Sestdien, 23. maijā, tiks atzīmēta Pasaules zivju migrācijas diena (angliski – World Fish Migration Day), kuras mērķis kopš 2011. gada ir pievērst uzmanību migrējošo zivju aizsardzībai un brīvi plūstošu upju nozīmei. Pasaules Zivju migrācijas diena tiek atzīmēta reizi divos gados, dažādos pasākumos pulcējot zinātniekus, vides organizācijas, ūdens resursu apsaimniekotājus, makšķerniekus un citus interesentus, portālu informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra komunikācijas vadītāja Maija Milberte.
Viņa atzīmē, ka daudzas Latvijas upes neplūst brīvi – tajās ir vairāk nekā 1500 cilvēka radītu šķēršļu: mazo hidroelektrostaciju (HES) aizsprosti, vēsturiski dzirnavu un papīrfabriku aizsprosti vai to paliekas, ūdens organismu migrācijai nepiemērotas caurtekas. Nelabvēlīgi ir ne tikai lielie šķēršļi: arī akmeņu vai būvgružu krāvums upē mazina migrējošo zivju iespējas sasniegt nārsta vietu un kvalitatīvi radīt pēcnācējus – it īpaši, ja īsā upes posmā ir vairāki šādi šķēršļi. Valsts Zinātniskais institūts BIOR izveidojis sarakstu ar 80 nozīmīgiem zivju migrācijas šķēršļiem.
Zivju migrācijas šķēršļi ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijas upēs samazinās dažādu ceļotājzivju populācijas. Zivis nespēj sasniegt piemērotas nārsta vietas un iet bojā, neradot pēcnācējus. Vislielāko ietekmi migrācijas šķēršļi atstāj uz ceļotājzivīm: lašiem, taimiņiem, upes nēģiem un vimbām, taču tie ietekmē arī strauta foreles, alatas un citas saldūdeņos migrējošās zivis.
Šķēršļi pasliktina ne tikai zivju migrāciju: jebkurš aizsprostojums upē paceļ ūdens līmeni augšpus tā, samazinot ūdens plūsmas ātrumu, veicinot ūdens uzsilšanu un iztvaikošanu, kā arī ūdens nesto cieto daļiņu (smilts, atmirušu augu daļiņu) uzkrāšanos. Samazinātā straumes ātruma dēļ sarūk ūdensteces pašattīrīšanās spējas. Ja aizsprosts izbūvēts uz straujteces, apstākļi izmainās tik krasi, ka straujtecē dzīvojošie ūdens organismi – gliemenes, bezmugurkaulnieki, zivis, kā arī ūdensaugi un sūnas – jaunajos apstākļos izdzīvot nespēj, un vērtīgo straujteču faunu un floru nomaina lēni tekošām upēm vai ezeriem raksturīgi organismi.
Svarīgi apzināties, ka šķēršļi ietekmē ne tikai zivis un citus ūdens organismus, bet arī laivotājus un makšķerniekus. Turklāt aizsprosti, kuru uzturēšanai netiek veltīta uzmanība un finanses, var būt bīstami – tie var radīt papildu plūdu apdraudējumu.
Lai uzlabotu zivju migrācijas iespējas, labākais un ekonomiski pamatotākais lēmums visbiežāk ir šķēršļu nojaukšana. Ja nojaukšana nav iespējama, var izbūvēt zivju ceļu, taču tas problēmu risina tikai daļēji. Latvijā līdz šim nojaukti vairāki migrācijas šķēršļi. Vērienīgais no tiem – Bejas aizsprosts uz Alūksnes upes, kuru Pasaules dabas fonda vadītā projektā nojauca 2024. gadā.
“Bejas aizsprosta nojaukšana bija vēsturisks pagrieziena punkts Latvijas upju atjaunošanā. Vietējā mērogā tas nozīmē brīvu Alūksnes upes tecējumu, atjaunotus zivju migrācijas ceļus un dzīvāku upes ekosistēmu visiem organismiem. Arī vietējiem iedzīvotājiem tika likvidēts potenciāls plūdu risks, jo aizsprosts bija sliktā tehniskā stāvoklī un nebija līdzekļu tā atjaunošanai un uzturēšanai. Savukārt Latvijai kopumā tas bija nozīmīgs starts aizsprostu nojaukšanas kustībai – pierādījums, ka arī pie mums iespējams atgriezt upēm dabisko plūdumu un sākt domāt par upēm kā dzīvu, vienotu ekosistēmu,” saka Magda Jentgena, Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdeņu programmas vadītāja.
Zivju migrācijas šķēršļu nojaukšana plānota arī tuvā nākotnē. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadītā projekta “LIFE RiverFlow” laikā plānots likvidēt Latvijā nozīmīgāko mākslīgi radīto zivju migrācijas šķēršli – Staiceles papīrfabrikas aizsprostu. Projekta vadītāja Linda Fībiga atzīst “Par to, ka Staiceles aizsprostu būtu jānojauc, vides eksperti un makšķernieki runā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Kā redzam, 30 gadu laikā padarīt Salacu labāk pieejamu lašu un citu zivju migrācijai nav izdevies. Tāpēc ceram, ka plānotais sadarbības modelis palīdzēs Salacas baseinā “atvērt” vairāk nekā 500 kilometrus brīvi plūstošu upju, kas veicinātu zivju populāciju pieaugumu un, iespējams, atspoguļotos arī zivju cenās veikalā!”
Arī ar projekta “LIFE GoodWater IP” palīdzību šobrīd tiek plānota zivju ceļa izbūve Lielajā Juglā, Ropažos. Plānots pārbūvēt arī vairākas caurtekas: Pietēnupē, Aucē un Zaubē. Projekta komanda teju katru gadu no upēm izvāc arī mazākus šķēršļus: piemēram, pērn upē izkliedēti akmeņi no Mores ūdensdzirnavu aizsprosta paliekām.
LVĢMC norāda, ka ikviens cilvēks var palīdzēt upēm plūst brīvi un uzlabot zivju migrācijas iespējas arī savā ikdienā – pirmkārt, interesējoties par upju stāvokli savā pilsētā vai novadā un saprotot, kādi šķēršļi traucē tām plūst brīvi. Par šiem šķēršļiem vērts runāt ar to īpašniekiem vai pārvaldniekiem, kā arī vietējo pašvaldību. Ja panākta vienošanās par šķēršļa nojaukšanu, tam ir iespējams iegūt finansējumu, piemēram “Open Rivers Programme” rīkoto grantu konkursos.
