Ekonomisti: Ir pāragri gaidīt strauju ekonomisko izaugsmi

Sagaidīt strauju ekonomisko izaugsmi tuvākajā laikā ir pāragri, aģentūrai LETA norādīja banku ekonomisti, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pērnā gada datus par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām.

“SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka pēc četru ceturkšņu lejupslīdes pērn ceturtajā ceturksnī Latvijas ekonomikā atgriezās neliels pieaugums 0,1% apmērā, salīdzinot ar trešo ceturksni. Šāds pieaugums bija nepietiekams, lai paceltu ekonomikas pieaugumu arī gada izteiksmē – salīdzinot ar 2023.gada ceturto ceturksni, ekonomika sarāvās par 0,4%. Tas atbilst arī prognozēm par 0,4% kritumu 2024.gadā kopumā.

Kā pauda Gašpuitis, šobrīd aktuālākais jautājums ir, cik lielā mērā ceturtajā ceturksnī novērotie atgūšanās asni nostiprināsies. Lielākās likmes ir uz patēriņa aktivitātes atjaunošanos, kas gada beigās aktivizējās. Ekonomists pauda prieku par mazumtirdzniecības pieaugumu janvārī 2,1% apmērā, jo ierasti gada pirmie divi mēneši ir ļoti kusli. Vidēji strādājošo iedzīvotāju finansiālie apstākļi stabilizējas un uzlabojas, kas arī veido labākas patēriņa izaugsmes perspektīvas. Taču vāja pārliecība var būt nozīmīgs šķērslis, kā dēļ liela daļa ienākumu var nogult banku kontos un patēriņā nenonākt.

Gašpuitis skaidroja, ka atbalsts izaugsmei nāks arī no apstrādes rūpniecības un eksporta. Tomēr arī tur atkopšanos kavēs visaptverošā globālā nenoteiktība un iespējamā nosacījumu maiņa, piemēram, tarifu vai sankciju ietekmē, kur centrālā figūra būs ASV prezidents Donalds Tramps un Ukrainas kara gaita.

Izšķirošs faktors būs Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdei, kam jāaktivizē investīcijas un būvniecības nozare. Gaidas var piepildīties tikai daļēji, īpaši, ja kavēsies politiski lēmumi, bremzējot izaugsmi. Tādēļ valdības stabilitātei būs īpaši liela nozīme.

Gašpuitis pauda, ka gada nogalē uzņēmēju interese par kreditēšanos investīciju mērķiem pieauga, tāpat kā bija vērojams intereses kāpums par nekustamā īpašuma darījumiem. Procentu likmes jau labu laiku ir virzījušās lejup, pastiprinot nekustamā īpašuma darījumu un investīciju pievilcību.

“SEB banka” sagaida, ka 6.martā Eiropas Centrālā banka (ECB) procentu likmi samazinās vēl par 25 bāzes punktiem. Jaunākie ECB pārstāvju komentāri liecina, ka daži padomes locekļi varētu atbalstīt pauzi aprīlī, ja vien inflācijas krituma process nekļūs pārliecinošāks. “Mēs turpinām sagaidīt noguldījumu procentu likmes tālāku samazinājumu. Par nopietnu izaugsmes dzinuli kļūs ar valsts aizsardzību saistītās investīcijas un tēriņi,” pauda Gašpuitis, norādot, ka grūtības un apjomu kritumu turpinās piedzīvot tranzīta nozare.

Kā pauda Gašpuitis, šķiet, ka jārēķinās, ka klimats var atnest kārtējos pārsteigumus lauksaimniecībai un ne tikai. Pēc pērnā gada stagnācijas, sagaidāms, ka Latvijas ekonomika šogad spēs pacelties par 1,8% un 2,2% nākamgad. Arējās vides nosacījumu izmaiņām būs liels nospiedums uz ekonomisko aktivitāti iekšzemē.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe norādīja, ka pērnā gada IKP datus caurvij drūma aina. Arī gada noslēdzošajā ceturksnī ekonomika bijusi vāja – IKP saglabājies tādā pašā līmenī kā iepriekšējā ceturksnī.

“Lielākās cerības uz straujāku spēcināšanos iepriekš saistīju ar privāto patēriņu un investīcijām. Eksporta izaugsmes izredzes ģeopolitisko norišu fonā saglabājās vājas, tomēr iespējamus pārsteigumus varēja sagādāt apjomīgās investīcijas apstrādes rūpniecībā 2024.gadā, kuras eksporta preču klāstu papildina arī ar jauniem produktiem,” pauda Puķe.

Viņa skaidroja, ka privātā patēriņa izaugsmes potenciāla pamatā bija pirktspējas uzlabošanās visa 2024.gada gaitā. Pirktspējas iedzīvināšanos lielākos izdevumos kavēja bažas par ģeopolitisko situāciju un vēlme atjaunot uzkrājumu līmeni. Dati par maksājumu karšu lietošanu, mazumtirdzniecības veikalu apgrozījums un noskaņojuma rādītāji liecināja, ka gada nogalē iedzīvotāji ir mazāk bēdājušies un ļāvušies lielākiem svētku tēriņiem, un tas varētu attiecīgi rezultēties ņiprākā privātajā patēriņā. “Šodien publicētie dati privātā patēriņa spēcināšanos neapstiprina, privātais patēriņš tāpat kā IKP fiksēts ar nemainīgu dinamiku,” pauda Puķe.

Viņa norādīja, ka arī investīciju izaugsmi turpina bremzēt ģeopolitiskās norises un bažas par ekonomikas attīstību nākotnē. ES sniegtais apjomīgais fondu finansējums un aizņemšanās iespēju uzlabošanās līdz ar zemākām kredītu procentu likmēm rada pozitīvus stimulus investīciju kāpumam, tomēr arī ieguldījumu izaugsme 2024.gadā kavējās. Gada nogale nav bijusi izņēmums, un investīciju līmenis saglabājas zems. 2024.gadā ir vājinājusies būvniecības aktivitāte, bet vēl nozīmīgāk ir samazinājies kapitālpreču ievedums.

Arī eksportētāju iespējas pārdot preces un pakalpojumus ārvalstu tirgos 2024.gadā ir bijušas vājas, lai gan ceturkšņu pārmaiņās vērojams te kāpumus, te kritumus, bez acīm skaidri saskatāmas tendences. Tomēr apstrādes rūpniecības izlaide detalizētākā līmenī ļauj zināmas preču sektora pārmaiņas saskatīt. Puķe norādīja, ka būvniecības sektora sen gaidītā sasparošanās, ļaujot cerēt, ka zemākais pieprasījuma un ražošanas apjomu punkts ir aiz muguras. Arī eksportā ceturtajā ceturksnī fiksēts kāpums, un to turklāt veicinājis gan preču, gan pakalpojumu sektors.

Puķe norādīja, ka vienīgā izlietojuma komponente, kura ir stabili turpinājusi augt arī 2024.gadā un to turpinājusi ceturtajā ceturksnī, ir sabiedriskais patēriņš. Lai gan par daudzu izdevumu pozīciju kāpinājumu tiešām rodas jautājums, vai to šobrīd var atļauties, skaidrs, ka aizsardzības izdevumu pieaugums tomēr arī ir saistīts ar ģeopolitisko situāciju un ir pamatots.

Kā pauda Puķe, kopumā redzams, ka IKP attīstības faktorus šobrīd vairāk ierobežo nenoteiktības fons – galvenokārt globālā aina, tomēr iekšpolitiskās norises iedzīvotāju un investoru satraukuma mazināšanā šobrīd nekādi nepalīdz. “Kamēr situācija ir šāda, sagaidīt strauju izaugsmi jau tuvākajā laikā ir pāragri,” norādīja Puķe.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,4%, salīdzinot ar 2023.gadu, tostarp arī ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP sarucis par 0,4%, liecina CSP dati.

Vienlaikus 2024.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, 2024.gada trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,1%.