Ķīna piektdienas rītā nāca klajā ar miera plānu kara izbeigšanai Ukrainā, aicinot uz pamieru un miera sarunu uzsākšanu starp Krieviju un Ukrainu.
Ķīnas Ārlietu ministrijas publicētajā 12 punktu miera plānā arī aicināts izbeigt Rietumu sankcijas pret Krieviju, veikt pasākumus kodolobjektu drošības garantēšanai, izveidot humānos koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai, un spert soļus graudu eksporta nodrošināšanai.
Miera plānā galvenokārt tika izklāstītas jau ilgi zināmas Pekinas pozīcijas, tostarp pieminēta vajadzība “efektīvi garantēt [visu valstu] suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti”. Tajā arī aicināts izbeigt “Aukstā kara mentalitāti”, kā Ķīna parasti dēvē tās ASV piedēvēto hegemoniju un iejaukšanos citu valstu lietās.
“Kādas valsts drošība nevar būt uz citu valstu drošības rēķina, un reģionālo drošību nevar garantēt ar militāro bloku stiprināšanu vai pat paplašināšanu,” teikts publicētajā plānā. “Ir nopietni jāuztver un pienācīgi jāizturas pret visu valstu leģitīmajām drošības interesēm un bažām.”
Ķīna ir apgalvojusi, ka ievēro neitralitāti Krievijas-Ukrainas konfliktā, tomēr tai ir “neierobežotas” attiecības ar Krieviju. Ķīna arī atteikusies kritizēt Krievijas iebrukumu Ukrainā vai pat to šādi nosaukt, bet ir apsūdzējusi Rietumus šī konflikta izprovocēšanā un “uzkurināšanā” ar aizsardzības ieroču piegādāšanu Ukrainai.
Ķīnas Komunistiskās partijas ārpolitikas komisijas priekšsēdētājs Vans Ji apliecināja Ķīnas un Krievijas attiecību stiprumu, trešdien Maskavas apmeklējuma laikā tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Šoigu un prezidentu Vladimiru Putinu.
ASV arī ir apsūdzējušas Ķīnu, ka tā gatavojas sniegt militāru palīdzību Krievijai, bet Pekina paziņojusi, ka šādām apsūdzībām trūkst pierādījumu.
Ķīnas nostāja ir radījusi šaubas par to, vai ierosinātajam 12 punktu miera plānam ir kādas izredzes un vai Ķīna tiek uzskatīta par godīgu vidutāju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka nav redzējis Ķīnas solīto miera plānu, bet vēlas tikties ar Ķīnas amatpersonām un apspriest viņu priekšlikumu, pirms to novērtētu.
“Ķīna ir mums paziņojusi, ka viņiem ir šāda iniciatīva. Bet es vēl neesmu redzējis dokumentu,” sacīja Zelenskis. “Manuprāt, tas kopumā ir ļoti labs fakts, ka Ķīna sākusi runāt par Ukrainu un raidīt dažus signālus.”
“Mēs izdarīsim secinājumus pēc tam, kad redzēsim viņu piedāvājuma detaļas (..). Mēs vēlētos tikties ar Ķīnu,” paziņoja Ukrainas prezidents, kurš ceturtdien Kijivā uzņēma vizītē Spānijas premjerministru Pedro Sančesu.
ASV Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss ceturtdien paziņoja, ka Ķīnas attiecības ar Krieviju nozīmē to, ka Pekina nav neitrāla vidutāja.
Ķīna ceturtdien atturējās balsojumā par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kas aicina Krieviju izbeigt karadarbību Ukrainā un izvest savu karaspēku. Ķīna ir viena no 16 valstīm, kas balsojušas pret vai atturējušās balsojumos par gandrīz visām piecām iepriekšējām rezolūcijām par Ukrainu.
Foto: @upholdreality/Twitter
Reklāma