ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Atjaunojamās enerģijas kopienas: latvieši izzina pieredzi Itālijā
Lai iepazītos ar atjaunojamās enerģijas kopienu (AEK) darbību, Itālijas Pjemontas reģiona Kuneo provinces Maljano Alpi pašvaldībā šovasar «COME RES» projektā viesojās Latvijas pašvaldību, nevalstiskā sektora un valsts institūciju pārstāvji.
Aigars ŠTĀLS, projekta eksperts, sadarbībā ar Latvijas Vides investīciju fonda un Fizikālās enerģētikas institūta speciālistiem
Vizītes laikā viņi izzināja gan Maljano Alpi enerģijas kopienu darbības konkrēto pieredzi, gan to, kā Itālijā kopumā tiek veicināts decentralizētais atjaunojamās enerģijas (AER) ieguves modelis. No visa dzirdētā un redzētā dažas lietas ir iespējams izmantot arī Latvijā.
AEK izveides soļi un ieinteresēto pušu savstarpējā komunikācija, AEK saražotās enerģijas datu pārvaldība, izmantojot digitālo platformu, kas sekmē elektroapgādes sistēmu efektīvu noslodzi, AEK darbības iekļaušana pašvaldības attīstības dokumentos, tajā skaitā saules PV paneļu uzstādīšana uz pašvaldības ēku jumtiem kā viena no iespējām jaunāko tehnoloģiju izvietošanai, varētu būt daži no Itālijas pieredzes elementiem, kas noderīgi arī Latvijā.
Maljano Alpi un tās pieredzi pārņemošo Itālijas pašvaldību pārstāvji, eksperti no Itālijas Jauno tehnoloģiju, enerģētikas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstības aģentūras (ENEA), vairākām Itālijas universitātēm, enerģijas nozares organizācijām ciemiņus no Latvijas iepazīstināja ar politiskajiem, plānošanas, juridiskajiem, finansiālajiem, tehniskajiem risinājumiem, pieejām un instrumentiem, kas veicina AEK veidošanos, darbību, attīstību.
«Paldies, ka izvēlējāties apmeklēt mūsu kopienu un uzklausīt mūsu pieredzi. Šis temats mums ir ļoti svarīgs,» uzrunājot klātesošos, uzsvēra Maljano Alpi pašvaldības mērs Marko Bailo. Viņš izteica gandarījumu par klātienes tikšanos, kas pēc Covid-19 pandēmijas divu gadu ierobežojumiem notika pirmo reizi.
Pirmā AEK top pēc pašvaldības iniciatīvas
Maljano Alpi pašvaldība 2020. gada decembrī ir izveidojusi pirmo AEK Itālijā – «Enerģijas Rātsnams-1». Pašvaldība uz rātsnama jumta ir uzstādījusi 20 kWp jaudas saules PV paneļu sistēmu un nodrošinājusi viedās tehnoloģijas saražotās elektrības plūsmu vadībai un uzskaitei.
Rātsnama vajadzībām nepatērēto enerģiju iespējams kopīgot citu AEK dalībnieku vajadzībām vai arī neizmantoto elektrību pārdot.
Kopīgošana notiek ar esošo sadales tīklu palīdzību, tādējādi saražotā elektrība tiek patērēta vietējās bibliotēkas, skolas, sporta zāles un vairāku mājsaimniecību vajadzībām.
Pašvaldība ir iegādājusies arī divas elektrisko automobiļu uzlādes iekārtas.
Kopējās pašvaldības investīcijas ir aptuveni 100 tūkstoši eiro. Itālijas pirmās AEK juridiskā forma ir biedrība, pilsētas mērs ir tās priekšsēdētājs.
Maljano Alpu pašvaldībā (32,6 km²) ir 22 300 iedzīvotāji, savukārt pašā Maljano Alpi pilsētā – gandrīz 2200 iedzīvotāji.
Mazākas izmaksas par elektroenerģiju ir galvenais ieguvums visiem, kuri iesaistījušies AEK. Līdzekļu ieguvumu pašvaldība izmanto sociālajai programmai. Savukārt no tehniskā viedokļa elektrības kopīgošana dod iespēju optimizēt uzstādāmo saules PV paneļu jaudu.
Pirmās AEK sekmes ir rosinājušas lielu sabiedrības interesi un veicinājušas jaunu AEK izveidi gan pašā Maljano Alpi pilsētā, gan šī pašvaldības virzītā modeļa pārņemšanu, parakstot sadarbības līgumus ar 12 citām Itālijas pašvaldībām.
Skaidra izpratne par energokopienu nākotni
Itālija vēlas īstenot tādu pāreju uz AER izmantošanu, kurā būtu nodrošināta moderna, stabila tiesiskā vide, stiprinātas enerģijas patērētāju tiesības, nodrošinātas pietiekamas valsts un privātās investīcijas, veicinātas videi draudzīgas darba vietas modernā, augošā ekonomikā.
Tāpēc lielas investīcijas (2,2 miljardi eiro) AEK, kā arī citu enerģijas kolektīvās pašražošanas apvienību izveidei paredz Itālijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns – aptuveni 2000 MW jaunas saules fotovoltu (PV) jaudas uzstādīšanu visā valstī līdz 2026. gadam. Tas veidotu aptuveni 10 procentus papildinājumu pie jau esošajām saules PV jaudām.
Vidusjūras valstī ir skaidrs priekšstats par AEK attīstīšanu, ko nosaka gan nepieciešamība palielināt AER izmantošanu, gan vajadzība veicināt ilgtspējīgu vietējo un reģionālo attīstību.
- gada maijā Itālijā bija vismaz 100 AEK un citas enerģijas pašpatēriņa apvienības (35 darbojās, 41 – izveides procesā, 24 spērušas pirmos soļus ceļā uz nodibināšanos) – šie skaitļi parāda ļoti aktīvu attīstības dinamiku pēdējā pusotra gada laikā.
Ieklausās, skatās, pētī, jo vēlas izmantot iespējas
Viena no interesantām Itālijas iezīmēm ir AEK attīstības eksperimentālā fāze. Vispirms ir izveidojušās mazas AEK, jo spēkā bija ierobežojoši nosacījumi – līdz 200 kW kopējā jauda un pieslēgums pie vienas vidējā sprieguma apakšstacijas.
Pašlaik ir radīts normatīvais ietvars, lai 2022. gada rudenī dotu iespēju veidot arī lielākas AEK – līdz
1 MW vienai uzstādītai iekārtai jau pie augstsprieguma apakšstacijas.
Normatīvā ietvara attīstības process nosaka arī turpmāko AEK attīstību Maljano Alpi.
- gadā pilsētā ir uzstādīti papildu saules PV paneļi, kas bija sākums vēl divām citām AEK, sasniedzot kopējo jaudu 2022. gada maijā – 108 kWp. Kopumā šajās AEK ir iesaistījušies septiņi pašražotāji un 40 lietotāji.
Balstoties uz jauno Itālijas normatīvo regulējumu, 2022. gada nogalē ir plānots visas mazās Maljano Alpi AEK apvienot vienā lielākā kopienā.
Pievienojas politiski svarīgam dokumentam
Maljano Alpi 2020. gadā ir pievienojusies Turīnas Politehniskās universitātes Enerģētikas centra «Enerģijas kopienu manifestam par iedzīvotāju centrālo vietu jaunajā enerģijas tirgū». Pirmās un arī nākamo AEK izveide ir notikusi saskaņā ar šajā dokumentā iezīmētajiem soļiem.
Atbilstoši manifestā ietvertajiem principiem, Maljano Alpi pašvaldība, mazie un vidējie uzņēmumi, vietējie tehniskie speciālisti un iedzīvotāji pakāpeniski pilnveido kompetences AER izmantošanā un AEK darbībā.
Manifestam ir pievienojušās citas pašvaldības, virkne no tām, kā iepriekš teikts, pārņem un pilnveido Maljano Alpi pieredzi.
Enerģētikas centra pārstāvis Serdžo Olivero pastāstīja, ka manifests ir izstrādāts, lai «radītu skaidru vīziju, pēc kādiem principiem notiks ES «Tīrās enerģijas pakotnes» nosacījumu ieviešana Itālijā».
Vispirms tā ir digitālo tehnoloģiju attīstīšana, veicinot enerģijas decentralizētu ražošanu, uzskaiti, patērēšanu, kopīgošanu un pārdošanu ar viedo tīklu starpniecību. Cits svarīgs princips: abām pusēm – enerģijas ražotājiem un lietotājiem – ir jābūt ieguvējiem.
Manifesta principu īstenošana dod iespēju apvienot pašvaldību, iedzīvotāju un vietējo uzņēmēju «no apakšas uz augšu» veidotās iniciatīvas ar Turīnas universitātes «no augšas uz leju» veikto plānošanu. «Tā mēs veicinām un veidojam skaidru un iedzīvotājiem saprotamu ilgtspējīgu teritorijas attīstību,» uzsvēra Serdžo Olivero.
«Universitātes, pašvaldību un citu partneru īstenotie pētniecības projekti enerģētikas jomā,» prezentācijas noslēgumā tēlaini izteicās Serdžo Olivero, «veido Itālijas enerģētikas pārejas procesa stāstu dažādās valodās: tehniskajā, zinātniskajā, normatīvajā, finanšu, informatīvajā». Iesaistītajām pusēm sadarbība ļauj pārliecināties, kā viedās tehnoloģijas, organizatoriskie nosacījumi, normatīvu bāze un citi faktori spēs nodrošināt vietējās sabiedrības vajadzības pēc lētas enerģijas.
Viedie tīkli palīdz pārvaldīt un uzraudzīt
Viens no būtiskajiem AEK sekmīgas darbības priekšnosacījumiem ir viedo tīklu izmantošana.
Papildu aprēķiniem par AEK kopīgi patērēto enerģiju, kurus nodrošina sadales sistēmas operators, Maljano Alpu AEK ir ieviesta arī atsevišķa digitālā platforma. To paveicis enerģētikas konsultāciju uzņēmums «GO-CER» («Gruppo Operativo Comunita Energetishe Rinnovabi-li» – latv. val. «Atjaunojamās enerģijas operatīvās komunikācijas grupa»; www.gocer.it) sadarbībā ar jaunuzņēmumu «Energy4COM».
Abu uzņēmumu pārstāvji vispusīgi raksturoja digitālās platformas ieguvumus, pieslēdzoties sistēmai un uz ekrāna parādot tās darbību savas prezentācijas laikā.
Digitālā platforma enerģijas kopienu dalībniekiem dod iespējas tiešsaistē uzraudzīt visus procesus – gan attālināti sekot iekārtu darbībai, gan veikt dažādu patērētāju grupu elektroenerģijas patēriņa profilu analīzi, nodrošinot elektrības pašpatēriņa maksimālu izmantošanu AEK biedru vidū, gan veikt ekonomisko ieguvumu sadali starp AEK biedriem.
Uz šādi redzamo, pieejamo un uzkrāto datu pamata tiek izstrādātas un pārbaudītas jaunas idejas un atziņas par AEK pārvaldību pilsētā.
Arī plašākā mērogā iegūtie dati ir svarīgi – itāļi turpina spraigi strādāt ar turpmākajiem lēmumiem AER izmantošanā visā valstī.
«GO-CER» kā uzņēmums ir attīstījies, balstoties tieši uz pirmās AEK «Enerģijas Rātsnams-1» pieredzi. Pakāpeniski izveidojot teritoriālās vienības, kas nodrošina individuālas konsultācijas klientu centros ieinteresētajām pusēm, «GO-CER» pakalpojumi AEK attīstībai ir pieejami visā valstī.
«GO-CER» kā Itālijas Enerģijas kopienu foruma partneris Itālijā veicina izpratni par AEK priekšrocībām, piedāvā vietējiem uzņēmumiem un speciālistiem iespēju iesaistīties AEK izveidē un darbībā. Tādējādi ir panākti nozīmīgi ieguvumi ne tikai AEK biedriem, bet arī reģioniem, kur kopienas darbojas.
Kā uzsvēra Luka Barbero, «GO-CER» pārstāvis, uzņēmums seko AEK projektam no sākotnējās izpētes stadijas līdz iekārtu uzstādīšanai un AEK operatīvajai vadībai.
Bez finanšu atbalsta neiztiek
Kā jau minēts, Itālijas valdības sniegtais atbalsts ir būtisks AER izmantošanas veicināšanas elements un viens no priekšnosacījumiem AEK motivācijai paplašināties vai vēlmei daudzviet citur valstī uzsākt darbību.
Papildus iepriekš minētajam Itālijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna atbalstam enerģijas kopienām saules PV investīcijām pašvaldībām ir pieejams investīciju atbalsts publisko ēku renovācijai, kas ietver AER tehnoloģiju iegādes un uzstādīšanas iespēju.
Savukārt attiecībā uz atbalstu saražotajai elektrībai, būtisks uzsvars ir uz elektrības kopīgošanas (kolektīvā pašpatēriņa) veicināšanu un to, lai AEK dalībniekiem būtu iespējas un interese to veikt.
Šī atbalsta divas komponentes ir:
- AER iekārtas īpašnieks saņem bonusa maksājumu par kopīgoto elektrību, pašlaik – 110 EUR/MWh, uz 20 gadiem;
- sadales tīkla tarifa mainīgās daļas atmaksa enerģijas kopienai – 9 EUR/MWh.
Nākotnē, veidojot lielākas AEK, Itālijā mainīgās tīkla tarifa atmaksas un kopīgotās elektrības bonusa maksājumi, ļoti ticami, tiks diferencēti atkarībā no uzstādīto AER iekārtu jaudas, taču saglabājot šādu atbalsta pamatprincipu.
Par «COM RES» projektu
«COME RES» ir Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pro-grammas «Apvārsnis 2020» projekts (Nr. 953040), kura konkrētais mērķis ir veicināt un atbalstīt tādu ietvarnosacījumu izveidošanu, kuri sekmē AEK veidošanos un darbību. Projekts novērtē reģionu, kuros ir jau attīstītas AEK, pieredzi un sniedz atbalstu tiem reģioniem, kuros ir AEK attīstības potenciāls, bet tās ir tikai attīstības sākuma posmā. «COME RES» projekta vadošais partneris ir Berlīnes Brīvās universitātes Ilgtspējības pētījumu centrs, projekta partneri Latvijā – Latvijas Vides investīciju fonds un Fizikālās enerģētikas institūts.
- gada rudenī Rīgā notiks vairāki «COM RES» projekta semināri, kuros dalībnieki diskutēs par atjaunojamās enerģijas kopienu izveidošanas un darbības aspektiem Latvijā.
KOMENTĀRI
Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieku viedokļi
Ģirts Dubinskis, DzĪKS «Aivītes» pārstāvis Bauskas novada Ceraukstes pagastā:
– Dāsnais finansiālais atbalsts AEK ļauj gan aktīvi uzstādīt AER iekārtas, kas Itālijas gadījumā vairumā ir tieši saules PV paneļi, gan nodrošināt AEK turpmāko darbību, arī optimizēt elektroenerģijas patērēšanas ieradumus.
Itāļi joprojām pārbauda/iemēģina IT sistēmas/aplikācijas enerģijas kopienām. Tam nepieciešamas lielas investīcijas, tāpēc pie mums šo tehnisko nodrošinājumu būtu nepieciešams sagādāt centralizēti.
Ivars Kudreņickis, Fizikālās enerģētikas institūta vadošais pētnieks:
– Itālijas gadījumā izšķirošā loma ir bijusi pašvaldībai, kas ir galvenais AEK izveidošanas un attīstības virzītājspēks ar pietiekami apjomīgu valsts/ES piešķirto finansējumu.
Pašvaldība komunicē un iesaista iedzīvotājus, vietējos uzņēmējus un speciālistus.
Izmaksu ietaupījums un ieņēmumi par kopīgoto un pārdoto elektrību, kuri rodas, pašvaldībai pašai ražojot elektroenerģiju, tiek izmantoti pašvaldību sociālo programmu finansēšanai.
Karīna Miķelsone, Ādažu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece attīstības jautājumos:
– Latvijā vērtīgi būtu izstrādāt savstarpējo norēķinu mehānismu, kurā, piemēram, pašvaldība kā AEK dalībniece un ražotāja, daļu no saražotās enerģijas drīkst novirzīt maznodrošinātajām iedzīvotāju grupām.
Rota Šņuka, pārstāv Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju:
– Mūsu valstī pašlaik lietderīgi būtu veiksmīgi pilotprojekti, kas demonstrētu pašvaldību iesaisti AEK. Itālijas pieredze parāda, ka, veidojot AEK, ir jāpievērš uzmanība elektroapgādes sistēmu efektīvas noslodzes jautājumam, uzmanību koncentrējot uz AEK pašpatēriņu, kopīgošanu un uzkrāšanu.
Valdis Ratniks, energopārvaldnieks Rīgas pašvaldības aģentūrā «Rīgas Enerģētikas aģentūra»:
– AEK rada iespēju efektīvāk izmantot saražoto elektrību pašpatēriņam. Piemēram, saules PV iekārtai, kas atrodas uz biroja ēkas jumta, tiek pievienotas arī mājsaimniecības, līdz ar to AEK apvienojas patērētāji ar atšķirīgiem elektroenerģijas lietošanas profiliem – tiek panākts augsts pašpatēriņa apjoms.
Āris Ādlers, Latvijas Lauku foruma padomes loceklis:
– Latvijā noteikti būtu iespējams un nepieciešams pārņemt apmācību un kapacitātes stiprināšanas pieredzi potenciālajiem AEK dalībniekiem. Ir jāvairo gan iedzīvotāju tehniskās zināšanas, gan izpratne par AER izmantošanu. Tāpat arī nepieciešams izveidot finansiālā atbalsta sistēmu AEK projektiem.
Līga Rozentāle, Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore:
– Mums jau ir spēkā Latvijas pašreizējā normatīvo dokumentu dotas iespējas AEK darbībai.
Tie nosaka, ka elektroenerģijas energokopiena dibina juridisku formu un tās biedri var būt ārpus vienas ēkas/nekustamā īpašuma robežām, kopīgojot enerģiju, bet tāpat ir jāatrodas ģeogrāfiski vienviet ar elektroenerģijas ražošanas iekārtām.
Līdzīgi kā Itālijā, domes ēka un kaimiņu ēkas Latvijā var veidot AEK un dalīties ar saražoto elektroenerģiju. Bet AEK, piemēram, nevarētu veidot starp Ādažu pašvaldības domes ēku un Rīgas domes ēku vienotas ģeogrāfiskās vietas iztrūkuma dēļ.
Atrašanās vietas kritēriji tiks detalizētāk aprakstīti Ministru kabineta elektrības kopīgošanas noteikumos, kas vēl top.
UZZIŅAI
Pašreiz Eiropas Savienībā (ES) notiekošie enerģētikas sektora pārkārtošanas procesi nozīmē ne tikai pāreju no fosilajiem uz atjaunojamajiem enerģijas resursiem (turpmāk – AER), bet arī nepieciešamību pārskatīt to, kā enerģija tiek ražota un piegādāta.
Arvien lielāku nozīmi iegūst atjaunojamās enerģijas kopienas (turpmāk – AEK), kuras pēc savas būtības ir sadarbības veids starp dažādām vietējās sabiedrības ieinteresētajām pusēm (mājsaimniecības, mazie un vidējie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, individuālie komersanti, pašvaldība un tās institūcijas), lai kopīgi veidotu AER izmantošanas infrastruktūru ar mērķi ražot enerģiju galvenokārt pašu patēriņam (saviem biedriem).
Būtiski ir tas, ka AEK darbībai primāri ir jāsniedz ekonomiski, sabiedriski un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistīti labumi saviem biedriem vai teritorijām, kurās tās darbojas, proti, to darbības primārais mērķis nav peļņas gūšana.
AEK kā nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir iekļautas ES Zaļajā kursā («EU Green Deal»), paredzot tām nozīmīgu ieguldījumu ES klimata pārmaiņu mazināšanas politikā, ilgtermiņa (2050) klimata neitralitātes mērķa sasniegšanā un ES kopējā AER izmantošanas mērķa sasniegšanā līdz 2030. gadam.
AEK tiesības un pienākumi ir konkretizēti pārskatītajā ES Atjaunojamo energoresursu direktīvā un Elektroenerģijas tirgus direktīvā («Tīrās enerģijas pakotne»).
2022. gada 14. jūlijā Saeima pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā. Atbilstoši abām minētajām ES direktīvām šajos likumos ir iekļautas normas attiecībā uz enerģijas kopienām.
Izveidojot šo likumdošanas vispārējo ietvaru, ir sperti pirmie soļi AEK izveidei un attīstībai Latvijā. Grozījumi veicinās sabiedrības iesaisti enerģijas ražošanā, izmantojot AER, un līdzšinējās enerģētikas apgādes sistēmas decentralizāciju.
Savukārt pilnīga normatīvā ietvara jeb juridiskās bāzes izveidei līdz 2023. gada 28. februārim tiks pieņemti
detalizējošie Ministru kabineta noteikumi, kas tad nodrošinās AEK potenciāla «iedarbināšanu».
Viss jau ir forši, bet priekš kam mums pašvaldībās un valstī ir stratēģiju dokumenti? Tad kad šo lietu mums vajadzēja vakar, tad parādās doma par stratēģiju. Tā nav stratēģija. Stratēģija ir tad, ka vakar plāno to kas būs vajadzīgs rīt. Mums stratēģija ir word dokuments, kas predzēts lai būtu iespēja apgūt ES izdalītos līdzekļus, nekas vairāk tajos nav.