LETA
Valdību veidojošie politiskie spēki ir konceptuāli vienojušies par atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Viņš norāda, ka jaunās atbalsta paketes kopējā summa ir aptuveni 250 miljoni eiro. Galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25.janvārī.
Koalīcijas partneri vienojušies, ka atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šī gada beigām.
Īstermiņa atbalstam valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas, tiks ieviests jauns 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam, tiks ieviests jauns 20 eiro mēneša pabalsts visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti,
Tāpat koalīcija vienojusies par palielinātā mājokļa pabalsta izmaksāšanu līdz šī gada beigām, kā arī valsts mājsaimniecībām kompensēs siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu.
Vidēja termiņa atbalstam tiks izstrādāta un mēneša laikā valdībā iesniegta atbalsta programma mājsaimniecībām pārejai no fosilā kurināmā apkures, piemēram, dabasgāzes, uz ilgtspējīgiem apkures veidiem un mikroģenerācijas jaudām, piemēram, saules paneļiem. Vienlaikus mēneša laikā valdībā tiks iesniegts informatīvais ziņojums, kas atvieglos atļauju iegūšanu atjaunojamās enerģijas ražošanas būvēm un iekārtām.
ŅŅauda Latvijai ir ja var kompensēt ,vara bez prāta.
Protams, ja arī algas būtu kāpušas līdzi inflācijai, tā nebūtu problēma. Taču alga adekvāti inflācijai kāpj tikai valdībai: Ministru prezidenta alga šogad pirms nodokļu nomaksas būs 5216 eiro mēnesī, ministriem – 4952 eiro. Pie šāda atalgojuma līmeņa par apkuri var atļauties maksāt arī 1000 eiro mēnesī. Gabals nenokritīs. Bet ne ģimenē, kur pieaugušais pelna šo tūkstoti mēnesī. Tur vienkārši nav, uz kā rēķina ietaupīt.
Pie tādiem tarifu lēcieniem valstij ir jāatver sava tumbočka, un šobrīd apspriešanā ir vairāki mehānismi, lai bremzētu tarifu kāpumu.