Eiropā patlaban darbojas 143 kodolreaktori, no kuriem daži pēc Fukušimas katastrofas ir uz laiku apstādināti, lai vēlreiz pārbaudītu to drošību, 19.martā Latvijas Zaļās partijas kongresā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs Andris Abramenkovs.Saskaņā ar viņa sniegto informāciju, patlaban vēl tiek būvēti seši kodolreaktori.Vidēji 28% no Eiropai nepieciešamās enerģijas tiekot saražota kodolreaktoros. Abramenkovs piebilda, ka kodolenerģija veido salīdzinoši nopietnu lielumu kopējā tirgū, tāpēc arī atteikšanās no tās nav tik viegla.Spēkstaciju izvietojums Eiropā ir nevienmērīgs, taču visvairāk tās atrodas Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Spānijā. Savukārt hidroelektrostacijas izplatītas Skandināvijā, Austrijā, Šveicē un Itālijas ziemeļos.Kā stāstīja eksperts, atomstacijas darbojas vidēji 40 gadus un tās likvidēšanas izmaksas sasniedz pat trīs miljardus eiro (2,1 miljards latu). Stacijas likvidēšanas izmaksas tiekot iekļautas elektroenerģijas tarifā.Pēc Abramenkova teiktā, Eiropa Savienība neplāno strauju kodolenerģijas attīstību, jo līdz 2030.gadam tās ražošanu paredzēts saglabāt aptuveni 29% līmenī.Eksperts prognozēja, ka Fukušimas katastrofa varētu apstādināt kodolstaciju turpmākos attīstības plānus.Viņš arī uzsvēra, ka Fukušimas katastrofas radītie zaudējumi būs mērāmi vairākos desmitos miljardos latu, radot lielu globālo triecienu kodoltehnoloģiju attīstībai.
