Teksts – Rihards Plūme, Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents, «Euranet Plus»
Katru gadu Eiropas Savienība (ES) eksportē miljoniem tonnu atkritumu uz jaunattīstības valstīm. Atkritumu tvertnē izmestais atkritumu maiss vai pat jūsu vecais un izmestais viedtālrunis var nonākt otrā pasaules malā un negatīvi ietekmēt vidi.
Jāmin, ka ne viss atkritumu eksports, ko īsteno Eiropas valstis, ir legāls. Kā ES cenšas apkarot nelikumīgu atkritumu eksportu?
Tīkls, kas pazīstams kā ekomafija
ES dalībvalstis 2023. gadā savā starpā cita uz citu nosūtījušas vairāk nekā 61 miljonu tonnu atkritumu. Taču vēl 35 miljonus tonnu atkritumu dalībvalstis nosūtīja uz valstīm ārpus ES. Aptuveni 60% no visiem eksportētajiem atkritumiem nonāca trijās valstīs. Galvenais galamērķis bija Turcija, kur nonāca aptuveni 38% eksportēto atkritumu. Tai seko Indija ar 17% un Ēģipte ar 5%.
Tiek lēsts, ka aptuveni viena trešā daļa eksportēto atkritumu sūtījumu ir nelegāli un noziedzīgās organizācijas pelna miljardus.
Vēl ne tik sen Eiropu pāršalca «itāļu atkritumu» afēra. Proti, 2020. gadā Tunisijas Susas ostā ieradās gandrīz 300 konteineru, kas bija pilni ar atkritumiem no Itālijas. Toreiz pilsoniskajai sabiedrībai bija izšķiroša loma, lai panāktu, ka liela daļa atkritumu tiek atgriezti Itālijā, un abos Vidusjūras krastos šajā lietā tika pieņemti vairāki tiesas spriedumi. Husems Hamdi ir dibinājis asociāciju, kas veicina atkritumu pārstrādi Tunisā un cīnās par atkritumu atgriešanu Eiropā.
«Neliela uzvara Tunisijai, Āfrikai un visiem labajiem vides aizstāvjiem. Tas bija arī veids, kā nosūtīt ziņu pārējām dienvidu krasta valstīm, ka to var izdarīt. Mēs runājam par tīklu, kas pazīstams kā ekomafija, kurā bija iesaistīti arī uzņēmumi, politiķi un tā tālāk. Esmu pārliecināts, ka tas ir koks, kas aiz sevis slēpj mežu,» pauda H. Hamdi.
Tā patiesi ir, jo nelikumības nebūt nav izskaustas. Arī šogad Itālijas muita ceļā uz Tunisiju konfiscēja vēl 82 tonnas atkritumu.
Aizliegs plastmasas atkritumu eksportu ārpus ES
ES ir nolēmusi ierobežot atkritumu eksportu un veicināt otrreizēju pārstrādi visā Eiropā. Nesen spēkā stājusies jauna Eiropas regula. Valstīm, kas nav Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstis, piemēram, Tunisijai, būs jāpierāda, ka tās spēj ilgtspējīgi apstrādāt atkritumus, lai tos saņemtu. Bet plastmasas atkritumu eksports ārpus ES tiks aizliegts. Regula ietver arī jaunus instrumentus ekomafiju apkarošanai.
Šie jaunie instrumenti tiks izvietoti, piemēram, tādās ostās kā Dženova Itālijā. Tas ir viens no Vidusjūras galvenajiem kuģniecības mezgliem, līdz ar to caur šejieni plūst konteineri ar atkritumiem, kas tiek eksportēti ar viltotām muitas deklarācijām. Itālijas muita piedalās jaunā Eiropas ātrās brīdināšanas sistēmā, kas tiek aktivizēta, konstatējot aizdomīgu kravu. Vienu šādu konteineru, kas pilns ar sadegušu gumiju un apturēts pirms tā izsūtīšanas uz Taizemi, žurnālistiem rādīja muitas pārstāvis Andrea Bidži.
«Šie materiāli ir apstrādāti nepareizi, un turklāt tie tiek nosūtīti uz valsti, kurā nav infrastruktūras, kas spētu tos pareizi apstrādāt un pārstrādāt. Mēs Eiropā ražojam daudz atkritumu, kurus varētu izmantot atkārtoti un pārstrādāt, un uzņēmumiem par to tiek maksāts, bet daži to nedara. Noziedzīgās organizācijas cenšas pelnīt naudu no pārpalikuma un gūt peļņu no naudas, kas ieguldīta šo materiālu pārstrādē,» pauda A. Bidži.
Eksportētie atkritumi arī kaitē videi. ES ir pastiprinājusi likumu par noziegumiem pret vidi, paredzot bargākus sodus un paplašinātu pārkāpumu sarakstu. Eiropas krāpšanas apkarošanas birojam ir galvenā loma izmeklēšanu koordinēšanā.
ES arī cenšas veicināt atkritumu pārvietošanu un reģenerāciju ES, tomēr mazāk nekā 12% no ES patērētajiem materiāliem pašlaik ir otrreizēji pārstrādāti. ◆
Foto – Atkritumu šķirošanas centrs Eiropas Savienībā. FOTO – AP/ L. E. BASKOVS
Reklāma