Jūlija trešajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 1,9 grādus augstāka par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.Perioda sākumā vēl turpinājās vēss laiks, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija divus grādus zem normas un naktī uz 23.jūliju Latvijas austrumu daļā termometra stabiņš noslīdēja pat līdz plus 6, plus 7 grādiem, savukārt turpmāk kļuva arvien siltāks, līdz tika piedzīvots šogad vēl nebijis karstums. 28.jūlijā un 29.jūlijā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija septiņus līdz astoņus grādus virs normas, bet dienā gaiss Latvijas lielākajā daļā sakarsa virs plus 30 grādiem, tādējādi daudzās vietās uzstādot jaunus konkrēto dienu konkrētajās vietās maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Abās dienās viskarstākais laiks bija pie Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī – Daugavgrīvas novērojumu stacijā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza plus 33,1 un plus 33,7 grādus. Silta bija arī nakts no 28.jūlija uz 29.jūliju, kad termometra stabiņš lielākoties nenoslīdēja zemāk par plus 19, plus 23 grādiem. Lietainam laikam mijoties ar sausu un saulainu, dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 80% no normas ar teritoriālajiem kontrastiem no tikai 4% no normas Krāslavas novada Piedrujā līdz ap 170% Latvijas vidienē – Mežotnē un Rīgā. Visvairāk lija dekādes pirmajās un pēdējās dienās. 30.jūlijā Rīgā, Mežotnē un Līvānu novada Sīļos nolija 37% līdz 48% no visa mēneša nokrišņu normas. Augstā gaisa temperatūra un atmosfēras nestabilitāte veicināja ne tikai spēcīgu gubu-lietus mākoņu attīstību, kas deva stipras lietusgāzes un vietām arī iespaidīga lieluma krusas graudus, bet arī būtisku, lokāla rakstura, vēja pastiprināšanos. Brāzmās vētras un pat stipras vētras spēks vējam bija piekrastes teritorijās 28.jūlijā un 29.jūlijā. Vislielāko ātrumu vēja brāzmas sasniedza Pāvilostā – šajā vietā jūlijā 25 metrus sekundē stiprs vējš tika reģistrēts pirmoreiz.
