www.bauskasdzive.lv
Lai veiksmīgi atjaunotu daudzdzīvokļu ēkas, eksperti iedzīvotājiem iesaka pašiem vairāk iesaistīties procesā no sākuma līdz pat noslēgumam, pievēršot uzmanību apsaimniekotāju un būvkompāniju darba kvalitātei. Tāpat arī būtiski neekonomēt uz ēkas tehniskā stāvokļa novērtēšanu un energosertifikāta iegūšanu.
Pie šādiem secinājumiem šodien eksperti nonāca biedrības “Taureņa efekts” rīkotajā diskusijā “Kāpēc atjaunot daudzdzīvokļu ēkas?”, kampaņas “Gribu dzīvot efektīvi!” ietvaros.
“Iedzīvotājiem ieteiktu rūpīgi izvēlēties ne vien kompetentu būvnieku, kurš iepriekš jau realizējis līdzīgus projektus, bet arī pieredzējušu būvuzraugu, kurš spēj veikt kvalitātes novērtējumu. Papildu varu ieteikt prasībās iekļaut un būvkompānijai arī uzdot sertificēt savus rezultātus. Pēc būvniecības veikšanas vēlams pieaicināt ekspertu, kurš ir projektu izstrādātājs, lai sniegtu savu atzinumu par to, ka darbs ir izpildīts tā, kā to noteicis pasūtītājs, tādējādi iedzīvotāji varēs pārliecināties par veikto darbu kvalitāti,” uzsvēra “Ogres namsaimnieks” energoefektivitātes projektu koordinators Jānis Ungurs.
Lai uzlabotu kopējo situāciju, svarīga arī iedzīvotāju domāšanas veida un paradumu maiņa, ar to izprotot, ka pat pēc ēku atjaunošanas jādomā un jādzīvo energoefektīvāk.
“Mēs lietojam tādu vārdu, kā energopratība. Ja iedzīvotājiem ir zems energopratības līmenis, grūtāk iedziļināties un izprast procesus, kas saistīti ar ēku atjaunošanu. Man gribētos domāt, ka šī apkures sezona cilvēku energopratību ir strauji paaugstinājusi. Jo lielāks enerģijas patēriņš un dārgāks tarifs, attiecīgi arī rodas lielākas izmaksas par apkuri,” skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece un inženierzinātņu doktore Ruta Vanaga.
Diskusijā eksperti secināja, ka Latvijā joprojām ir liels skaits daudzīvokļu ēku, kuras nepieciešams atjaunot, lai nodrošinātu ne vien tikai siltumenerģijas patēriņa samazinājumu un energoefektivitātes uzlabošanu, bet arī iedzīvotāju drošību, ekspluatējot dzīvojamās ēkas.
Vēl eksperti dalījās ar viedokli par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas problemātiku Latvijā, sniedzot iedzīvotājiem dažādus praktiskus un tehniskus padomus, kā un kāpēc veicama ēku renovācija. Namu atjaunošana un siltināšana ļauj samazināt siltumenerģijas patēriņu apkures sezonā līdz pat 60%, tādējādi iespējams ne vien ietaupīt līdzekļus ilgtermiņā, bet arī nodrošināt sakārtotu apkārtējo vidi, dzīvokļa vērtības palielināšanu un komfortu savā īpašumā.
“Latvija pašreiz nevar lepoties ar līderpozīcijām daudzdzīvokļu māju siltināšanas jomā un mums vēl ir daudz, ko darīt šajā jomā. No vienas puses ir šis nenosiltināto daudzdzīvokļu māju skaits Latvijā, no otras puses arī finansiālās iespējas, kad var saņemt atbalstu no Eiropas Savienības daļēju izdevumu segšanai,” norādīja finanšu institūcijas “ALTUM” energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece, piebilstot, ka daudzdzīvokļu ēku siltināšana ir ļoti komplekss process, kurā iesaistīts ne vien dzīvokļa īpašnieks, kuram būtu jāsaprot, ka ēka ir jārenovē, bet arī finanšu iestāde, būvnieks un energoauditors, kuri nāk ar saviem piedāvājumiem, ieteikumiem un noteiktām prasībām.
Informatīvā kampaņa “Gribu dzīvot efektīvi!” tiek realizēta ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni, skaidrojot ēku atjaunošanas efektivitāti un nepieciešamību, kā arī ēku energoefektivitātes jautājumu risināšanu, atbilstoši valsts piedāvāto līdzfinansējumu iespējām.
Un tas viss vienam dzīvoklim maksās 18 tūkstošus.
Izdevīgāk nav jaunu māju uzcelt? 😀
Kāpēc neliek to iedzīvotāju domas, kuri šo renovāciju ceļu uzņēmās? Tas ir birokrātijas murgs, ko kāds “nelaimīgais’ uzņemas. Pašvaldībā būtu jāalgo kādi kadri, kas ar to strādā, lai iedzīvotāji tikai seko un iesaka.
Bet vai visas ēkas vajag siltināt? Vai 51 cm māju ķieģeļu sienas ir jāsiltina, ja jau tās no seniem laikiem pēc ENIR un SNIP tiek atzītas par pietiekami biezām mūsu apstākļiem un necaursalstošām? Vai tā nav vienkārši naudas izšķērdēšana aiz – tagad visi tā dara? Kādēļ tad ALTUM dod aizdevumu tikai tad, ja māju siltina, vai tad nepietiek māju savest kārtībā , nedarot nevajadzīgo un maksājot par to 15 gadus, kad šos 15 gadus % likmes pieaugs ar katru gadu un to griesti nav atrunāti? Tu maksā par aizdevumu, bet gala rezultātu tu nezini .
atkal jautājums – Praktiski (99.99%) visas agrāk būvētās ēkas neatbilst mūsdienu standartam par konstrukciju siltumizolāciju. Var dzīvot zem standarta un maksāt par siltuma zudumiem, bet var siltināt un nemaksāt. Ēku siltuma zudumus aprēķina matemātiski, tādējādi var noteikt cik lieli zudumi ir šobrīd un cik būs siltinot ar noteiktu risinājumu. Izejot no tā var samērā precīzi izrēķināt ieguvumus-izdevumus un pieņemt lēmumu. 50cm ķieģeļu siena patiesībā ir viens no sliktākajiem variantiem, jo praktiski nav iespējams novērst zudumus cokolā. 50cm manuprāt arī stipri atpaliek no standarta. Nav tāds jēdziens kā necaursalstoša, jo nezināms ir pievadītā siltuma daudzums iekštelpām. Necaursalstošs jēdziens ir attiecībā uz zemi, jo zemes uzkrātais siltums ir zināms lielums, attiecīgi var noteikt cm dziļumu pie kura pie noteiktiem āra mīnusiem skaitās necaursalstošs slānis.
Energoefektivitātes aprēķini ir neprecīzi.Cik rēķinātāju, tik rezultātu vienai konkrētai mājai. Šajos aprēķinos rezultātu būtiski maina dažādi koeficienti, kuru pareiza izvēle ne vienmēr notiek. Daudziem energoefektivitātes rēķināšana ir tikai biznesiņš, bez reālas finansiālās atbildības par “uzcepto”. Patiesību sakot, laba termokamera būs lietderīgāka ēkas reālā novērtējumā, nekā padumjš un bezatbildīgs rēķinātājs. Paneļu māju var nosiltināt un pēc desmit gadiem konstatēt , ka ēkas būvkonstrukcijas ir avārijas stāvoklī.Ko tad? Hrušcovenes nudien nav tik sliktas. Pagraba pārsegumam virsū ir keramzīts un koka grīda pirmajā stāvā. Bēniņi gan jāsiltina , izdedžu slānis ir pārvērties par izdedžu smilti. Komunikāciju šahtu apakšējie gali parasti ir vaļā un kalpo kā auksta gaisa skursteņi un aukstuma radiatori dzīvokļos. Hrušcovenes var siltināt, bet būtu precīzi jāzina siltuma tarifus 25 gadus uz priekšu, gaidāmās represijas, politiskos debīlismus, laika prognozi turpmākajos 25 gados, inflāciju un ticami jāizrēķina ekonomisko izdevīgumu.
Ar termokameru šādus aprēķinus neveic, jo termokamera ir domāta citiem uzdevumiem. Aprēķinu kļūdai aprēķinos nevajadzētu būt lielai, ja ir pareizi noteikti sienas materiāli, konstrukcija un biezums, resp. ja pasūtītājs iedod vienādus izejas datus, tad iesūtītājiem rezultātiem nevajadzētu būt lielākiem par 5%. Var protams gadīties, ka rēķinātāji ir diletanti, bet tāpēc ir jāpievērš uzmanība pie kā pasūtījums tiek veikts, kā tas ir jebkurā citā nozarē.
Termokamera esošai ēkai parādīs kritiskās vietas, kas ir likvidējamas relatīvi lēti. 5 procentu kļūda neatbilst patiesībai. Aprēķini atšķiras daudz vairāk. Piemēram, ēkai daļēji ir pakešu logi, dažādu paaudžu, dažādas kvalitātes, ar dažādu montāžas kvalitāti, tas pats ar durvīm. Kāds rēķinās katru logu atsevišķi?Tāpat nepieciešamā ventilācija. Viens ventilē, otrs neventilē, rēķina kaut ko vidēju. Jaunajos projektos, ļoti siltinātos, gaisa apmaiņas trūkuma dēļ katrā telpā liek tā sauktos “frešus”, kas siltināšanas efektu atkal samazina. Ja kārtīgi siltina, tad jāliek arī lokālie gaisa rekuperatori, bet tie patērē elektrību un dažiem ir tieksme aizsalt. Rekuperatori arī maksā un nav mūzīgi, turklāt tajos ar laiku būs piesārņojuma mikroflora. Ja grib lēti un labi renovēt, tad jāatrod godīgs, pieredzējis, plaša profila inženieris-celtnieks ar specializētām siltumtehniķa zināšanām kā projekta vadītājs, kas Latvijas apstākļos ir gandrīz nereāli. Iekritīsiet uz muļķību vai uz blēdību, par kurām neviens reāli neatbildēs.
Beidz, ja ņem par piemēru parastu 5stāveni, tad tur ar aizvērtām acīm ir skaidrs ko rādīs termokamera. :)) Nebūs, tā ka kamera parādīs – o- blīvīte jāieliek kāpņutelpas durvīs un pagrabam izsistais logs jāaiztaisa. 5 stāvenēs viss ir skaidrs – viscaur fasāde/gali un bēniņi, par pamatiem varētu debatēt. Logi ir katra īpašnieka attieksme, bet tāpat skaidrs ka tur ir lielākoties pirmās paketes – tātad rekomendējama maiņa.
Tos, bez piecām minūtēm graustus, vispār ir jēga siltināt!?! Nebūs kredīts vēl līdz pusei samaksāts, bet māja jau sabrukusi!!! To ka māju ar vati aptin, nesošās konstrukcijas stiprākas nepaliek!
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/darzs-un-majas/specialists-pirms-privatmajas-siltinasanas-jarekina-vai-tas-atmaksasies.a495437/
Nez kāpēc par privātmāju siltināšanu speciālisti ir citās domās, 50+ gadus senas mājas uzskata par nerentablām siltināšanai…. varbūt tāpēc ka tur nebūs miljonus vērti projekti!?
raksts/dzive–stils/darzs-un-majas/specialists-pirms-privatmajas-siltinasanas-jarekina-vai-tas-atmaksasies
lsm.lv/raksts/dzive–stils/darzs-un-majas/specialists-pirms-privatmajas-siltinasanas-jarekina-vai-tas-atmaksasies
Ieteikums jau labs, vienīgi daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem jāmāk saorganizēties ar vienotu mērķi prātā. Mūsdienās jau viegli ēku energo auditus noorganizēt (te efekta.lv vai kāds cits no lielajiem uzņēmumiem palīdzēs) un caur Altum var saorganizēt finansējuma atbalstu un veikt siltināšanu.
Praktiskā problēma visbiežāk ir, ka vecākā gada gājuma nama iedzīvotājiem papildus izdevumi un nopietni remonti neinteresē. Pirmā stāvam neinterisē remontēt jumtus un augšējā stāva iedzīvotājiem neinteresē saves kārtībā pagrabus….