www.bauskasdzive.lv
No kopējā iegūtās koksnes daudzuma pēc ciršanas caurmēra vidēji ik gadu iegūti ap 10%, kas nav ļoti daudz. Pēc Satversmes tiesas sprieduma šis apjoms samazināsies, par ko liecina Valsts meža dienesta dati.
2023. gadā pēc ciršanas caurmēra tika iegūti 1,72 milj. m³ koksnes, kas ir 11,5% no kopumā iegūtajiem 15 milj. m³. Savukārt, 2022. gadā šādi tika iegūti 1,24 milj. m³ jeb 9,5% no kopumā iegūtajiem 13 milj. m³. Vēl mazāks īpatsvars no kopējās iegūtās koksnes (13 milj. m³) bija 2021. gadā, kad pēc caurmēra tika iegūti 1,03 milj. m³ jeb 7,9%. Jāatgādina, ka šī gada 8. aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā par normu, ar kuru tika veiktas izmaiņas galvenās cirtes caurmēra skaitliskajās vērtībās, un atzina, ka apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav ievērots ilgtspējības princips un piesardzības princips.
Tas nozīmē, ka samazinātās galvenās cirtes caurmēra vērtības vairs nav spēkā; tās bija noteiktas vienādas visām bonitātēm – priedei 30 cm (būs kā līdz 2023. gadam – no 39 līdz 27 cm – atkarībā no bonitātes), eglei 26 cm (būs kā līdz 2023. gadam – no 31 līdz 27 cm – atkarībā no bonitātes) un bērzam 25 cm (būs kā līdz 2023. gadam – no 31 līdz 22 cm – atkarībā no bonitātes). Faktiski 2024. gadā notiikusi un notiek atgriešanās pagātnē. Skaidrības labad par caurmēriem tiek plānots sagatavot attiecīgu normatīvo aktu.
Konkurentiem priekšroka
“Latvija ir “unikāla” zeme, trīs koku sugu – priedes, egles un bērza – ciršanas pēc caurmēra sašaurināšana nozīmē iespēju (šī vārda plašākajā nozīmē) samazināšanu. Tai pašā laikā mežsaimniecības normatīvais regulējums Latvijā (kad un ko drīkst darīt savā īpašumā) valstiski ir ļoti strikts un traucējošs, jo mūsu tiešajiem konkurentiem Skandināvijā šādu valstisku prasību – kad un ko drīkst darīt savā mežā – nav,” situāciju kritiski vērtē Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš uzsver, ka šolaik ļoti svarīga ir konkurētspēja, jo īpaši Eiropas Savienībā, taču tā var kļūt par nozīmīgu šķērsli. Kāpēc? Mūsu (Latvijas mežsaimnieku un kokrūpnieku) konkurentvalstīs, piemēram, Somijā, nav ne koku ciršanas diametra (caurmēra), ne vecuma ierobežojuma, vienīgais nosacījums – izcirstās platības jāatjauno, arī Zviedrijā koku ciršanas diametra ierobežojuma nav. “Vienīgās valstis, kur pastāv koku ciršanas diametra ierobežojums, ir Igaunija, kur priedei tie ir 28 cm, eglei – 26 cm, bērzam – 22-26 cm, un Latvija,” norāda M. Liopa, atgādinot, ka, cērtot kokus pēc caurmēra, Latvijā mežaudze obligāti jāatjauno, stādot kvalitatīvu materiālu. Šādā veidā tika radīts mehānisms, kā palielināt nākotnes meža vērtību un produktivitāti, palielinot arī oglekļa piesaisti. “Tas ir jautājums, kam pašlaik nav nekādas nozīmes,” jautāts par bērza, egles un priedes koksnes ieguves apjomiem, vērtējot pret attiecīgo koku sugu kopējo ieguves apjomu gadā, atbild M. Liopa. Viņaprāt, laikā, kad Satversmes tiesa lēmumu ir paziņojusi, daudz svarīgāk ir domāt, ko darīt un kā rīkoties turpmāk.
Darba vietas = koksnes pieejamība
“Latvijā strādājošajiem kokrūpniekiem ir vajadzīga koksne, lai ražotu savus produktus. Situācijā, kad – sankcionējot – no “spēles tika izslēgta” Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes koksne un tās produkti, saasinās jautājums par koksnes resursu pieejamību, pretējā gadījumā tikpat asi (aktuāli) ir un būs jautājumi par darba vietām, jo īpaši laukos; par samaksātajiem nodokļiem un, protams, eksporta ieņēmumiem,” jautāts par aktuālāko, atbild M. Liopa.
Jāatgādina, ka abas agresorvalstis no kopējā skujkoku zāģmateriālu importa (1,49 milj. m³) ir devušas vairāk nekā 1 milj. m³ jeb nedaudz vairāk par 72%. No Krievijas 2021. gadā importēti 57,9 tūkst m³ saplākšņa (teju 53% no kopējā šī produkta importa apjoma), kas gan ir mazāk nekā 2020. gadā, kad saplākšņa imports bija vēl lielāks – 65,1 tūkst. m³. Cits nozīmīgs importa produkts bija koksnes šķelda, ko izmanto arī siltuma ražošanā.
Jautāts par kopējo koksnes ciršanas apjomu pieaugumu 2023. gadā, proti, par teju 2 milj. m³, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, M. Liopa teic: “Pārsteidzoši, jo pērn saruka pieprasījums ārvalstu tirgū, samazinājās arī kokrūpnieku ražošanas apjomi, taču varbūt sākotnēji tas ir nesaprotami un neticami, bet, iespējams, tiks rasts loģisks izskaidrojums, ja vien datos nav iezagusies kāda kļūda.” Māris Liopa atgādina par 2022. gadā piedzīvotajām “kosmiskajām” koksnes cenām, kuru lēcienu izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošais energoresursu cenu kāpums; tas bija laiks, kad daudzi privātmežu īpašnieki, gan cerot uz “ballītes turpinājumu” (kas gan nepiepildījās), gan reaģējot uz ziņām par iespējamajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, aktīvi izstrādāja savus mežus. “Aizstāja Krievijas un Baltkrievijas koksnes resursus,” uz otru būtisko koksnes ieguves apjoma pieauguma faktoru norāda Latvijas mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs. Viņaprāt, tikai pateicoties Latvijā pieejamajiem koksnes resursiem, uzņēmumi, kuriem koksne tika piegādāta no Krievijas un Baltkrievijas, netika slēgti (nebankrotēja) un darbavietas tika saglabātas. “Tas ir ļoti, ļoti svarīgi, jo sabiedrībai nepieciešamo pakalpojumu – izglītības, veselības aprūpes, drošības, sociālās palīdzības – adekvātai nodrošināšanai ir vajadzīga papildu nauda, kuras vienīgais avots ir uzņēmējdarbība, kas, tikai sekmīgi strādājot, var nopelnīt un daļu nopelnītā samaksāt nodokļos, kas nonāk valsts kopējā makā. Slēdzot ražotnes vai veselas nozares, iekasēto nodokļu apjomu var palielināt tikai ar augstākām nodokļu likmēm,” skaidro M. Liopa.
Viedoklis. Neticami skaitļi
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents
Visi sekundārie tirgus dati, piemēram, ražošanas apjomi, ārējās tirdzniecības bilance, pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem, kā arī subjektīvā tirgus izjūta “saka” vienu – 2023. gadā privātajos mežos mežizstrādes apjomiem kopumā vajadzēja būt mazākiem nekā 2022. gadā, maksimums, tie varēja būt tādi paši, bet ne jau pieaugums par vairāk nekā 1 milj. m³. Ir trīs iespējas: pirmā – es acīmredzami kļūdos un turpmāk varat manis teiktajā neklausīties; otrā – ir kļūda Valsts meža dienesta (VMD) datos, kas tiks atrasta un izlabota; trešā – nekļūdos ne es, ne VMD, bet meža īpašnieki 2021. un 2022. gadā faktiski veiktās cirsmas masveidā ir deklarējuši 2023. gadā, jo ciršanas atļaujas ir derīgas trīs gadus. Jebkurā no šiem variantiem vai variantu variācijām mans tālākais komentārs ir lieks, jo šie skaitļi neraksturo 2023. gadā notikušo, vai arī manā pasaulē 2023. gads bijis citāds, nekā to rāda VMD statistika! Nerunājot par 2023. gadu, bet vispār – aicinu būt ļoti uzmanīgiem, nosaucot konkrētas koku sugas. Esmu ar to “aplauzies” un redzējis, kā tas gadījies par mani daudz gudrākiem cilvēkiem, veidojot investīciju plānus. Paskatieties dabā – mums, izņemot daļu priežu mežu, nedominē vienas sugas jeb monokultūras pieaugušie meži! Vienkopus aug bērzi, egles, priedes utt. Savukārt, uzskaitē visi jaukto koku sugu meži tiek uzskaitīti “zem” vienas sugas nosaukuma, piemēram, bērza audzes vai egļu meži. Tādēļ, nocērtot 100 m³ mežā, kur dominē bērzs, VMD statistikā redzēsim, ka nocirsti 100 m³ bērza, lai gan dabā no šīs audzes būs iegūti, piemēram, 40 m³ bērza, 35 m³ egles, 15 m³ apses un 10 m³ citas koku sugas baļķu. Valsts meža dienests nemelo, jo, ne velti, lasot metodiku, ir zināms, ka mežsaimniecībā runā par valdaudzēm.
Protams, bērzu iegūsim arī citu valdaudžu mežos, piemēram, vērā ņemams tā piemaisījums ir egļu un apšu audzēs, bet nez vai viss savstarpēji kompensēsies. Skatoties galveno cirti par 2023. gadu, varam redzēt, ka priežu valdaudzes veidoja ap 30%, bērzu – 35%, egļu – tikai 13%, pārējo sugu – 22%. Veicot uzskaiti krautuvēs pie cirsmām, priedes baļķu īpatsvars būs nedaudz zemāks, nekā tās vārdā dēvēto valdaudžu īpatsvars – tas būs tuvāk 25%, savukārt, varu derēt, ka egles baļķu būs krietni vairāk nekā 13%, es teiktu – pat divreiz vairāk, toties bērza iznākums būs bijis par trešdaļu mazāks nekā tā vārdā nosaukto cirsmu īpatsvars. Mežs nav vienkāršā matemātika!
Raksta autors: Māris Ķirsons / https://www.zemeunvalsts.lv/koksnes-pieejamiba-latvija-situacija-un-prognozes
Reklāma