Grozījumu Dzīvnieku aizsardzības likumā izskatīšanas process ir ļoti smagnējs, aģentūrai LETA atzina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P).
Tostarp viņa norādīja, lai gan visus komisijas sēžu dalībniekus vada viens motīvs – dzīvnieku aizsardzība – viedokļi ir diametrāli pretēji.
Ābrama stāstīja, ka plašas diskusijas raisa jautājums par to, cik daudz regulēt dzīvnieku turētājus, lai ierobežotu dzīvnieku pārprodukciju. Daži deputāti uzskata, ka vajag regulēt visu, citi – ka pārlieku regulēšana nav nepieciešama. Tāpat diskusijas izraisa jautājums vai audzētavu labturības prasības ir jāattiecina uz ikvienu, kas tur nesterilizētu dzīvnieku vai tomēr tām ir jābūt atkarīgām no dzīvnieku skaita.
“Ļoti daudz sarežģītu diskusiju un viedokļu,” sacīja Ābrama, piebilstot, ka labs demokrātijas process uzliek par pienākumu ieklausīties pretējos viedokļos.
Tāpat Ābrama piebilda, ka, grozījumu izskatīšanas procesam ejot uz priekšu, atklājas arvien vairāk nianšu un strīdīgu jautājumu. Piemēram, ja iepriekš sēdes dalībnieki vienojās neizmantot jaunu terminu “pavairotājs”, tad patlaban strīdus izraisa vārdu “mājas (istabas) dzīvnieku audzētava” un “mājas (istabas) dzīvnieku audzētājs” definīcijas.
Savukārt Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA sacīja, ka grozījumu mērķis ir uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, panākt dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus un valstī mazinot ēnu ekonomiku dzīvnieku tirdzniecības jomā, kā arī uzlabot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu.
Pēc ZM paustā, diskusijas gan Saeimā, gan Saeimas komisijā ir produktīvas un to rezultātā tiek uzlabotas pantu un punktu redakcijas. Tā kā diskusijās ir iesaistīts plašs interesentu loks, kompromisa redakciju saskaņošanas process prasa laiku un likumprojekta virzība nenotiek ātri.
Tajā pašā laikā labdarības fonda “Sofi” pārstāve un juriste Inese Bāra aģentūrai LETA sacīja, ka grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā jau sākotnēji bija iesniegti sasteigti un haotiski. Tos jau pērn martā pirmajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē norādīja vairāki deputāti.
Bāra uzsvēra, ka dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kuras jau pagājušā gada septembrī un decembrī organizēja piketus pie Saeimas, svarīgākais jautājums ir Saeimas 21.decembra sēdē vairāku deputātu dotais solījums, ka uz trešo lasījumu tomēr tiks iekļautas normas par mājas jeb istabas dzīvnieku audzētāju un audzētavu regulējumu.
“Nekontrolētā dzīvnieku vairošana ir cēlonis dzīvnieku pārprodukcijai valstī, ar ko spiesta nodarboties sabiedrība un dzīvnieku glābēji,” norādīja “Sofi” pārstāve.
Viņa stāstīja, ka istabas dzīvnieku audzēšana nav kontrolēta kopš spēkā ir Dzīvnieku aizsardzības likums. Pirmo reizi priekšlikumi par mājas jeb istabas dzīvnieku pavairošanu iekļauti likumprojektā, un redzams, cik nopietna ir pretestība no dzīvnieku audzētāju puses.
Jau ziņots, ka Saeima decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā.
Foto:Freepick
