EP vēlēšanās gaidāma labējo pozīcijas nostiprināšanās

Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām atlicis vairs nepilns mēnesis, un to iznākums jau šķiet gandrīz skaidrs. “Varu pārņem galēji labējie” brīdina žurnāla “Foreign Policy” eksperti. “Šoreiz galēji labējo draudi ir reāli” viņiem piebalso tīmekļa izdevums “Politico”.

Neņemot vērā visai pārspīlēto un neskaidro termina “galēji labējie” pielietojumu, kāds šobrīd iegājies mediju telpā, viņu bažas ir pamatotas. Lai gan saskaņā ar aptaujām centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP) saglabās lielāko frakciju EP, lielākie ieguvēji, domājams, būs tās abas frakcijas, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no EPP, – “Identitāte un demokrātija” (ID) un “Eiropas konservatīvie un reformisti” (ECR). Saskaņa ar pēdējām aptaujām partijas, kas darbojas abās frakcijās, kopā varētu iegūt vairāk nekā 20% balsu, gandrīz tikpat cik EPP.

EP vēlēšanās, kas notiks laikā no 6. līdz 9.jūnijam, aptuveno 370 miljoniem Eiropas pilsoņu būs jāizraugās 720 Eiropas Parlamenta deputāti, kas tos pārstāvēs nākamos piecus gadus. Galvenais jautājums ir, vai EPP, sociālisti (S&D) un liberāļi (“Atjaunotā Eiropa”) spēs saglabāt vairākumu, kā arī tas, cik lielā mērā EPP ir gatava sadarboties ar partijām, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no konservatīvajiem.

Labējo savstarpējās sadarbības iespējas

Pašreizējā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, kas pārstāv EPP un pretendē uz vēl vienu pilnvaru termiņu, noraidījusi iespēju sadarboties ar partijām, kas, neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, joprojām demonstrē zināmas simpātijas diktatora Vladimira Putina totalitārajam režīmam. Tās pamatā EP darbojas ID frakcijā, un to vidū minama Marinas Lepēnas pārstāvētā Francijas Nacionālā apvienība (RN) un vācu eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD).

Tajā pašā laikā fon der Leiena ļāvusi noprast, ka varētu būt gatava sadarbībai ar ECR, kurā pārstāvētās partijas pamatā ir noskaņotas pret Krieviju un par kuru neformālo līderi šobrīd tiek uzskatīta Itālijas premjerministre un nacionālkonservatīvās partijas “Itālijas brāļi” (“Fratelli d’Italia”) vadītāja Džordža Meloni.

Domnīcas “Robēra Šūmaņa fonds” vadītāja Paskāla Žuanīna sarunā ar aģentūru AFP atzīst, ka labējās partijas vēlēšanās savas pozīcijas nostiprinās, taču to uzvara nebūs vispārēja.

Lai gan Meloni simboliski startē kā savas partijas saraksta pirmais numurs, EP deputāta vietu viņa negrasās ieņemt, jo Eiropas Parlamenta loceklim liegts vienlaikus ieņemt kādu amatu nacionālajā valdībā. Viņa tomēr paziņojusi, ka vēlas panākt “vairākumu, kas apvieno labējos spēkus, lai kreisos aizraidītu opozīcijā”.

Taču gadījumā, ja EPP sabiedrosies ar ERC, tas izjaukts konservatīvo sadarbību ar sociālistiem un liberāļiem. “Uzlūkojot pašreizējās aptaujas, nav citas stabilas koalīcijas,” izņemot pašreizējo, kas apvieno EPP, S&D un “Atjaunoto Eiropu”, uzskata Žuanīna.

Aptaujas liecina, ka visvairāk balsu iegūs EPP, saglabājot lielākās frakcijas pozīcijas. Konservatīvajiem seko sociālisti, taču abas lielākās frakcijas zināmu skaita līdzšinējo vietu zaudēs. Tikmēr par trešo vietu paredzama sīva cīņa, un liberāļi, kuru frakcijā darbojas arī Francijas prezidenta pārstāvētā centriskā partija “Renesanse”, varēti tikt izspiesta no trešās lielākās partijas pozīcijām, tās ieņemot labējiem. Neskatoties uz to, EPP, S&D un “Atjaunotā Eiropa” varētu saglabāt vairākumu, prognozē Žuanīna.

Tomēr Meloni vēlas izcīnīt amatu Eiropas Savienības (ES) līmenī, lai varētu ietekmēt politiku tādos atsevišķos sev svarīgos jautājumos kā, piemēram, imigrācija, kā arī, izmantojot savas frakcijas vietu skaitu, mainīt debašu dienaskārtību un izvirzīt prasības apmaiņā pret atbalstu vairākuma iniciatīvām, norāda eksperti.

Arī divi Žaka Delora institūta eksperti – Natalī Braka un Avenigs Marī ir pārliecināti, ka pēc vēlēšanām savas dominējošās pozīcijas saglabās līdzšinējā centriskā koalīcija. Tomēr, viņuprāt, tai nāksies samierināties ar situatīvām (“ad hoc”) aliansēm starp EPP un ERC, kam savukārt vairākuma nodrošināšanai būs nepieciešams vai nu “Atjaunotās Eiropas” vai ID atbalsts.

Sadarbība ar ERC “ļoti lielā mērā ir atkarīga no tā, kāds būs parlamenta sastāva un kurš būs kurā frakcijā,” norādījusi fon der Leiena. Viņa vienlaikus uzsvērusi, ka partijām, kas pārstāvētas ERC un ar kurām viņa gatava sadarboties, jāatbalsta NATO, ES un Ukraina, kā arī jāatzīst likuma vara.

Tajā pašā laikā Bertelsmana fonda valdes locekle Daniela Švarcere Eiropas Politikas centra rīkotās diskusijas laikā brīdinājusi, ka labējie deputāti uzturēs “dienaskārtību, kas apšauba daļu no tā, ko ES panākusi, kā arī padarīs grūtāku zināmu lēmumu pieņemšanu”.

Labējo apvienošanās ir apšaubāma

Ņemot vērā pastāvošās fundamentālās domstarpības starp ID un ECR pārstāvētajām partijām, abu labējo frakciju apvienošanās ir mazticama, uzskata eksperti.

ERC esošās partijas šobrīd ir pārstāvētas vai arī bijušas pārstāvētas nacionālajās valdībās, norāda Žuanīna. “Tie ir ļaudis, kas savietojami ar ES projektu. Viņi nav tik ļoti noskaņoti pret ES kā ID,” uzskata eksperte. “Viņi pretstatā ID frakcijai, kas ir vairāk proputisnka, atbalsta Ukrainu.”

Faktiski visām ECR pārstāvētajām partijām ir transatlantiska orientācija, un tās stingri atbalsta dalību NATO, kā arī militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai. Visas ECR stingro nostāju pret Krieviju nesen atspoguļoja deklarācijas parakstīšana par atbalstu Ukrainai kopā ar EPP, S&D, liberāļiem un zaļajiem.

Tikmēr ID šajā jautājumā valda dziļas domstarpības. Salvīni vadītā “Līga”, kas savulaik centās uzturēt tuvas attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Krievijas-Ukrainas kara jautājumā pieslējusies vispārējai nostājai. Savukārt Somu partija pērn pārgāja no ID uz ERC, un šādu lēmu pamatā izraisīja nesaskaņas ar līdzšinējiem koalīcijas partneriem jautājumā par attiecībām ar Krieviju. Tajā pašā laikā gan RN, gan AfD ieņēmušas daudz kritiskāku nostāju pret ES un NATO sniegto atbalstu Ukrainai, kamēr citas ID pārstāvētās partijas balsojumos, kas attiecas uz NATO atturējušās vai balsojušas pret. Pretišķības frakcijā valda arī tādos stratēģiskos jautājumos kā dalība ES, bloka paplašināšanās un attiecības ar Ķīnu. Vienprātības nav arī sociālajos un ekonomiskajos jautājumos.

Joprojām nav skaidrs vai ERC varētu pievienoties Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna pārstāvētā nacionālkonservatīvā partija “Fidez”, lai gan frakcijas rindās vairākkārt jau izskanējuši visai kategoriski iebildumi pret to, jo Orbāns šobrīd uzskatām par Maskavai vislabvēlīgāk noskaņoto Eiropas līderi. Viņa partijas pievienošanās ERC varētu apgrūtināt frakcijas iespējamo sadarbību ar EPP.

Atšķirības staro ERC un ID pastāv arī taktiskos jautājumos. Meloni ir izveidojusi visai ciešas attiecības ar fon der Leienu un cer vairot Itālijas ietekmi sadarbojoties ar ES institūcijām, nevis tās apkarojot. Tikmēr Lepēna pretstatā “Itālijas brāļu” līderei uzsver, ka ES esot nodevusi franču tautu. Viņa tomēr vismaz pagaidām ir atteikusies no idejas par Francijas izstāšanos no ES. Domstarpības starp abām frakcijām pastāv arī jautājumā par atbalstu fon der Leienas kandidatūrai uz EK prezidenta amatu, un RN līdere apsūdzējusi Meloni par iespējamu atbalstu tās politikas turpināšanai, no kuras cieš Eiropas tautas.

Lai gan bijušais Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, kurš pārstāv nacionālkonservatīvo partiju “Likums un taisnīgums” (PiS), nav izslēdzis iespējamu abu frakciju apvienošanos, oficiālas koalīcijas izveide starp tām ir ļoti mazticama.

Tikmēr pretestība imigrācijai, kas vieno visas labējās partijas, Eiropā kopumā vēl nav kļuvusi par vislielāko problēmu un saskaņā ar “Eurobarometer” aptauju, ierindojas tikai septītajā vietā aiz tādiem jautājumiem kā nabadzība, bezdarbs, veselības aprūpe un aizsardzība. Tiesa gan, piemēram, Vācijā imigrācijas iegrožošana vēlētāju acīs kļuvusi par absolūtu prioritāti. Arī vairumā citu Eiropas valstu imigrāciju vēlētāji šobrīd jau uzskata par svarīgāku problēmu nekā klimata pārmaiņas.

Ietekme uz Klimata politiku

Līdzšinējā ES īstenotā politika klimata pārmaiņu ierobežošanai bijis viens no faktoriem, kas veicinājis labējo partiju popularitātes pieaugumu. Daudzu eiropiešu neapmierinātība ir vērsta pret tā dēvēto Eiropas Zaļo kursu un programmu “Gatavi mērķrādītājam 55%”, kas pazīstama arī kā “ES zaļās pārkārtošanās plāns” un paredz siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu līdz 2030.gadam par 55%. Labējie norāda, ka tas ir autoritārās elites projekts, kurš ignorē ierindas pilsoņu ekonomiskās un sociālās intereses, kā arī iegrožo individuālās brīvības.

Tomēr pagaidām labējo ietekme uz ES klimata politikas izmaiņām, domājams, būs netieša, panākot tradicionālo partiju pozīcijas mīkstināšanu tā dēvētas zaļās dienaskārtības noteikšanā. Kā liecina vēsture, oficiālas koalīcijas veidošana star ERC un ID nebūt nav nepieciešama, lai izmantotu savu ietekmi. Abas frakcijas jau iepriekš ir veiksmīgi sadarbojušās EP gan komitejās, gan plenārsēdēs. Šādu tendenci apliecināja jau niecīgais vairākums, ar kādu 2024.gada februārī Eiropas Parlamentā izdevās apstiprināt tā dēvēto Dabas atjaunošanas likumu, jo pret to kopā ar ID un ERC balsoja arī EPP.

EPP līderis Manfrēds Vēbers, klaji nepieslejoties tā dēvētajiem klimata skeptiķiem, cenšas konservatīvos pasniegt kā “zemkopju un autobraucēju draugus”. Tas varētu liecināt par frakcijas gatavību “zaļās dienaskārtības” jautājumos turpmāk ciešāk sadarboties ar ERC un ID.

Zaļo līderi EP jau brīdinājuši, ka labējo pozīciju nostiprināšanās un fon der Leienas atkārtota apstiprināšana EK prezidentes amatā var novest pie piecu gadu smagā cīņā panākto klimata politikas un enerģētikas regulējumu pārskatīšanas.

Izraēlas jautājums

Kamēr Eiropa kopumā šajā jautājumā valda dziļas domstarpības, labējās partijas demonstrē skaidri izteiktu Izraēlai labvēlīgu nostāju tās karā pret palestīniešu teroristisko grupējumu “Hamās”, jo Izraēlā tās saskata priekšposteni cīņā ar islāmistu terora ekspansiju, kas sabalsojas ar vēršanos pret imigrāciju un multikulturālismu šo partiju pārstāvēto valstu iekšpolitikā. Paradoksālā kārtā no antisemītisma, kas raksturoja daudzu šodienas labējo partiju priekštečus, tās novērsušās un pārtapušas par aktīviem Izraēlas atbalstītājiem, kamēr antisemītisms arvien lielākā mērā pārbīdās uz politiskā spektra kreiso flangu, kā to šobrīd demonstrē palestīniešu atbalstītāju protesta akcijas Rietumu universitāšu pilsētiņās, kurās bieži izskan atklāti antisemītiski lozungi.

Tomēr domstarpības ES dalībvalstu starpā ir tik dziļas, ka nespēju ieņemt vienotu nostāju jautājumā par Izraēlas karā pret “Hamās” maz ietekmē labējo partiju nostāja, lai gan pilnībā to nevar noliegt. Tā, piemēram, 2024.gada februārī Ungārija noraidīja sankciju noteikšanu pret izraēliešu kolonistiem Rietumkrastā, kā arī bloķēja rezolūciju, kurā nosodīta Izraēlas plānotā militārā operācija Rafahā.

Avoti: AFP, DPA, “Carnegie Europe”, “Euronews”, “Politico”, “UK in a Changing Europe”, “UnHerd”.