Deputāti nespēj vienoties par pašvaldību amatpersonu tiesību ierobežošanu ieņemt citus atalgotus amatus

Šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti nespēja vienoties par to, vai un kā ierobežot pašvaldību amatpersonu tiesības ieņemt citus atalgotus amatus.

Komisija turpināja skatīt jau iepriekš apspriestos grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Deputāti diskutēja par priekšlikumu ierobežot šo amatpersonu tiesības ieņemt algotus amatus, ļaujot savienot savus tiešos amata pienākumus ar amatiem publiskas personas institūcijās, bet ne vairāk kā vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu, vai arī ļaut amatpersonām strādāt kā ekspertiem.

Sēdes laikā izskanēja daudz piemēru, kādos gadījumos šādi ierobežojumi būtu, bet kādos – nebūtu pamatoti.

Deputāts un bijušais Ventspils domnieks Ģirts Valdis Kristovskis (JV) vērtēja, ka ne visās domēs viss notiek labi un gludi. Atsaucoties uz savu pieredzi, viņš norādīja, ka vienā un tajā pašā pašvaldībā līdzīgā statusā esoši deputāti saņem būtiski atšķirīgus atalgojumus, bet vienīgā iespēja ko mainīt, ir tiesāties.

Viņa ieskatā, būtu nepieciešams ļoti precīzi definēt likuma normas gan atkarībā no deputāta statusa, gan komiteju un komisiju uzdevumiem, gan daudzajām pašvaldību institūcijām.

Opozīcijas deputāts Māris Sprindžuks (AS) pauda, ka pašvaldībās darbs komisijās ir papildus darbs, par kuru ir jāmaksā gan deputātiem, gan mēram.

Viņaprāt, ja nav iespējams vienoties par to, kā ierobežot amatpersonu tiesības ieņemt citus amatus, tad esot iespēja noteikt atalgojumu papildus amatos kā piemaksas un regulēt piemaksas apmēru, nosakot to, piemēram, 30% – 40% apmērā no algas.

Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka (AS) norādīja uz atsevišķām likuma normu nepilnībām. Piemēram, likuma normas attiecas arī uz pagastu pārvaldniekiem. Viņš sprieda, ka pagastu pārvaldnieki ir “niecīgs amats”, kuru ieņemot, amatpersona pilda ļoti daudzas funkcijas. Kā piemēru viņš minēja Bauskas novada Stelpes pagastu, kurā dzīvo 200 cilvēki.

Komisijas sēdē izskanēja iebildumi, ka, reaģējot uz Valsts kontroles ziņojumu, kurā runa ir par augsta līmeņa amatpersonām, tiek izstrādāti grozījumi, kuros tiek spriests par ļoti daudziem amatiem pašvaldībās. piemēram, aptverot kultūras namu vadītājus un viņu vietniekus.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) uzsvēra, ka ir divas pilnīgi atšķirīgas situācijas – valsts pusē un pašvaldību līmenī. Pašvaldībās esot ļoti daudz dažādu sīku amatu, kas pakārtoti funkciju izpildei. Piemēram, ciršanas atļauju izsniegšanai tiek veidotas komisijas, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai tiek veidotas citas komisijas.

Viņas ieskatā, likuma grozījumu galvenais mērķis esot ministriju valsts sekretāri un viņu vietnieki. Savukārt pašlaik komisija “paņēmusi šo tvērumu nedaudz par lielu”.

Mieriņas uzskata, ka nepieciešams darba grupā turpināt diskutēt un vienoties ar konkrētiem piemēriem par konkrētu amatpersonu tiesībām ieņemt citus algotus amatus, lai gūtu pilnu skaidrību, kurus amatus ar kuriem drīkstēs savienot.

Pēc diskusijām komisijā tika balsots par izteiktajiem priekšlikumiem un neviens neguva vairākuma komisijas deputātu atbalstu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē septembra sākumā Valsts kancelejai tika uzdots izstrādāt priekšlikumus grozījumiem likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Tāpat ziņots, ka Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz būtiskus ierobežojumus valsts un pašvaldību amatpersonu amatu savienošanai, tostarp attiecībā uz amatu ieņemšanu publisko personu kapitālsabiedrībās un publisko personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās.

Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākās amatpersonas drīkstēs savu amatu savienot tikai ar vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu, bet ne ar valdes locekļa amatu publiskās kapitālsabiedrībās.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka valsts amatpersona var savienot savu amatu ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu un tikai uz termiņu līdz vienam gadam, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas pienākumu izpildei. Iespēja atkārtoti ieņemt šādu amatu tiks pieļauta tikai pēc gada pārtraukuma, kopš valsts amatpersona beigusi pildīt pagaidu padomes locekļa amatu. Šīs izmaiņas atspoguļo padomes locekļa amata nepilnas slodzes būtību, paredzot darba laiku padomes locekļa pienākumu pildīšanai līdz 30% no normālā darbalaika.

Stingrākas prasības būs arī amatu savienošanas izvērtēšanai, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākajām amatpersonām, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem atļaujas savienot amatus vairs nedrīkstēs izdot tikai uz rezolūcijas pamata, nodrošinot, ka katrs amatu savienošanas lūguma gadījums tiek izvērtēts individuāli, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un ietekmi uz valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīvu un pilnvērtīgu izpildi.

Ar grozījumiem iecerēts mazināt interešu konfliktu riskus, veicināt efektīvāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi un palielināt sabiedrības uzticību publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitāti. Tāpat šādi iecerēts nodrošināt, ka valsts amatpersonas pilda savus pienākumus atbildīgi un godprātīgi, novēršot riskus, ka var tikt kavēta valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīva un pilnvērtīga izpilde un amatu savienošana izmantota nesamērīgai finansiālu labumu gūšanai no papildu amatiem.

Foto: Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka/LETA