Latvijā būtiski samazinās to cilvēku skaits, kas lasa grāmatas

Latvijā samazinās to cilvēku skaits, kas lasa grāmatas, liecina pētījumu centra SKDS aptauja.

Aptaujā respondentiem tika jautāts, cik daudz grāmatu ir izlasīts pēdējo sešu mēnešu laikā, un 59,9% norādījuši, ka nav izlasījuši nevienu grāmatu. Piemēram, 2013.gada jūlijā grāmatas nebija lasījuši 47,1% aptaujāto, bet 2016.gada jūlijā tā atbildējuši 45% respondentu. 2019.gadā uz šo pašu jautājumu noliedzoši atbildēja jau 50,4% aptaujāto.

Šī gada jūlija dati rāda, ka vismaz vienu grāmatu aizvadīto sešu mēnešu laikā ir izlasījuši 38,8% iedzīvotāju. Savukārt 2013.gadā tādi bija 50,4% aptaujāto, 2016.gadā – 53%, bet 2019.gadā – 48,3%.

Starp 38,8% iedzīvotāju, kas izlasījuši kaut vienu grāmatu, vienu grāmatu aizvadīto sešu mēnešu laikā no vāka līdz vākam ir izlasījuši 10,7% respondentu, divas grāmatas – 9,7% iedzīvotāju, trīs vai četras – 7,5% aptaujāto, desmit vai vairāk – 5%. Savukārt 1,7% respondentu bija grūti pateikt, kāds ir izlasīto grāmatu skaits.

Analizējot grāmatu lasīšanas paradumus, aptaujas dati rāda, ka grāmatas aktīvāk ir lasījušas sievietes, kuras izlasījušas vidēji 2,2 grāmatas. Aktīvi lasītāji ir bijuši iedzīvotāji vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, kas izlasījuši vidēji 1,9 grāmatas, un iedzīvotāji vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem, kas izlasījuši vidēji 2,4 grāmatas.

Tāpat aktīvāk grāmatas ir lasījuši cilvēki, kuru sarunu valoda ģimenē ir latviešu valoda. Šī grupa izlasījusi vidēji 1,7 grāmatas. Grāmatas vairāk lasa cilvēki ar augstāko izglītību un vidēji augstiem mēneša ienākumiem uz vienu ģimenes locekli.

Aptaujas dati liecina, ka aktīvāki lasītāji ir Latgalē, kur vidēji iedzīvotāji izlasījušo divas grāmatas, kam seko Vidzeme ar 1,8 izlasītām grāmatām. Rīgā iedzīvotāji vidēji izlasījušas 1,5 grāmatas, Zemgalē – 1,4 un Kurzemē 1,3 grāmatas sešu mēnešu laikā.

Ja skata lasīšanas aktivitāti pamatnodarbošanās kontekstā, tad lielākoties grāmatas lasa vadītāji, mājsaimnieces, skolēni, studenti un pensionāri. Mazāk grāmatas lasa speciālisti un ierēdņi, kam seko individuālā darba veicēji un strādnieki.

Aptaujā, atbildot uz jautājumu, cik grāmatas no vāka līdz vākam ir izlasījis viens iedzīvotājs aizvadīto sešu mēnešu laikā, 2013.gada jūlijā tās bija 3,3 grāmatas, 2016.gada jūlijā – 3,2 grāmatas, 2019.gada jūlijā – 2,8, savukārt 2022.gada jūlijā – tikai 1,6 grāmatas.

SKDS aptaujā, atbildot uz jautājumu, cik grāmatas ir nopirktas aizvadīto sešu mēnešu laikā, 74,4% respondentu atzinuši, ka nav nopirkuši nevienu grāmatu, savukārt 24,3% aptaujāto nopirkuši vismaz vienu grāmatu.

2013.gada jūlijā 65,6% aptaujas dalībnieku norādīja, ka nav nopirkuši nevienu grāmatu, 2016.gada jūlijā nevienu grāmatu nebija iegādājies 64,8% cilvēku, 2019.gada jūlijā – 67,8%. Savukārt vismaz vienu grāmatu 2013.gada jūlijā bija iegādājušies 32,9% aptaujas dalībnieku, 2016.gada jūlijā – 33,6% respondentu, 2019.gada jūlijā – 30,9% cilvēku.

Visvairāk grāmatas pirkušas sievietes, iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī tie, kuriem sarunu valoda ģimenē ir latviešu valoda. Grāmatas vairāk iegādājušies iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstiem mēneša vidējiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli.

Biežāk grāmatas iegādājušies iedzīvotāji Rīgā (1,3), Zemgalē (0,9), Vidzemē (0,8), Kurzemē (0,7) un Latgalē (0,6). Ja skata aptaujas datus pamatnodarbošanās kontekstā, tad vairāk grāmatas iegādājušies vadītāji, mājsaimnieces, ierēdņi un speciālisti, individuālā darba veicēji, kam seko strādnieki, pensionāri, skolēni un studenti. 

SKDS klātienes aptaujā piedalījās 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadu vecumam.