No kopumā Latvijā esošajām 39 447 daudzdzīvokļu ēkām ekonomiski lietderīgi būtu atjaunot aptuveni 26 000 jeb 66%, piektdien dzīvojamās vides kvalitātes un mājokļa pieejamības forumā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietniece būvniecības un mājokļu politikas jautājumos Ilze Beināre.
Kopumā patlaban atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai ir vai tiks sniegts 1793 ēkām jeb 6,75% no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita, informēja Beināre.
Viņa norādīja, ka kopumā visos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos dzīvojamo ēku renovācijai sniegtais atbalsts sasniedzis 507,6 miljonus eiro.
Visvairāk daudzdzīvokļu ēku ir renovēts Liepājā – 182 ēkas, Rīgā – 134 ēkas, kas gan ir tikai neliels procents no kopējā ēku skaita, kā arī Valmieras novadā – 112 ēkas.
Beināre informēja, ka lielākais renovēto daudzdzīvokļu ēku īpatsvars ir Olaines novadā – 25%, Valkas novadā – 16%, kā arī Saulkrastu novadā – 15,6%.
Patlaban Latvijā vairāk nekā 70% dzīvojamā fonda ir būvēts padomju laikā vai vēl agrāk, sacīja Beināre. Tikai Mārupes un Ropažu novados vairāk nekā 50% mājokļu ir būvēti pēc padomju laika.
Beināre informēja, ka pēc 2010.gada Latvijā ir uzbūvēti 36 000 mājokļu, tostarp 47% no tiem bija privātmājas bet 53% – dzīvokļi. Tostarp Rīgā uzbūvēti 42% no šiem mājokļiem, bet Pierīgā – 44%.
Beināre norādīja, ka Rīgā tikai 56 no katriem 1000 iedzīvotājiem dzīvo mājokļos, kuri ir uzbūvēti pēc 2004.gada.
Tāpat Beināre vērsa uzmanību, ka Rīgā tikai 10% mājokļu atbilst energoefektivitātes A, B un C klasei, bet ES vidēji šīm klasēm atbilst 25% mājokļu, tostarp 10% atbilst A un B klasei.
Beināre arī norādīja, ka Latvijā aptuveni 80% iedzīvotāju dzīvo sev piederošos mājokļos, kamēr ES vidēji zem 50%, bet Vācijā, Šveicē un Austrijā vēl mazāks iedzīvotāju procents dzīvo sev piederošos mājokļos. Savukārt Rumānijā sev piederošos mājokļos dzīvo 95,6% iedzīvotāju.
