Eiropas Savienība apņēmusies padarīt velosipēdu par «pilntiesīgu transportlīdzekli»

Veloinfrastruktūras izveidē vēl daudz jāiegulda; cer uz atbalsta projektiem

Eiropas Savienība (ES) apņēmusies veicināt iedzīvotāju pārvietošanos ar velosipēdiem. Tas tiek darīts, lai samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu un mudinātu eiropiešus būt fiziski aktīvākiem.

Tāpēc ES sola sekmēt kvalitatīvas veloinfrastruktūras izveidi un uzlabot ceļu satiksmes drošību, lai pārliecinātu iedzīvotājus, ka velosipēds var kļūt par viņu ikdienas pārvietošanās līdzekli.

Eiropas valstīs vēl ir daudz darāmā
Dažās Eiropas valstīs velosipēds ir ārkārtīgi populārs transportlīdzeklis. 2019. gadā veiktā «Eirobarometra» aptaujā 41% respondentu Nīderlandē atbildēja, ka viņu galvenais pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds. Zviedrijā šādi atbildēja 21% aptaujāto, bet Vācijā – 15%.
Tomēr kopēja aina ES nav tik spoža, jo vidēji tikai 8% ES iedzīvotāju minēja velosipēdu kā savu galveno pārvietošanās līdzekli.
Tas nozīmē, ka ir vēl daudz darāmā, lai pārliecinātu vairāk eiropiešu pārsēsties uz velosipēdiem, kas tiek uzskatīti par zaļākajiem pārvietošanās līdzekļiem.
ES ir ķērusies pie lietas. Pagājušajā nedēļā Briselē ES transporta komisāre Adina Veljana, Eiropas Parlamenta (EP) Transporta komitejas priekšsēdētāja Karima Delli un ES Padomes prezidējošās dalībvalsts Beļģijas vicepremjers Žoržs Žilkinē parakstīja Eiropas deklarāciju par riteņbraukšanu.

Transportlīdzeklis ar augstu pievienoto vērtību
Dokumentā ir uzsvērts, ka riteņbraukšana ir «ilgtspējīgs, pieejams un lēts transporta veids ar lielu pievienoto vērtību ES ekonomikai». Velobraukšana arī ļauj samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzumu.
Deklarācijai nav juridiska spēka, tomēr ES dalībvalstis ir apņēmušās izbūvēt vairāk veloceliņu, nodrošināt velosipēdistiem labākus savienojumus ar sabiedrisko transportu, izveidot drošas velosipēdu novietnes un paplašināt elektrisko velosipēdu uzlādes staciju tīklu.
Valdības arī ir apņēmušās uzlabot velosipēdistu drošību, fiziski atdalot veloceliņus no motorizēto transportlīdzekļu joslām vai nosakot drošu pārvietošanās ātrumu jauktā satiksmē.

Vilcienos jābūt velonovietnēm
ES transporta komisāre Adina Veljana skaidroja, ka deklarācijā uzstādīto uzdevumu īstenošana būs katras dalībvalsts ziņā. Tomēr viņa uzsvēra, ka Eiropas Komisija ir centusies veicināt velobraukšanu, izmantojot citus tiesību aktus, piemēram, nesen pieņemtos noteikumus par pasažieru tiesībām.
«Mēs esam izdarījuši daudz lietu, piemēram, uzdevuši vilcienu operatoriem nodrošināt, ka vilcienos ir velonovietnes, lai pasažieri varētu ceļojumos ņemt līdzi savus velosipēdus. Šādi mēs iedrošinām izmantot sabiedrisko transportu,» teica A. Veljana.
«Protams, joprojām ir cilvēki, piemēram, Portugālē, Rumānijā vai Itālijā, kuri teic, ka pie viņiem nav izveidojusies velobraukšanas kultūra. Tajā pašā laikā šīs trīs valstis ir lielākās velosipēdu ražotājas Eiropas Savienībā. Uz velobraukšanu ir jāskatās arī no ekonomiskā leņķa, tāpēc es ceru, ka visi tajā saskatīs kaut kādus ieguvumus,» sacīja komisāre.
A. Veljana informēja, ka vairums ES dalībvalstu ir izmantojušas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus, lai finansētu ar veloinfrastruktūru saistītus projektus.

Velobraukšanas aktīvisti gandarīti par lēmumu
EP Transporta komitejas vadītāja Karima Delli paziņoja, de-klarācija ir vēsturisks pavērsiens Eiropas Savienībai.
«Velosipēds ir jāpadara par reālu ikdienas transporta veidu, kas ir līdzvērtīgs automašīnai vai pat metro, vai sabiedriskajam transportam.
Citiem vārdiem sakot, riteņbraukšana vairs nav tikai brīvā laika pavadīšanas veids vai sporta veids. Tagad velosipēds ir pilntiesīgs transportlīdzeklis.
Tāpēc mēs izvirzām konkrētus priekšlikumus, lai velosipēdu padarītu pieejamu ikvienam,» teica K. Delli.
Arī velobraukšanas aktīvisti ir apsveikuši ES apņemšanos padarīt Eiropu par velosipēdistiem draudzīgāku vietu.
Eiropas Riteņbraucēju federācija paziņoja, ka deklarācija «var palīdzēt miljoniem Eiropas iedzīvotāju izmantot velotransporta priekšrocības».
Savukārt Eiropas Velosipēdu ražošanas nozares konfederācija nosauca to par «nozīmīgu soli uz priekšu, lai veicinātu riteņbraukšanu un riteņbraukšanas nozares attīstību visā Eiropas Savienībā». ◆

Daži no šķēršļiem, kas kavē velosipēdu lietotāju skaita pieaugumu, ir:
drošu velostāvvietu un velobraukšanas joslu trūkums, kā arī nepietiekami zādzību novēršanas pasākumi;
Latvijā jaunajos «Škoda» elektrovilcienos nav velostatīvu, jo tie jau sākotnēji projektā nebija paredzēti. Kā skaidroja Latvijas Radio, tā kā velobraucējiem un arī citiem pasažieriem vilcienā dažādās vietās novietotie velosipēdi rada neērtības, Satiksmes ministrija velostatīvus taisās ierīkot. Plānotās izmaksas – 1,024 miljoni eiro.
No tiem 85% būs Eiropas Savienības nauda. Atlikušos aptuveni 150 000 eiro paredzēts ņemt no valsts «maka»;
Latvijas Radio Satiksmes ministrijā noskaidroja, ka statīvus plāno ierīkot visos 32 jaunajos elektrovilcienos. Katrā sastāvā varētu būt astoņi velostatīvi. Viens statīvs varētu izmaksāt 4000 eiro.

Teksts – ULDIS ĶEZBERIS, LATVIJAS RADIO ĀRZEMJU ZIŅU ŽURNĀLISTS, «EURANET PLUS»