LETA
Patlaban lielākā daļa zirņu ražas no Latvijas tiek eksportēta, tāpēc to cena ir atkarīga no pasaules tirgus, aģentūrai LETA norādīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” pārstāvji.
Zirņu cena šobrīd esot stabila, jo tiem ir atvērts Indijas tirgus. Tiklīdz šo tirgu Eiropas zirņiem aizvērs, cenas kritīsies, jo ir ierobežots zirņu daudzums, ko Eiropā iespējams patērēt.
Eiropā zirņus audzē kā daļu no augu rotācijas, tāpēc liela nozīme nākotnē būšot “Latraps” zirņu proteīna rūpnīcai “Asns Ingredient”, ar kuras palīdzību būs iespējams veicināt zirņu audzēšanu un nodrošināt stabilu patēriņu vietējā tirgū, tostarp arī stabilākas cenas lauksaimniekiem. Rūpnīca darbu varētu sākt 2027.gadā.
“Latraps” pārstāvji atzīmē, ka pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platības Latvijā ir dubultojušās. Tāpat attīstās zirņu šķirnes, augu stumbriem kļūstot spēcīgākiem, kas spēj noturēties un nekrīt pie zemes. Zirņu audzēšana uzlabo slāpekļa daudzumu augsnē, tāpēc tie ir parocīgi augu maiņai. Pēc zirņiem tajā pašā vietā sējot ziemas kviešus, uzlabojas kviešu ražība, un mazāk nepieciešams lietot slāpekļa mēslojumu.
Lai gan spēcīgā vētra un lietavas jūlija nogalē negatīvi ietekmēja vēl nenovākto zirņu ražu daļā saimniecību, īpaši Zemgalē, kopumā zirņu raža Latvijā esot vērtējama kā laba – saimniecībās iegūts no divām līdz piecām tonnām zirņu no hektāra, kas ir lielāks apjoms nekā iepriekšējos gados. Zirņi šogad jau ir novākti, un to raža kvalitātes ziņā ir augstvērtīga, kā arī lielākā daļa ir pārtikas kvalitātes kategorijā.
Šogad saimniecībās iegūtā zirņu raža esot bijusi dažāda, ko galvenokārt ietekmēja laikapstākļi. Ja pērn izaicinājumus radīja krusa, tad šogad bija vētra, kas ietekmēja ne tikai ražas apjomus, bet arī novākšanu. Parasti saimnieki steidzas zirņus novākt pirms lietus, jo mitrums novākšanu padara izaicinošu. Kooperatīva pārstāvji uzsver, ka zirņi jānovāc, tiklīdz tie nogatavojas, jo citādi augi var sakrist pie zemes, kas novākšanu padara ievērojami lēnāku un mitruma dēļ var nākties dārgi maksāt par zirņu kaltēšanu.
“Latraps” galvenais agronoms un Lauksaimniecības daļas vadītājs Ģirts Ozols skaidro, ka līdz spēcīgajām lietavām zirņiem šis gads bija diezgan labvēlīgs – pēc sējas laikapstākļi bija ļoti piemēroti augšanai. Vietām zirņus ietekmēja sausums, bet kopumā situācija bija laba. Lielākās zirņu ražas ievāktas no laukiem, kur tie iesēti labās augsnēs un ražu bija iespējams savlaicīgi novākt.
Viņš min, ka atsevišķās saimniecībās piedzīvoti ražas rekordi un pieaug arī sējplatības.
Jau vēstīts, ka “Latraps” finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 339,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa saruka par 26,7% un bija 2,73 miljoni eiro. Jaunākie dati vēl nav publiskoti.
Tāpat “Latraps” reģistrēta 2000.gadā un kooperatīvam ir vairāk nekā 1200 biedru.
Reklāma