Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums neparedz izņēmuma gadījumus, kas būtu pielāgoti kādai īpašai situācijai konkrētā pašvaldībā, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, komentējot Jūrmalas domes priekšsēdētājas Ritas Sproģes (ZZS) sacīto, ka Jūrmalas pašvaldība varētu nosegt jūlija vētras radīto zaudējumu izmaksas saviem spēkiem, ja valdība ļautu tai nākamgad neveikt aptuveni 10,5 miljonu eiro iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.
FM pārstāvji skaidroja, ka Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma mērķis ir, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei. Likums nosaka visām pašvaldībām vienādus nosacījumus izlīdzināšanas aprēķina veikšanai un neparedz izņēmuma gadījumus, kas būtu pielāgoti kādai īpašai situācijai konkrētā pašvaldībā.
FM pārstāvji norāda, ka Ministru kabinets (MK) ar 2018.gada 17.jūlija noteikumiem “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” ir apstiprinājis kārtību un nosacījumus, kā piešķir līdzekļus pašvaldībām katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem. Pašvaldībām daļēji no valsts budžeta tiek kompensēti arī izmaksātie pabalsti iedzīvotājiem, lai likvidētu avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas.
MK noteikumi paredz, ka lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, valdība var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem, tostarp būtiski palielinot valsts līdzdalību zaudējumu segšanā.
Piemēram, pagājušā gadā MK pieņēma lēmumu par atbalstu Dobeles novada pašvaldībai krusas radīto zaudējumu kompensēšanai, kā arī Jēkabpils novada pašvaldībai plūdu radīto zaudējumu segšanai, atgādina FM pārstāvji.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) aģentūru LETA informēja, ka līdz šim nav bijuši šāda veida izņēmumi, ka pašvaldības neveic iemaksas izlīdzināšanas fondā.
Ministrijā skaidro, ka izmaksas, kas neparedzēti radušās tiek daļēji segtas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas tiek plānoti gan pašvaldības, gan valsts budžetā. Valsts ir noteikusi kārtību, kādā var lūgt daļēju izmaksu segšanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Valsts sniedz atbalstu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem līdz 70% no kopējo izdevumu apmēra.
Jau ziņots, ka Sproģe ceturtdien. 8.augustā, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja, ka Jūrmalas pašvaldība varētu nosegt jūlija vētras radīto zaudējumu izmaksas saviem spēkiem, ja valdība ļautu tai nākamgad neveikt aptuveni 10,5 miljonu eiro iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.
“Ja šī nauda paliktu pilsētas budžetā, varētu no valsts neko neprasīt,” pieļāva politiķe, atzīstot, ka pagaidām par to ir runāts vien ar premjeri un neformāli.
Jūlija nogalē piedzīvotā vētra un tai sekojošie plūdi Jūrmalai nodarījuši zaudējumus vismaz 11 miljonu eiro apmērā, kas ir desmitā daļa no pilsētas gada budžeta. Tie gan ir aizvadītās nedēļas aprēķini, zaudējumi ir auguši, atzina Sproģe. Viņa teica, ka pašreiz maksimālo zaudējumu summu ir grūti pateikt, jo aizvien ir piesaistīti dažādi uzņēmumi, kas palīdz novērst postījumus.
Ilustratīvs foto no pixabay.com
