Eiropas Komisijas (EK) jaunākais “Novecošanās ziņojums 2024” (Ageing Report 2024) prognozē, ka laika posmā līdz 2070.gadam Latvijā gaidāms lielākais samazinājums pensijas attiecībai pret algu, aģentūru LETA informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) pārstāvji.
EK ziņojumā teikts, ka gandrīz visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs samazināsies vidējās saņemtās valsts pensijas apjoms, salīdzinot ar vidējo saņemto algu. Lielākais samazinājums tiek prognozēts Latvijai – ja pašreizējā vidējā valsts pensija pret vidējo algu Latvijā ir 25,5%, tad 2070.gadā pensija veidos vairs tikai 13,5%. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš ir saņēmis atalgojumu valstī vidējās algas apmērā un nav neko krājis papildu, aizejot pensijā, 2070.gadā saņems valsts pensiju 13,5% apmērā no līdzšinējā atalgojuma.
Lietuvā samazinājums prognozēts no 23,8% līdz 23,2%, savukārt Igaunijā – no 28,8% līdz 24,4%. Lielākais vidējās saņemtās valsts pensijas apmērs, salīdzinot ar vidējo saņemto algu, 2070.gadā tiek prognozēts Itālijā, lai gan arī tur tiek prognozēts samazinājums no pašreizējiem 69,3% līdz 55,7%.
Pašlaik vidējais ES valstu pensijas attiecības pret algu rādītājs ir 43%, kas līdz 2070.gadam prognozēti samazināsies līdz 36%. Šī prognoze tiek veidota, pieņemot, ka pensiju veidošanas politika paliek nemainīga. Tādēļ EK norāda, ka finanšu līdzekļu privāta uzkrāšana vecumdienām ir galvenais veids, kā palielināt vecumdienu ienākumus, papildinot pieticīgās valsts pensijas.
LAA pārstāvji atzīmē, ka Latvijā uzkrāšanas kultūra joprojām ir ļoti zemā līmenī, lai arī finanšu tirgus dalībnieki piedāvā ļoti dažādus veidus un rīkus, kā veidot uzkrājumus, tostarp ir gan pensiju fondi, gan klasiskie banku noguldījumi, gan dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, gan ieguldījumi kapitāla tirgos. Tāpat uzkrājumus var veidot citādi, piemēram, ieguldot nekustamajā īpašumā, dārgmetālos un dārglietās. Nesens banku nozares pētījums liecina, ka 41% Latvijas iedzīvotāju izvēlas neveidot papildu uzkrājumu pensijas vecumam, jo par šo jautājumu līdz šim nav pat domājuši.
LAA prezidents Jānis Abāšins norāda, ka EK prognozes, turklāt uz tik ilgu laika periodu – līdz 2070.gadam – ir vispārīgas. Dzīve un valstu sociālās apdrošināšanas politikas izmaiņas var ienest lielas korekcijas, tomēr galvenās tendences būs nemainīgas, un šī prognoze būtu jāuztver ļoti nopietni.
