LETA
Aizsargjoslu likumā jāsaglabā nosacījums, ka jūras aizsargjoslā aprobežojumus apbūves nosacījumiem nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lai labāk aizsargātu minētās dabas teritorijas, paredz Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas (AS) iesniegtais priekšlikums.
Tādējādi politiķis aicinājis atteikties no dažiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kas būtu paredzējuši Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā aprobežojumus apbūves nosacījumus ļaut noteikt arī tikai lokālplānojumā.
Deputāts no savas puses pieļauj, ka dažās normās var tikt paredzēta lokālplānojuma loma, ja tiks arī noteikts, ka tas nemainīs teritorijas plānojumā noteikto atļauto izmantošanu.
Līdaka sava priekšlikuma pamatojumā skaidro, ka, ja atbilstoši likumprojekta autoru plānam tiktu ļauts ar lokālplānojumu grozīt teritorijas plānojumu, tad ir risks, ka dabas un apstādījumu teritorijas tiktu pārplānotas par apbūvi.
Politiķis atzīmē, ka prognozējamais izmaiņu lielais apjoms neatstātu “nekādu cerību” sabiedrībai pasargāt attiecīgās dabas teritorijas caur publisko apspriešanu.
VARAM pārstāvji no savas puses iepriekš sagatavotajā likumprojekta anotācijā skaidrojuši, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas vairāku piekrastes pašvaldību teritorijas ir būtiski paplašinātas, tāpēc var būt lietderīgi izstrādāt lokālplānojumus tieši piekrastes teritorijām, piemēram, lai risinātu jautājumus par piekļuvi piekrastei.
Gan pašvaldības teritorijas plānojums, gan lokālplānojums tiek izstrādāts pēc vienādas kārtības, to izstrādē tiek saņemti institūciju nosacījumi un atzinumi, un tiek nodrošināta sabiedrības informēšana un līdzdalība, teikts likumprojekta pamatojumā, kurā ministrija piedāvājusi palielināt lokālplānojumu lomu.
Foto: saeima.lv/publicitātes attēls
Reklāma