Esošajā situācijā Ministru kabinets neplāno neko plaši atvērt un
atvieglot ierobežojumus. Tā vietā tiek meklēti risinājumi ierobežojumu
pārkārtošanai, tos padarot ilgtspējīgākus, šorīt intervijā TV3
raidījumam “900 sekundes” norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
(JV).
Premjers uzsvēra, ka patlaban ne tuvu neesam pandēmijas beigās un
krīzes pārvarēšanā vēl ejams tāls ceļš, ko savukārt tiek mēģināt iet,
pakāpeniski pārejot no tikai liegumiem uz drošu un ilgtspējīgu sadzīves
modeli. Tas nozīmētu meklēt risinājumus, kā varētu darboties
tautsaimniecība un pieejamāka kļūt izglītība klātienē.
“Tas ir izaicinājums, jo, ja ejam pārāk strauji, tad gaidāms tas
pats, kas notika citās valstīs – saslimstības pieaugums, ko mēs
nevēlamies. Jāatrod, kā, ievērojot drošības pasākums, var ieiet drošākā
sadzīvē,” sacīja politiķis.
Kariņš akcentēja, ka gaidāmās valdības diskusijas par ierobežojumu
pārskatīšanu nevajadzētu saukt par to mīkstināšanu, jo patlaban vēl
nekas nebeidzas. Ja saslimstības ar Covid-19 rādītāji mazināsies, tad,
iespējams, varētu atsākt darbu mazie veikali, kā arī paplašināts to
klašu loks, kas drošākās pašvaldībās varēs doties uz skolu klātienē.
Pagājušajā nedēļā tika piedāvāts, ka ārā varētu tikties divas
mājsaimniecības līdz desmit cilvēkiem. “Mums visiem jālieto veselais
saprāts. Zinām, ka slimība pārnesas pa gaisu. Pēdējais pieļaujamais būtu
pulcēšanās iekštelpās, bet ārā varētu satikties divas mājsaimniecības
līdz desmit cilvēkiem, kā arī varētu skatīt citas aktivitātes ārā līdz
desmit cilvēkiem,” stāstīja valdības vadītājs.
“Pamatā nedrīkstam pieļaut pulcēšanos jebkuros apstākļos. Īpaši
bīstama ir pulcēšanās iekšā. Arī pēc Lieldienām ieteicams strādāt
attālināti, jo tas ir drošs veids, kā darba kolektīvam nesaslimt. Ar
izglītību ir liels izaicinājums, jo apzināmies, ka skolas ir liela riska
kategorija. Ja nepazaudējam iemaņu, ko esam iemācījušies, varēsim sevi
krietni labāk pasargāt nekā rudenī,” teica Kariņš.
Vērtējot epidemioloģisko situāciju, secināts, ka Covid-19 izplatības
trešais vilnis ir sasniedzis arī Latviju. “Paldies Dievam, tas
neizpaužas ar lielu saslimstības pieaugumu, jo cilvēki ievēro
noteikumus,” vērtēja premjers.
“Mēs neplānojam neko plaši atvērt vai atslābt. Mums ir jālīdzsvaro
cilvēku vajadzības pret to, ka nevēlamies, lai viņi saslimtu. Mēs nevis
atceļam, bet pārkārtojam ierobežojumus, padarot tos ilgtspējīgākus,”
uzsvēra Kariņš.
Valdības vadītājs mudināja cilvēkus nezaudēt modrību un neatslābt,
arī Lieldienās nepulcējoties un neciemojoties. “Neciemosimies,
nedrūzmēsimiem, jo sekas visai sabiedrībai būs graujošas. Gaisma tuneļa
galā ir. Galvenais nenolaist savu modrību pārāk agri,” pauda Kariņš.
Premjers skaidroja, ka ārkārtējā situācija, visticamāk, nebūs
jāpagarina, jo Saeimā pieņemtais likums dod valdībai plašas pilnvaras
ātri rīkoties situācijas pasliktināšanās gadījumā.
Valdības vadītājs arī piebilda, ka Latvija ir audzējusi ārējo parādu,
kas patlaban sasniedz ap 48% no iekšzemes kopprodukta, kas gan ir viens
no zemākajiem rādītājiem Eiropā. “Bet tas nav rādītājs, kurā var
justies ērti,” norādīja politiķis. Viņš akcentēja, ka Latvija nemeklē
iespēju “padzīt parādu lielāku”, bet, ja būs nepieciešams, aizņemsimies.
