EP deputāte Sandra Kalniete: Civilā aizsardzība ir nacionālās kompetences jautājums

Latvijas žurnālisti, viņu vidū arī no «Bauskas Dzīves», šomēnes Strasbūrā iepazina Eiroparlamenta (EP) darbu un tikās ar deputāti Sandru Kalnieti (partija «Vienotība»; Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupas locekle), kā arī viņu intervēja, uzdodot novada iedzīvotājiem interesējošus jautājumus.

Vai kandidēsit jūnija sākumā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās? Kas ir vajadzīgs, lai labi veiktu deputāta darbu?

– Es kandidēšu, jo man ir sakrāta diezgan liela pieredze, tai līdzi nāk gan pazīstamība, gan ietekme, kad frakcijā tiek apspriesti jautājumi, kuros es tieku uzskatīta par autoritāti. Ukrainas kara gadījumā tas ir svarīgi, jo mēs kopā ar lietuviešiem veidojam stingrāko balsi mūsu frakcijā.

Eiropas Savienība Ukrainai palīdz negaidīti daudz, bet no dalībvalstīm nav vienmērīga atbalsta, piemēram, Francija Ukrainai militāri ir palīdzējusi, ja to pārrēķina budžeta skaitļos, 0,05%, Latvija – pāri 1%, Igaunija, Lietuva – 1,4%, Vācija – 0,5%. Eiropas Savienības ekonomiskais potenciāls ir 25 reizes lielāks nekā Krievijai. Ja katra valsts militārajai un cita veida palīdzībai Ukrainai veltītu 0,25% no sava IKP, tad Ukraina noteikti uzvarētu. Tas ir mūsu visu karš. Diemžēl jo tālāk no Eiropas austrumu reģioniem, jo sapratne par to vājāka.

Vispirms jau vajadzīgas svešvalodas, jo svarīgi spēt uzturēt starpvalstu sarunas, te ir vajadzīga diplomātija. Jāprot veidot atbalstītāju kopu, jo tu viens neko nespēj panākt. Cilvēkam jābūt līdzsvarotam šajā darbā. Svarīgi būtu nebalsot par tiem cilvēkiem, kam nav skaidras nostājas Eiropas drošības jautājumos.

Kā izvērtīsies debates par stāvokli Ungārijā, kura bremzē vairākus ES plānus un bloķē palīdzību Ukrainai?

– Pirmais un visgrūtākais ir pieņemt lēmumu par daudzgadu ES budžeta izmaiņām. 50 miljardus nevar no gaisa paņemt. Tie ir «jāizspiež» ārā no esošā budžeta, kas nozīmē pārmaiņas. Ungārijas veto attiecas tieši uz šo jautājumu. Kā to risināt? Viena iespēja ir atrisināt to divpusēji – Ukrainai vajadzīgos līdzekļus dalībvalstis atbilstīgi savu kontribūciju Eiropas budžeta lielumam savāc nepieciešamo summu, bet tas ir ļoti garš ceļš, jo tas ir jāratificē parlamentos. Otra iespēja ir atņemt Ungārijai balsstiesības. Un to var izdarīt divējādi – pirmkārt, iedarbinot Līguma par Eiropas Savienību septīto pantu, tā otro daļu, bet pašlaik sagatavotajā rezolūcijā mēs tomēr esam atturējušies to darīt, jo tas ir tāpat kā šaut ar atombumbu. Gaidām 1. februāra Padomes lēmumu, jo no Ungārijas ir saņemti signāli, ka viņi ir gatavi kaut kādiem kompromisiem. Pašlaik rit ļoti intensīvs darbs. Ungārija piedāvāja kompromisu, ka varētu šo summu, jo tā ir domāta četriem gadiem, sadalīt četrās daļās – 12,5 miljoni katru gadu. Savukārt dalībvalstīm tas nav pieņemami, jo tad Ungārijai ir iespēja četras reizes šantažēt Eiropas kolēģus. Tas viss grozās ap 30 miljardiem dažādu ES fondu finansējuma, kas saskaņā ar pārkāpumiem likumdošanā ir nobloķēti. Komisija atbloķēja desmit miljardus pirms lēmuma par paplašināšanos. Eiropas Tautas partija ir uzrakstījusi pieprasījuma jautājumu Eiropas Komisijai, lai gūtu paskaidrojumus. Pašlaik zobeni apbērti ar smiltīm, gaidot to, vai Ungārija 1. februārī rīkosies, kā saka.

Psiholoģiskā noturība, sākotnējā vēlme palīdzēt Ukrainai pašlaik tik ļoti noplok…

– Psiholoģiskā noturība ir ļoti svarīga. Kā Volodimirs Zelenskis teica, uz katru karavīru ir nepieciešami pieci nodokļu maksātāji, lai varētu uzturēt. Pēdējā laikā ES ir apmācījusi 30 tūkstošus Ukrainas karavīru dažādās dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā. Tāpēc pieņemt lēmumu par lielu mobilizāciju nozīmē noplicināt to cilvēku darba vietu resursu, kas palīdz uzturēt armiju.

Vai Eiroparlamentā plašāk runā par drošības situāciju, ka pašvaldības Latvijā nav gatavas krīzēm, nav patvertņu, ģeneratoru? Vai Eiropā citur ir par to padomāts?

– Tie ir nacionālās kompetences jautājumi, neatceros, ka par to būtu runāts Eiroparlamentā. Iespējams, šos jautājumus varētu sākt «kustināt» Eiropas Reģionu padome. Tajā Latvijas pašvaldības izvirza savus pārstāvjus. Nepieciešamas milzīgas investīcijas, lai sakārtotu šos jautājumus, pašvaldības vien bez Latvijas valdības atbalsta un budžeta to nevarētu atrisināt, bet pat tad tas nav izdarāms gada laikā. Tam jākļūst par ilglaicīgu plānu. Tādu līdzekļu pašlaik arī Latvijas valsts budžetā nav, lai to varētu piecu gadu laikā atrisināt, domāju, ka tie ir ilglaicīgi ieguldījumi.

Esmu strādājusi Šveicē, kur obligāta prasība pie katras savrupmājas, lai būtu pagrabs, kurā var patverties. Latvijas iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir ļoti pieticīgi, tā varētu būt neizpildāma prasība.

Tāpēc pašlaik mums ir svarīgi ieguldīt visos drošības aspektos, ieskaitot bruņojumu, aizsardzību un citos. Mēs esam NATO dalībvalsts, mums ir ievērojams kontingents Latvijas teritorijā, tāpat arī abās pārējās Baltijas valstīs. Cilvēkiem ir svarīgs aizsardzības aspekts, lai būtu pārliecība, ka lielu briesmu gadījumā viņi ir drošībā.

NATO koncepts ir, ka dalībvalstij jāspēj noturēties piecas dienas, jo tik ilgs laiks nepieciešams, lai viņi varētu ierasties un atkarot teritoriju; Ukrainas gadījums parādīja, ka mazām valstīm, kāda ir arī Latvija, tas neder, jo piecu dienu laikā ir paņemta jau visa teritorija. Tagad ir pilnīgi jauna stratēģija, tāpēc katrā no valstīm ir izvietots bataljons un smagā militārā tehnika, kura visu laiku jāuztur kaujas gatavībā.

Ik pa laikam dzirdam par kādas lauku skolas slēgšanu. Vai EP ir programmas, lai novērstu lauku iztukšošanos?

– Tādas programmas jau ir. Vienā no sasaukumiem esmu strādājusi Lauksaimniecības komitejā. Tomēr bez jaunu cilvēku palikšanas laukos tas nebūs atrisināms. Lauksaimniecības jautājumi ir sāpīgi jautājumi Parlamentā.

Jūsu darbs ir saspringts. Kā gūstat spēku un prieku ikdienā?

– Fiziski es uzturu sevi formā vingrojot, peldot un rakstot grāmatas. Nākamais mans romāns jau ir izdevniecībā, palūdzu to pašlaik neizdot, lai kādam neienāktu prātā pateikt, ka speciāli to nododu, lai man būtu papildu priekšvēlēšanu reklāma.

Ikdienā prieks ir ieraudzīt skaistu cilvēku, man patīk «dulli» cilvēki, kas ar savu ārieni pasaka, ka nepieņem vienādību, skaisti dabas stūrīši, neparasti akmeņi un arhitektūra. Man ir arī divi kaķi Ella un Roze. Man garšo jūras veltes, mīdijas, arī siļķe ar biezpienu.

Bet rezumējot – es daru to, par ko es esmu pārliecināta. Tas man ir ļoti svarīgi. Ir arī, protams, grūti brīži, piemēram, kad vilcinās ar militāro palīdzību Ukrainai un mirst cilvēki.