Eiroparlaments apstiprina ēku dekarbonizācijas plānu. Ko tas paredz?

Vairumam ēku Eiropā ir nepieciešams uzlabot energoefektivitāti. Tas palīdzēs gan cīņā ar klimata pārmaiņām, gan ļaus samazināt apkures rēķinus.

Tādēļ Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pārskatīja likumu par ēku energoefektivitāti, ieviešot jaunus mērķus izmešu mazināšanai. Daži kritiķi saka, ka šis plāns ir pārāk ambiciozs un prasīs ļoti lielus ieguldījumus, bet citi ir pārliecināti, ka vajadzēja darīt vairāk.

Jaunie nami – ar nulles izmešiem
Statistika ir skaidra: ēkas patērē visvairāk enerģijas, un divas trešdaļas no tām ir ar sliktu energoefektivitāti. Tādēļ daudzviet renovācijas un remonti ir steidzami nepieciešami.
Turklāt nami rada 36% no siltumnīcefekta gāzu izmešiem, norādīja Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone: «Pirmkārt, ēkas ir lielākais enerģijas patērētājs ES. Mēs netiksim galā ar dekarbonizāciju un ekonomiskiem izaicinājumiem, kā arī ar atkarību no enerģijas piegādes avotiem, ja mēs neķersimies pie ēkām. Otrkārt, pārāk daudziem iedzīvotājiem nav pieejami veselīgi un ilgtspējīgi dzīvošanas apstākļi. Tam ir jāmainās. Mums vajadzētu no jauna pārdomāt, kā mēs ceļam un remontējam mājas, kā arī to, kā mēs palīdzam radīt dzīvošanai piemērotas telpas, kas ir pieejamas visiem eiropiešiem.»
Jaunie ēku energoefektivitātes noteikumi, ko apstiprinājis EP, paredz, ka no 2030. gada visiem jaunajiem namiem ir jābūt ar nulles izmešiem. Bet uz jaunām sabiedriskajām ēkām šīs prasības attieksies jau no 2028. gada.
Tomēr jauni nami veido tikai nelielu daļu no kopējā īpatsvara. Tādēļ lielākais uzsvars uz māju renovāciju, sākot ar tām, kas ir vissliktākajā stāvoklī.
Tomēr, kā norādīja par šo likumu atbildīgais Zaļo grupas deputāts no Īrijas Kirans Kafs, privātmāju īpašnieki tiks nevis spiesti, bet gan motivēti veikt remontu: «Šīs krīzes laikā vairāk nekā 41 miljons eiropiešu jeb 9,3% iedzīvotāju nebija spējīgi pietiekami apkurināt savas mājas. 2021. gadā šis rādītājs bija 6,9%. Augstie enerģijas rēķini radīja pamatīgu slogu mājsaimniecībām. Tādēļ mēs gribējām nodrošināt, lai ciešanas, ko radīja šī krīze, nekad neatkārtotos. Līdz ar to mēs vēlējāmies ieviest energoefektivitāti un ietaupījumus, kas ļautu pastāvīgi samazināt apkures rēķinus un atkarību no energoresursu piegādātājiem.»
Sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nav paredzētas dzīvošanai, būs pakāpeniski jāuzstāda saules baterijas, ja vien tas nav ekonomiski nepamatoti.
Ir paredzēti arī dažādi izņēmumi kultūras un arhitektūras pieminekļiem, kā arī baznīcām un lauksaimniecības celtnēm.

Kritiķi norāda – plānam trūks finansējuma un darbaroku
Tagad katrai ES valstij ir jāizveido plāns, kurā tiks atrunāts, kā sasniegt izvirzītos mērķus.
Tiek solīts, ka tā dēvētais renovācijas vilnis radīs daudz jaunu vietējo darbavietu. Tomēr kritiķi norāda, ka tam visam nav paredzēts pietiekams finansējums. To atzīmēja arī Eiropas Parlamenta Kreiso grupas deputāte Klēra Deilija: «Tā bija iespēja paveikt vairākas lietas vienlaikus, efektīvi izmantot klimata naudu, tajā pašā laikā risinot sociālo nevienlīdzību. Ņemot vērā steidzamus draudus civilizācijai, pilsoņi, it sevišķi jaunieši, deva 2019. gadā šai savienībai vēsturisku mandātu rīcībai klimata jomā.
Piecus gadus vēlāk planēta deg, bet viens aiz otra likumos notiek atkāpšanās no iecerētā. Planētai un civilizācijai, atklāti runājot, tam nav laika.»
Vēl citi saka, ka nospraustie mērķi ir pārāk ambiciozi un līdz ar to nereāli, kaut vai tādēļ, ka trūks darbaroku projektu īstenošanai.
Jaunais likums paredz arī pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā katliem. ◆

Teksts – ARTJOMS KONOHOVS, Latvijas Radio korespondents Briselē, «EURANET PLUS»