Izsniedzot darba nespējas lapu, ārstam dokumentācijā vajadzēs norādīt pacientam nozīmēto ārstēšanas režīmu – stacionārā, mājās vai brīvais. Tā noteikts Ministru kabinetā apstiprinātajos Veselības ministrijas izstrādātajos grozījumos darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā. Veselības ministrija skaidro, ka darbnespējas lapa tiek izsniegta personām, kurām ir pārejoša darbnespēja, dokuments nekalpo kā slimības apliecinājums. Līdz šim darbnespējas lapa tiek uzrādīta arī, lai attaisnotu personas neierašanos tiesas sēdē, kaut arī nereti personas veselības stāvoklis neierobežo iespēju ierasties uz tiesas sēdi.Tieši tāpēc, lai atvieglotu tiesnešu pienākumu izvērtēt iemeslus, kādēļ persona nav varējusi ierasties tiesā, ārstam vai ārsta palīgam attiecīgajā veidlapā jānorāda pacientam noteiktais ārstēšanās režīms. Pacienti, kuriem noteikts ārstēšanās režīms stacionārā vai mājās, nevar veikt citas darbības, kuras nav saistītas ar ārstniecību, tai skaitā piedalīties kādā no tiesvedības procesiem. Savukārt brīvais režīms pieļauj iespēju personai piedalīties tiesvedības procesos un varētu būt uzskatīts kā neattaisnojošs iemesls, ja persona neierodas tiesā. Ārstēšanās režīmi stacionārais un mājas vērtējami kā režīmi, kuri personai liek atrasties slimnīcā vai mājās, lai nodrošinātu kvalitatīvu ārstēšanās procesu. Iepriekš minētā tiesību norma varētu novērst darbnespējas lapas izsniegšanas nekontrolētu izmantošanu gadījumos, kad personai ir jāierodas tiesā, lai piedalītos kādā no tiesvedības procesiem.Tieslietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2010. gadā no nozīmētajām tiesas sēdēm 35% nenotika un lielākajā daļā gadījumu iemesls tam bija tiesvedības procesa dalībnieku slimība.
