DIO: Ar mazo veikalu īpašniekiem slēgtas vienošanās par biežāku tukšo iepakojumu izvešanu

Veikalu uzglabāšanas telpu izmēri ir ļoti dažādi, tāpēc ar tirgotājiem, kuriem ir limitētas iepakojumu uzglabāšanas iespējas, esam vienojušies par biežāku tukšo iepakojumu izvešanu, komentējot mazo tirdzniecības vietu bažas par spēju nodrošināt depozīta sistēmas prasības, aģentūrai LETA pauda SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

“Ja nesezonas mēnešos, piemēram, mazajam veikalam tiek nodrošināta vidēji viena izvešana nedēļā, vasaras sezonā tiek ieplānotas pat divas līdz trīs izvešanas nedēļā,” skaidroja Stūrītis, piebilstot, ka kopumā DIO ir veicis sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu, ka vasaras sezona noritētu maksimāli ērti kā iedzīvotājiem, tā arī tirgotājiem.

Tāpat viņš aicina arī iedzīvotājus būt atbildīgiem un nodot tīrus iepakojumus, kā arī no stikla pudelēm noņemt metāla korķīšus, lai atvieglotu iepakojumu pieņemšanas procesu tirgotājiem. “Tikai visām iesaistītajām pusēm kopīgi sadarbojoties, varēsim nodrošināt efektīvu depozīta sistēmas darbību un padarīt vidi mums apkārt tīrāku,” uzsvēra DIO vadītājs.

Komentējot higiēnas prasību ievērošanas problēmas tirgotāju vidū, Stūrītis sacīja, ka kopumā tam nevajadzētu būt šķērslim depozīta iepakojumu pieņemšanai veikalos – Lietuvā, Igaunijā, Skandināvijas valstīs un citviet, kur darbojas depozīta sistēma, mazajos veikalos, tostarp lauku rajonos, izvietoti ļoti daudz depozīta punktu, un gan iedzīvotājiem, gan veikaliem tā ir ierasta ikdienas prakse.

Piemēram, Somijā, Norvēģijā un citās valstīs depozīta iepakojumi jāpieņem pilnīgi visiem veikaliem, neatkarīgi no to platības, norādīja DIO vadītājs, atgādinot, ka Latvijā pienākums pieņemt tukšos iepakojumus ir veikaliem, kuru tirdzniecības zāle ir 60 kvadrātmetri vai vairāk.

“Jāuzsver, ka sanitārās normas veikalu darbiniekiem jāievēro jebkurā gadījumā, neskatoties uz to, vai veikalā ir vai nav ierīkots depozīta punkts,” atzīmēja Stūrītis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka arī taromāta kopšana ir paredzēta atbilstoši ražotāja instrukcijām, taču DIO iesaka tirdzniecības vietām kopšanu veikt ar noteiktu regularitāti, lai izvairītos no nevēlamas smakas un citām higiēnas problēmām.

Stūrītis norādīja, ka taromātu ražotāji visās tirdzniecības vietās ir veikuši veikala darbinieku apmācības par taromāta apkalpošanu. Vienlaikus arī DIO un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2022.gadā izstrādājis ieteikumus labai higiēnas praksei depozīta iepakojumu pieņemšanas vietās, kā arī ieteikumus iepakojumu uzglabāšanai.

Jāatzīmē, ka PVD nereti konstatē higiēnas prasību ievērošanas problēmas saistībā ar taromātiem.

Kā aģentūrai LETA skaidroja PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga, lai arī atsevišķas statistikas par higiēnas prasību pārkāpumiem, kas saistīti ar taromātu atrašanos pārtikas uzņēmumu telpās, PVD nav, dodoties pārbaudēs, inspektori nereti konstatē, ka dažādu iemeslu dēļ, piemēram, mazas telpas, pārāk liels un savlaicīgi nesavākts iepakojumu apjoms, rada ar higiēnas prasību ievērošanu saistītas problēmas, kuras citviet veiksmīgi, citviet neveiksmīgi tiek risinātas.

Grīnberga norādīja, ka visbiežāk tiek konstatēti insekti, kas varētu būt saistīts ar to, ka iepakojums tiek nests un vests no dažādām mājsaimniecībām, kā arī atkritumu konteineriem.

Tiek konstatētas arī smakas, kas rodas tādēļ, ka nodotais iepakojums netiek savlaicīgi izvests, uzskaita PVD pārstāve, piebilstot, ka, ja taromāts izvietots netālu no pārtikas fasēšanas telpām, tad tas papildus rada pārtikas piesārņojuma riskus.

Tāpat Grīnberga sacīja, ka dažviet tirdzniecības uzņēmumos telpas ir tik mazas, ka nodotā tara, ievietota maisos, tiek uzglabāta blakus pārtikas produktiem, tostarp nefasētiem, kas arī rada pārtikas piesārņojuma riskus.

“Un tie ir tikai daži ar taromātiem saistīti higiēnas izaicinājumi, ar kuriem pārtikas uzņēmumiem ikdienā ir jātiek galā,” piebilda Grīnberga. Viņa norādīja, ka līdz šim sodi tirgotājiem piemēroti neesot.

Jau ziņots, ka Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) ieskatā mazie tirgotāji nespēj tikt galā ar nodotajiem depozīta iepakojumiem, tādējādi ierobežojot uzņēmēju ieņēmumus, iespējas piesaistīt darbiniekus un grauj klientu uzticību.

Cita starpā LTA biedri norāda uz grūtībām higiēnas prasību ievērošanā, jo taromāti un tara smako, parādās kaitēkļi un apkope jāveic biežāk, nekā tas sākotnēji noteikts.

Tāpat problēmas mazajiem tirgotājiem sagādā papildu slodze darbiniekiem, kam tara jāpieņem un jāšķiro.

Jau ziņots, ka SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) pagājušajā gadā, kad Latvijā sāka darboties depozīta sistēma, strādāja ar 18,474 miljonu eiro apgrozījumu un 4,086 miljonu eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA “Alus un dzērienu iepakojuma savienība” (18,07%), SIA “Coca-Cola HBC Latvia” (18,07%), SIA “Cido grupa” (12,05%), AS “Cēsu alus” (12,05%), AS “PET Baltija” (12,05%), AS “Aldaris” (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).

Latvijā depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem sāka darboties 2022.gada 1.februārī. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.

Foto: publicitātes foto