LETA
SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) no šā gada 1.aprīļa cels depozīta sistēmas dalības maksu, liecina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publiskotais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmums.
Tostarp no vienreiz lietojamiem depozīta iepakojumiem caurspīdīgās plastmasas vienības cena pieaugs 7,6 reizes – no 0,0009 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 0,0068 eiro, krāsainās plastmasas vienības cena augs 6,8 reizes – no 0,0037 eiro līdz 0,0252 eiro, bet stikla vienības cena augs 2,4 reizes – no 0,018 eiro līdz 0,0429 eiro bez PVN.
Vienlaikus alumīnija iepakojums arī turpmāk būs bezmaksas, bet dzelzs iepakojuma maksa par vienību palielināsies 3,7 reizes – no 0,0093 eiro bez PVN līdz 0,0343 eiro bez PVN.
Atkārtoti lietojamo iepakojumu grupā universāla dizaina iepakojumu cena palielināsies 3,4 reizes – no 0,0256 eiro par vienību bez PVN līdz 0,0858 eiro, bet individuāla dizaina iepakojumu vienības cena augs par 57,9% – no 0,0126 eiro līdz 0,0199 eiro par vienību bez PVN.
Regulatora publiskotajā lēmumā teikts, ka dalības maksas projekts ir pamatots un aprēķināts tādā apmērā, lai segtu “Depozīta iepakojuma operatora” depozīta sistēmas nodrošināšanas pakalpojuma izmaksas.
Jau vēstīts, ka sākotnēji plānotās izmaiņas depozīta sistēmas dalības maksā bija citas, tostarp no vienreiz lietojamiem depozīta iepakojumiem caurspīdīgās plastmasas vienības cenu bija plānots palielināt 5,3 reizes, krāsainās plastmasas – 8,6 reizes, bet stikla – 2,4 reizes. Vienlaikus alumīnija un arī dzelzs iepakojumam maksa nebija plānota. Savukārt atkārtoti lietojamo iepakojumu grupā universāla dizaina iepakojumu cenu bija paredzēts celt 3,4 reizes, bet individuāla dizaina iepakojuma cenu bija plānots palielināt par 71%.
DIO pārstāvji iepriekš skaidroja, ka dalības maksas projekts sagatavots, ņemot vērā līdzšinējos depozīta sistēmas darbības rezultātus, 2022. un 2023.gada prognozes tirgū laistajam depozīta iepakojuma apmēram, atgriešanas rādītājiem, kā arī prognozētajām depozīta iepakojuma apsaimniekošanas izmaksām.
Kompānijā minēja, ka depozīta sistēmu finansē trīs galvenie ieņēmumu avoti – ieņēmumi par savākto un pārstrādei nodoto materiālu, depozīta maksa par tiem iepakojumiem, kurus patērētāji nav atdevuši atpakaļ sistēmā, un dzērienu ražotāju maksājumi par dalību depozīta sistēmā. Depozīta sistēma darbojas pēc bezpeļņas principa, un visi iegūtie līdzekļi tiek atkārtoti ieguldīti atpakaļ sistēmas darbībā un attīstībā.
Latvijā 2022.gada 1.februārī darbību sāka depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem.
Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.
Foto: Publicitātes foto
Kuram par to būtu šaubas.Galvenais ielikt kāju durvīs un valsts lobēts pasākums jums ienesīs miljonus.Atkal viss ir labi,vai ne?
Ivar, lasu un brīnos, kā var izrakstīt tik bezsakarīgu komentāru.
Valsts neko nelobē. Kā tu to vispār iedomājies. Vispār zini ko nozīmē “lobēt”?
DIO visa “peļņa” ir jāiegulda atpakaļ sistēmā. Kādi tev tur miljoni?
Mums viss ir slikti, jo LV ir pilns ar tādiem kā tu. Informāciju neanalizē, neizprot, nesaprot ko pats runā, lieto vārdus, kuru nozīmi labākajā gadījumā tikai nojauš. Fantazē, izpušķo informāciju, pārspīlē, melo. Un tā par visu. Un tie jefiņi tic ka viņi visu saprot, ir gudrāki par pārējiem.