www.bauskasdzive.lv
…jeb Eiropas Savienības institūcijas saskaras ar pieaugošu spiedienu mazināt lauksaimnieku sašutumu, jo tie protestē teju visā Eiropā.
Eiropas lauksaimnieki, šķiet, visvairāk saskārušies ar klimata pārmaiņu radītajām sekām, kālab asi iestājas pret politiku, kas, pēc viņu domām, ir pretrunīga, netaisnīga un liek bažīties par nākotni.
Visā Francijā tiek bloķēti ceļi; mēsli un lauksaimniecības atkritumi izbērti pie valsts iestādēm, siena ķīpas izkaisītas pie ātrās ēdināšanas restorāniem. Tas sākās pagājušajā gadā, kad lauksaimnieki sāka atskrūvēt ceļa zīmes, liekot tās atpakaļ “kājām gaisā”. Dažkārt otrādi apgrieztajām ceļazīmēm pievienoja saukli “on marche sur les têtes” (mēs staigājam uz galvas), šādi skaidrojot, ka viņu pasaule tiek apgriezta otrādi. Kopš tā laika protesti ir kļuvuši arvien spēcīgāki. Nesen protestu laikā notika traģēdija, Francijas dienvidrietumos satiksmes negadījumā bojā gāja kāda lauksaimniece un viņas meita, viņas vīram tiekot smagi ievainotam.
Francijas lielākā lauksaimnieku arodbiedrība FNSEA paziņoja, ka protesti turpināsies tik ilgi, cik būs nepieciešams, apsverot iespēju, ka tiks rīkotas valsts mēroga akcijas.
Kas tā saniknojis lauksaimniekus Francijā?
Francijas lauksaimnieku dusmas izraisījis sarežģīts dažādu politikas virzienu un finansējuma samazinājumu kopums. Lauksaimniecībā izmantojamā dīzeļdegviela sadārdzinājās, jo tika atceltas subsīdijas, lauksaimniekiem bija jāmaksā papildu 47 miljoni eiro gadā par ūdens patēriņu, turklāt viņi skaidro, ka sarežģītie noteikumi ir apgrūtinājuši to, ko viņi drīkst vai nedrīkst darīt.
Lauksaimnieki iebilst pret pesticīdu un herbicīdu aizliegumiem, ko nosaka zaļais kurss, pret jauno ES līgumu, kas varētu palielināt liellopu gaļas importu no Brazīlijas un Argentīnas. Viņi skaidro, ka konkurēt ar šīm valstīm ir un būs ļoti grūti, jo tām nav jāievēro stingri dzīvnieku labturības noteikumi.
Vēl lielāku neapmierinātību rada pieteikšanās uz 9 miljardu eiro subsīdijām, ko Francija saņem no ES. Pēc lauksaimnieku teiktā, vismaz vienu dienu nedēļā viņi pavada, gatavojot dokumentus, kas nepieciešami šo subsīdiju saņemšanai.
Lauksaimnieki norāda, ka nozarē eksistē daudz pretrunīgu politikas virzienu, kas liek nozarei censties samazināt tās ietekmi uz vidi, vienlaikus mudinot palielināt pārtikas ražošanu. Tā kā samazinās to cilvēku skaits, kas strādā, lai saražotu Francijai nepieciešamo pārtiku, daudzi ir nobažījušies par nākotni.
Daži no iepriekšminētajiem aicinājumiem tika ņemti vērā decembrī, kad valdība atteicās no plāniem palielināt licences maksu par gruntsūdeņu sūknēšanu un pesticīdu izmantošanu, tika apturēts arī plānotā dīzeļdegvielas cenas paaugstināšana; mēģinot nomierināt protestētājus, tika atcelts ierosinātais nezāļu iznīcinātāja glifosāta aizliegums.
Pēc 22. janvārī notikušās FNSEA, premjerministra Gabriela Atāla (Gabriel Attal) un lauksaimniecības ministra Marka Fesnē (Marc Fesneau) tikšanās arodbiedrības vadītājs Arno Ruso (Arnaud Rousseau) plašsaziņas līdzekļiem apstiprināja: “Kamēr nebūs konkrētu lēmumu, nekādas darbības netiks atceltas”. Francijas valdība gan paziņoja, ka lauksaimnieku aicinājumu ir sadzirdējusi.
Dusmas un niknums izplatās Eiropā
Francijas lauksaimnieki protestus “ir pārņēmuši” no Nīderlandes un Vācijas, kur arī ir ļoti nopietnas bažas par netaisnīgiem un neparedzamiem valdības lēmumiem lauksaimniecības jomā. Pagājušajā gadā Nīderlandes lauksaimnieki bloķēja ceļus, izgāza kūtsmēslus ielās un protestēja pie politiķu mājām, iebilstot slāpekļa emisiju samazināšanas noteikumiem.
Tā kā Nīderlande ir viena no pasaulē lielākajām lauksaimniecības produktu eksportētājām, nozare ir atbildīga par aptuveni pusi Nīderlandes kopējo slāpekļa emisiju. Karalistes augstākā administratīvā tiesa 2019. gadā lēma, ka slāpekļa atļauju sistēma nespēj novērst emisiju kaitējumu īpaši aizsargājamiem dabas rezervātiem, kas pazīstami kā Natura 2000 tīkls. Lai gan tiesas spriedums plašu publicitāti neguva, valdība drīz vien paziņoja, ka tai jāveic radikāli pasākumi situācijas labošanai, tostarp jāizpērk un jāslēdz lopkopības saimniecības.
Pēkšņais paziņojums lauksaimniekiem šķita ļoti netaisnīgs. Pēdējo 30 gadu laikā Nīderlandes lauksaimnieki ievērojami samazināja savu saimniecību slāpekļa emisijas, finansējums lauku apvidiem tika samazināts par labu ieguldījumiem pilsētās. Iepriekšējās valdības politika bija mudinājusi viņus paplašināt savas saimniecības, un… tagad lauksaimniekiem, kurus jau apgrūtināja parādi, tiek paziņots par nepieciešamību samazināt darba apjomu.
Protesti noveda pie labējās politiskās partijas BoerBurgerBeweging (BBB) dibināšanas, kas lauksaimniekiem solīja lielāku ietekmi uz lauksaimniecības politiku. 2023. gadā BBB uzvarēja provinču vēlēšanās un pēc Senāta vēlēšanām kļuva par partiju ar lielāko vietu skaitu Nīderlandes Senātā.
Arī Vācijā pieaug lauksaimnieku dusmas par plāniem pakāpeniski atcelt degvielas subsīdijas, kas vidējam uzņēmumam gadā izmaksā līdz pat 3000 eiro. Ilgtermiņa neapmierinātība ar netaisnīgu vides politikas piemērošanu ir pielējusi eļļu ugunij. Jau kopš decembra lauksaimnieki ir izgājuši ielās, pirmdien (22. janvārī) viņiem Berlīnē pievienojās vides aktīvisti, galvaspilsētas ielas bija smago transportlīdzekļu pilnas. Vācijas zemnieki atbalsta videi draudzīgu, ģenētiski nemodificētu lauksaimniecību, kam ir jāsaņem subsīdijas vai vismaz taisnīga cena par saražoto pārtiku. Šo viedokli atbalsta daudzi, kas izgājuši ielās teju visā Eiropā.
Vai lauksaimniecība varētu būt viens no svarīgākajiem jautājumiem gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās?
Neapmierinātība ir pastiprinājusies arī ES austrumos, piemēram, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Ungārijā un Bulgārijā, kur lauksaimnieki ir sūdzējušies par negodīgu konkurenci, ko rada Ukrainas labības graudaugu cenas. Rumānijā un Bulgārijā robežšķērsošanas punktus ir aizsprostojuši traktori un kravas automašīnas. Pagājušā gada aprīlī šī strīda dēļ Polijas lauksaimniecības ministrs atkāpās no amata, jāteic, ka jaunās subsīdijas nu situāciju ir mazliet nomierinājušas.
Tomēr daudzi joprojām ir nobažījušies par pārāk augstiem nodokļiem un arvien stingrākiem noteikumiem. Tā kā saimniecības cieš no sausuma, plūdiem un meža ugunsgrēkiem, tiek uzskatīts, ka zaļā politika lauksaimniekus nospiež vēl vairāk.
Turpmākajās nedēļās protesti varētu izplatīties, jo arī Spānija un Itālija ir gatavas pievienoties šai kustībai. 25. janvārī Eiropas Komisija sāks stratēģiskas sarunas ar lauksaimnieku arodbiedrībām, lauksaimniecības uzņēmumiem un ekspertiem, cenšoties “nodzēst liesmojošo ugunsgrēku”. Jāteic gan, ka, pieaugot spriedzei, lauksaimniecība it strauji kļūst par galveno jautājumu visā Eiropas Savienībā pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Teksts: Rosie Frost, Euronews Green /no www.zemeunvalsts.lv
Foto: Lietuvas lauksaimnieku organizācija
Reklāma