.

Līdztekus tikai Rīgas pašvaldība publicējusi atskaiti par korupcijas apkarošanas plāna izpildi, kas norāda uz ievērojamu trūkumu atskaišu un caurspīdīguma jomā, teikts ziņojumā. Tādējādi sabiedrības iespējas sekot līdzi korupcijas apkarošanas procesiem ir apgrūtinātas, veicinot uzticības trūkumu attiecībā uz pašvaldību darbību šajā jomā.

Iedzīvotājiem ir nepieciešama skaidra un pieejama informācija par to, kā pašvaldība ievēro savus solījumus, un kādus rezultātus tā sasniedz, lai veicinātu aktīvāku iesaistīšanos un uzraudzību, teikts ziņojumā. “Delna” sagaida, ka pašvaldības sniedz skaidru un detalizētu pārskatu par paveikto, iekļaujot informāciju par galvenajām problēmām un to risināšanu.

“Delna” kopš 2021.gada katru gadu vērtē Latvijas pašvaldību mājaslapu atklātību. Ar katru gadu palielinās tajās publicētās informācijas apjoms par lēmumu pieņemšanu, domes struktūru, pašvaldības budžetu un finanšu izlietojumu, publiskajiem iepirkumiem, pašvaldības uzņēmumiem, sabiedrības līdzdalību, korupcijas apkarošanu un ētiku, secināts veiktajos izvērtējumos.

Ja pērn tikai Rīgas pašvaldība sasniedza augstu novērtējumu – vismaz 29,5 punktus no 40 -, tad šogad augsti novērtēto pašvaldību skaits pieaudzis līdz 12. Rīgai pievienojušies Alūksnes, Ādažu, Bauskas, Cēsu, Madonas, Mārupes, Preiļu, Ropažu, Talsu un Valmieras novadi un Daugavpils.