
Finanšu ministrija (FM) iebilst koalīcijas deputātu sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz piešķirt īpašu valsts sociālo atbalstu tiem vispārējās izglītības programmu pedagogiem, kuri izglītības iestāžu reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā zaudē darbu.
Likumprojekts paredz atbalstu skolotājiem ar ilgstošu darba stāžu, kas pēc darba zaudēšanas vairs negūst ienākumus no cita darba vai saimnieciskās darbības.
FM atzinumā pauž iebildumus likumprojekta tālākai virzībai, jo, kā norāda grozījumu autori, faktiskā likumprojekta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem patlaban nav precīzi nosakāma.
FM ieskatā, likumprojekts var tikt virzīts tālākai izskatīšanai tikai pēc tam, kad ir veikti aprēķini par tā ietekmi uz valsts budžetu un Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta ietvaros rasts finansējuma avots, no kura attiecīgie izdevumi tiks segti.
Kā uzskata FM, ņemot vērā šā brīža drošības situāciju un nepieciešamību palielināt finansējumu aizsardzībai, nozaru ministrijas tiek aicinātas pārskatīt un efektivizēt to pārziņā esošos procesus un rast iespēju ietaupīto finansējumu novirzīt aizsardzības spēju stiprināšanai.
Ņemot vērā pedagogu nozīmīgo ieguldījumu izglītības kvalitātes un ilgtspējas nodrošināšanā, valstij ir jāsniedz viņiem nepieciešamais atbalsts līdz pensijas vecuma sasniegšanai, uzskata koalīcijas deputāti.
Likumprojekts paredz valsts sociālo atbalstu izmaksāt sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja pedagogs atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem valsts sociālā atbalsta saņemšanai.
“Apzinoties grūtības, kas skar pedagogus, kuriem līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai ir palikuši ne vairāk kā trīs gadi, lai pārkvalificētos darbam citā profesijā, gan mainītu darba vietu un novērstu apdraudējumu zaudēt darbu, nepieciešams sniegt tādu sociālo atbalstu, kas būtu vienkāršs no administrēšanas viedokļa un pietiekami efektīvs sociālā atbalsta saņēmējam,” likumprojekta anotācijā pauž deputāti.
Likumprojekta autoru ieskatā, tādu grozījumu ieviešana prasīs papildu valsts budžeta līdzekļus, taču ilgtermiņā tas var samazināt sociālo spriedzi.
Reklāma