Kauja par SWIFT

Kamēr Ukrainā notiek militāras sadursmes, gan ASV, gan Eiropā izvērtās cīņas pie sarunu galdiem, pie kuriem tiek lemts par sankcijām, lai piespiestu Krieviju pārtraukt karu. Krustugunīs bija jautājums par Krievijas atslēgšanu no Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības (Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunications – SWIFT) sistēmas. Galvenais iemesls, kādēļ virkne politiķu, tostarp Baltijas valstu pārstāvji, asi iestājas tieši par šo risinājumu, ir tādēļ, ka sankcijām parasti ir vidēja un ilgtermiņa ietekme, bet atslēgšana no SWIFT vienā mirklī var paralizēt naudas plūsmu uz Krieviju.

Atslēgšana no SWIFT pat ir ieguvusi apzīmējumu “finanšu kodolierocis”.

Tomēr tieši tādēļ šai idejai bija arī pietiekami daudz pretinieku, jo tas nozīmēs arī to, ka Krievijas bankās uz nezināmu laiku iestrēgs Rietumu kompāniju un iedzīvotāju līdzekļi. Turklāt svarīgs jautājums ir par energoresursiem – ja Krievija nesaņems maksājumus par gāzi, tai būs lielisks iemesls slēgt savus gāzes un naftas vadus un atstāt lielu daļu Eiropas bez siltuma un pietiekami jaudīgas elektroapgādes.

Pašlaik gan izskatās, ka vismaz Eiropas Savienībā (ES) kauja ir izcīnīta un tuvāko dienu laikā sankciju sarakstā pret Krieviju parādīsies arī atslēgšana no SWIFT sistēmas.

Tiesa finansistu aprindās viedoklis par to, vai tā būs “brīnumnūjiņa”, nebūt nav viennozīmīgs. Pasaulē, tostarp pašā Krievijā un arī Ķīnā, ir izstrādāti alternatīvi risinājumi, kuri gan nav salīdzināmi ar SWIFT darbības mērogiem, bet ir izmantojami. Tādēļ var izrādīties, ka atslēgšanas no SWIFT patiesā ietekme var būt mazāka nekā cerēts.

Baltija cīnās par SWIFT iekļaušanu sankcijās

Tieši Baltijas valstu un Polijas politiķi visasāk cīnījās par to, lai ES sankciju paketē tiek iekļauta Krievijas atslēgšana no SWIFT sistēmas.

“Uzskatu, ka ir nepieciešama trešā sankciju kārta jau nākamnedēļ, kas iekļauj arī Krievijas atslēgšanu no SWIFT, kā arī papildu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju par tās līdzdalību Krievijas agresijā Ukrainā,” piektdien uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Viņš uzskata, ka arī Baltkrievija būtu atslēdzama no SWIFT sistēmas.

Tirdzniecība ar Krieviju nozīmē finansēt iebrukumu Ukrainā, uzskata arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Turklāt nav tā, ka jautājumu par SWIFT uz galda lika tikai ES austrumu robežas valstis. Arī Francija atbalsta Krievijas atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, piektdien paziņoja Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tiesa pirmajos sankciju lēmumos SWIFT netika iekļauts un tā vietā gan ES, gan ASV sankcijas finanšu sektorā notēmēja uz konkrētām bankām.

Pret SWIFT paredzēšanu sankcijās ES bija Vācija, Itālija, Ungārija un Kipra, kam ir būtiskas ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Tomēr sestdien viena pēc otras pienāca ziņas, ka šīs valstis savus iebildumus noņem. Ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz Eiropas Centrālo banku, ziņo, ka Krievijas atslēgšana no SWIFT esot dažu dienu jautājums.

Iemeslu, kādēļ pasaules ekonomikas smagsvari nebūt nesteidzās ar SWIFT iekļaušanu sankciju sarakstos, izdevumam “The NewYork Times” raksturoja kādreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas loceklis Adams Smits: “Krievijas ekonomika ir citādāks zvērs. Tā ir divtik lielāka nekā jebkura ekonomika, kurai ASV kādreiz ir piemērojusi sankcijas”. Tieši tādēļ ASV prezidenta administrācija pašlaik rūpīgi vērtē, lai sankciju “atpakaļsitiens” nebūtu pārlieku sāpīgs.

Kas ir SWIFT?

Gribat pārskaitīt naudu? Mūsdienās tas ir dažu “klikšķu” attālumā, un tieši SWIFT nodrošina lielāko daļu starptautisko naudas un vērtspapīru pārskaitījumu. SWIFT ir pasaulē visplašākais tīkls, ar kura palīdzību bankas un citi finanšu sistēmas dalībnieki viens otram ātri, precīzi un droši var nodot informāciju par pārskaitījumiem un citiem darījumiem, izmantojot standartizētu kodu sistēmu.

2021.gadā SWIFT bija vairāk nekā 11 000 dalībnieku un vidējais ziņojumu skaits dienā sasniedza 42 miljonus, kas ir par 11,4% nekā gadu iepriekš, liecina paša SWIFT informācija.

Galvenā mūsdienu maksājumu informācijas sistēmu priekšrocība ir tā, ka privātpersonas un uzņēmumi var dot rīkojumus par elektroniskiem maksājumiem un citām transakcijām savai bankai arī tad, ja maksājuma saņēmējs ir citas bankas klients. SWIFT 1973.gadā dibināja sešas bankas un pirms tā izveides rīkojumi par starptautiskiem maksājumiem ceļoja pa telegrāfu, kas bija lēnāk un galvenais ne visai droši. SWIFT gan nav vienīgā maksājumu informācijas nodošanas sistēma pasaulē. Eksistē arī tādas sistēmas kā CHIPS, “Fedwire”, “Ripple”, taču SWIFT viennozīmīgi dominē. Turklāt, ja sākotnēji tā bija tikai maksājumu rīkojumu sistēma, tad tagad pa to ceļo ļoti plaša informācija par finanšu darījumiem un tās lietotāji nav tikai bankas, bet arī biržas, valūtas maiņas uzņēmumi, brokeri u.c.

SWIFT darbojas kā kooperatīvs un pieder šīs sistēmas biedriem.

Veselas valsts atslēgšana no SWIFT vēsturiski jau ir piemērota. 2012.gadā no SWIFT sistēmas atslēdza Irānu par ANO kodolprogrammas rezolūcijas pārkāpšanu, un kopā ar citām sankcijām tas radīja smagu triecienu Irānas ekonomikai.

Arī jautājums par Krievijas atslēgšanas no SWIFT neparādās pirmo reizi. Tādi aicinājumi izskanēja jau 2014.gadā pēc pirmā Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču gan ASV, gan Eiropas Savienība tam nepiekrita, apelējot pie pārāk lieliem zaudējumiem. Toreiz izskanēja prognozes, ka SWIFT atslēgšanas ietekmē Krievijas iekšzemes kopprodukts varētu samazināties par 5%.

SWIFT apkārtceļi

Tomēr, kā jau minēts, SWIFT nebūt nav vienīgā sistēma, kas nodrošina informācijas apriti par finanšu pārskaitījumiem. Uz to ir norādījusi arī Latvijas Banka.

“SWIFT jau ir tikai norēķinu lietas, kurām ātrāk vai vēlāk var atrast apkārtceļus, piemēram, Krievija pati ir attīstījusi sev, varbūt, ne tik modernas, bet kaut kādas norēķinu sistēmas, tāpat ir arī iespējams caur Ķīnu norēķināties,” piektdien intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Alternatīvu sistēmu Krievija sāka attīstīt tieši pēc tam, kad 2014.gadā izskanēja draudi par tās atslēgšanu no SWIFT. Latvijas Bankā aģentūrai LETA norādīja, ka savu starpbanku komunikācijas sistēmu Krievija iedarbināja 2017.gada decembrī, taču tā darbojas tikai Krievijas iekšienē un līdz šim bijusi dārgāka un pat Krievijas maksājumos nepopulārāka par SWIFT.

Pēc Latvijas Bankā paustā, ja Krieviju atslēgtu no SWIFT sistēmas, īstermiņā sekas ar Krieviju strādājošajiem uzņēmējiem varētu būtu diezgan nepatīkamas – būtu gan traucēti maksājumi un daudz lielāka kontroles institūciju uzmanība, gan arī būtu dažāda veida ekonomiskie efekti citu sankciju rezultātā.

Tikmēr kādreizējais Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs, kura premjerēšanas laikā sākās Krievijas alternatīvās maksājumu informācijas sistēmas izstrāde, Krievijas ziņu aģentūrai TASS ir apgalvojis, ka sistēma, kuru ir radījusi Krievijas centrālā banka, strādā, un gadījumā, ja Krievija tiek atslēgta no SWIFT, ir pilnībā spējīga nodrošināt informācijas apriti par iekšējiem maksājumiem. Medvedevs gan atzina, ka grūtības ir gaidāmas attiecībā uz starptautiskajiem maksājumiem, taču arī šajā gadījumā var atrast risinājumus. “Jā, tie [maksājumi] būs daudz sarežģītāki, tas ir skaidrs, bet tā nebūs katastrofa,” uzsvēris Medvedevs.

Arī finanšu eksperti nebūt nav vienisprātis par to, kas būtu sāpīgākais Krievijai – atslēgšana no SWIFT vai stingras un mērķētas sankcijas pret banku sektoru. “Krievijas atslēgšana no SWIFT – tas Krievijai nebūs tik sāpīgi kā Rietumu amatpersonas iedomājas,” “The NewYork Times” citē ASV bāzētās domnīcas “Atlantic Council” ziņojuma par ASV sankcijām pret Krieviju līdzautori Mariju Sņegovaju.