Ētikas padome: Latvijas medijos profesionalitātes un godprātības līmenis nav pazeminājies

Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP) pērn skatījusi 43 iesniegumus un secinājusi, ka vietējo mediju darba kvalitātē nav vērojama profesionalitātes un godprātības līmeņa pazemināšanās, aģentūru LETA informēja LMĒP.

Kā norāda padomē, šādos gadījumos, vadoties no mediju ētikas, vārda brīvības un citām žurnālistikas pamatvērtībām, sūdzētājiem un medijiem sniedza skaidrojumu par konkrēto situāciju un rekomendācijas.

Tomēr 13 gadījumos – kad padomē bija sūdzējušies cilvēki vai organizācijas, kas jutās tieši aizskarti ar medija sižetu vai publikāciju, LMĒP gatavoja plašākus atzinumus. Četros atzinumos tika konstatēts biedrības ētikas kodeksa pārkāpums, bet lielākajā daļā gadījumu padome secināja, ka pārmetumiem par ētikas principu neievērošanu nav bijis pamata.

Salīdzinot ar iepriekšējos gados konstatēto, mediju darba kvalitātē Latvijā nav vērojama profesionalitātes un godprātības līmeņa pazemināšanās, atzīmē padomē. Arī iepriekš, laikaposmā no 2019. līdz 2023.gadam, ētikas pārkāpumi vai to pazīmes tika konstatētas apmēram trešajā daļā atzinumu – 23 no 62 atzinumiem.

Vairāki mediju ētikas pārkāpumi pagājušajā gadā tika konstatēti, medijiem uzņemoties tā saukto “sabiedrības sargsuņa” lomu. Šajos gadījumos mediji vēstīja par pakalpojumu sniedzēju un amatpersonu iespējamiem likuma pārkāpumiem un negodprātīgu rīcību, taču nebija pietiekami rūpīgi un atbildīgi pārbaudījuši un vākuši faktus, kā rezultātā pārsteidzās ar secinājumiem, skaidro LMĒP.

Vairāk nekā trešā daļa iesniegumu un sūdzību aizvadītajā gadā bija saistīta ar Krievijas impērisma izpausmēm un iebrukumu Ukrainā. Šīs tēmas, kā norāda padomē, cilvēkiem Latvijā izraisa spēcīgas emocijas, tāpēc medijiem ar tām saistītās publikācijas un sižeti īpaši prasa iejūtību un izpratni par kontekstu un redakcijas atbildību pirms publicēšanas un pārpublicēšanas rūpīgi izvērtēt redakcijas autoru viedokļu slejas, no sociālajiem medijiem pārpublicētās trešo personu pārdomas, kā arī portālu lietotāju pievienotos komentārus.

Visvairāk iesniegumu padomē tika saņemts par kara sākuma gadadienai veltīto “Cūku komiksa” epizodi portālā “Lsm.lv”. Ētikas padome komentārā norādīja, ka, lai arī mākslinieces radošā brīvība nav apstrīdama, tomēr medija pienākums ir rēķināties ar laiku, kurā dzīvojam, ar publikācijas izmantošanas kontekstiem un to, ka pretrunīgos tēlos ietērpts vēstījums par tik jūtīgu tēmu kā Ukrainas aizstāvji tiks uztverts nepilnīgi vai pat pretēji autores iecerētajam. Ētikas padome uzskata, ka medijiem šādi gadījumi kalpo kā atgādinājums, ka vārda brīvība ir saistīta ar atbildību, un cer, ka šī notikuma raisītā diskusija ir devusi lielāku labumu nekā kaitējumu.

Izskatot vairākas citas ar šīm tēmām saistītas publikācijas, padome medijiem rekomendēja pievērst lielāku rūpību, lai viedokļrakstos un lietotāju komentāros pie rakstiem netiktu kurināts naids un mediji netiktu izmantoti aicinājumiem uz vardarbību, etnisku konfliktu provocēšanā un eskalēšanā.

Vairākas sūdzības pērn bijušas par medija tiesībām izmantot informāciju, ko cilvēki paši jau publiskojuši sociālajos medijos. Ētikas padomes skatījumā uz šādu informāciju ir grūti attiecināt privātuma prasību un ierobežot medija iespējas uz to atsaukties, tāpēc būtisks ir informācijas nozīmīgums un tālākas izmantošanas konteksts. Piemēram, izmantojot informāciju, ar kuru noziegumā cietušais ir dalījies savā sociālā medija kontā, no medija informācijas atspoguļojumā būtu prasāma daudz lielāka iejūtība un izvairīšanās no sensacionālisma, nekā rakstot par valsts vai pašvaldības amatpersonu un darbinieku rupjībām “Facebook” diskusijās, skaidro LMĒP.

Kā norāda padomē, 2024.gadā skaidrāk iezīmējušās arī vārda brīvības robežas. Lai arī vārda brīvības princips aizsargā ikvienas personas, to skaitā žurnālista, publicista, komentētāja tiesības paust viedokli, padome vairākos atzinumos uzsvēra, ka šīs tiesības nav absolūtas. Piemēram, vārda brīvība nav savienojama ar naida runu vai otras personas nomelnošanu, izplatot neslavu ceļošus izdomājumus. Padomē uzsver, ka no ētiskā skatupunkta arī viedoklis, īpaši, ja tas ir citu aizskarošs, ir jātiecas balstīt patiesos faktos.

LMĒP Ētikas padomes priekšsēdētājs, TV3 Ziņu un informatīvo raidījumu dienesta vadītājs Andrejs Mēters norāda, ka LMĒP secinājumi norāda uz pieaugošu mediju profesionalitāti un ētikas principu ievērošanu, taču joprojām pastāvot būtiski izaicinājumi.

“Lai gan ētikas kodeksa pārkāpumi konstatēti tikai nelielā daļā gadījumu, īpaši jāuzsver nepieciešamība rūpīgāk pārbaudīt informāciju pirms publicēšanas, īpaši sensitīvās tēmās. Konflikts Ukrainā un ar to saistītie jautājumi izraisījuši spēcīgas emocijas sabiedrībā, uzliekot medijiem pienākumu ar vēl lielāku atbildību pievērsties satura izvērtēšanai,” teic Mēters piebilstot, ka šie piemēri parādot ka vārda brīvība un radošā brīvība vienmēr iet roku rokā ar augstu atbildības standartu, ko sabiedrība no medijiem sagaida.

Kā informē LMĒP, 2024.gadā padomei pievienojās desmit jauni pilntiesīgi biedri un viens asociētais biedrs. Biedru statusu ieguva “Ausma Media”, “Silk Milk Media”, “FitFm”, biedrība “Latviesi.com”, nodibinājums “Ilgtspējas fonds”, “TV Kurzeme”, Kurzemes Televīzija, Vidusdaugavas Televīzija, “TV Kursa”, Zemgales Reģionālā televīzija, savukārt asociētā biedra statusu – Lietišķās informācijas dienests. Šobrīd biedrībā ir 56 biedri un trīs asociētie biedri.

Biedrība sadarbojas arī ar citām nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām. Pagājušajā gadā biedrības ētikas padomes locekļi tika deleģēti darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē, Mediju atbalsta fonda konkursa pieteikumu vērtēšanas komisijā, Kultūras ministrijas darba grupā par žurnālistu drošību, Latvijas Sabiedriskā medija vadības atlases komisijā, bet novērotāja statusā – jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda atlases konkursa komisijā.

Ilustratīvā attēla avots: replay.lsm.lv