XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XV Deju svētku dalībniekiem
šodien pienākas brīvdiena, tā iepriekš nolēma Saeimas deputāti, galīgajā
lasījumā pieņemot grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā.
Likumā noteikts, ka brīvdiena pienāksies šogad notiekošo svētku dalībniekiem, kuri būs vērsušies ar iesniegumu pie darba devēja.
Svētku dalībniekam līdz 15.jūlijam darba devējam bija jāiesniedz
Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka
identifikācijas kartes kopija, uzrādot oriģinālu. Svētku dalībnieka
nodarbināšana attiecīgajā brīvdienā būs iespējama Darba likumā
noteiktajos izņēmuma gadījumos. Darba devējam būs tiesības prasīt, lai
darbinieks, kurš kā svētku dalībnieks izmantojis brīvdienu, šajā laikā
nenostrādātās stundas nostrādā citā laikā.
Likumā par pienākumu noteikts Ministru kabinetam līdz 2013.gada
31.decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu pārdomātu
risinājumu brīvdienas piešķiršanai turpmāko Dziesmu svētku noslēguma
dienā un nākamajā dienā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas deputāti vēlas, lai turpmāk pēc Dziesmu un deju svētku
noslēguma brīvdiena būtu nodrošināta ikvienam, lai visi varētu
pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā.
Kā ziņots, iepriekš 6.jūnijā Saeimas deputāti konceptuāli pirmajā
lasījumā atbalstīja grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, paredzot,
ka uz 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem dienu pēc noslēguma – 8.jūliju –
noteiktu par atpūtas dienu un to pārceltu uz šā gada 23.novembri.
6.jūnijā atbalstītā versija paredzēja brīvdienas noteikšanu visiem
iedzīvotājiem, ne tikai svētku dalībniekiem, taču pret to iebilda
uzņēmēji.
Latvijas Nacionālā centra direktore Dace Melbārde iepriekš aģentūrai
LETA atzina, ka svētku rīkotāji ir gandarīti par kompromisa risinājumu,
jo dalībnieki ir pelnījuši šo brīvdienu. Svētku dalībniekiem ir jāiztur
liela slodze, proti, kora dziedātājiem ir divi ģenerālmēģinājumi,
noslēguma koncerts, svētku gājiens, bet dejotājiem – ģenerālmēģinājums,
četri koncerti un svētku gājiens.
“Šis Saeimas lēmums iezīmē ceļu uz nākotni, un ceram, ka nākamajos
svētkos pirmā darba diena pēc svētkiem būs brīvdiena visiem,” pauda
Melbārde.
Jau ziņots, ka Dziesmu un deju svētkos šoreiz piedalījās 40 600
dalībnieki no dažādām pasaules vietām. Absolūts dalībnieku līderis
svētkos bija dejotāji, jo šogad svētkos piedalījās kopumā 603 deju
kolektīvi. Korus svētkos pārstāvēja 388 kolektīvi, bet trešajā vietā
skaita ziņā bija vokālie ansambļi – 224 kolektīvi.
Rekordliels šogad bija ārvalstu latviešu skaits – kopumā uz Rīgu
atbrauca 1300 dalībnieki no dažādām latviešu kopienām ārvalstīs. Tāpat
svētku rīkotājiem izdevās piesaistīt 96 mazākumtautību kolektīvus.
Nedēļas garumā Rīgā kopumā notika 62 pasākumi, no kuriem 21 bija maksas pasākums, bet 41 – bezmaksas pasākums.
