Latvijā ir aptuveni 8709 jaunieši-bezdarbnieki 15 līdz 24 gadu
vecumā, no kuriem 65% nav motivācijas meklēt darbu, liecina
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) veiktās bezdarbnieku profilēšanas
rezultāti.
Situācija ir līdzīga visos Latvijas reģionos, tomēr salīdzinoši mazāk
motivēti meklēt darbu ir jaunieši Rīgas reģionā, bet motivētāki ir
Kurzemē un Vidzemē.
Tai pat laikā Rīgas reģionā reģistrētajiem jauniešiem-bezdarbniekiem
ir daudz lielākas iespējas atrast darbu. Kā rāda profilēšanas rezultāti,
Rīgas reģionā gandrīz 70% jauniešu-bezdarbnieku izredzes atrast darbu
novērtētas kā augstas, kamēr Zemgalē šis rādītājs ir 56%, Kurzemē – 55%, Vidzemē – 53% un Latgalē – 45%.
Vairums jauniešu-bezdarbnieku nav pārliecināti par savām prasmēm un
novērtē tās kā zemas vai vidējas. Nevienā reģionā prasmju pašnovērtējums
kā “augsts” nepārsniedz 25%. Pārliecinātākie par savām prasmēm ir
jaunieši Rīgas un Zemgales reģionā.
Lielākai daļai NVA reģistrēto jauniešu ir vispārējā vidējā izglītība
vai pamatizglītība, attiecīgi 32,7% un 27,2%. Savukārt 23,4% apguvuši
profesionālo izglītību, 11,2% ir augstākā izglītība, bet 5,5% izglītības
līmenis ir zemāks par pamatizglītību.
Vidējais jauniešu-bezdarbnieku bezdarba ilgums šā gada oktobra beigās
bija 101 diena. Zemākais vidējais bezdarba ilgums bija Rīgas reģionā –
79 dienas, bet lielākais Latgalē – 160 dienas.
Kā norāda NVA speciālisti, šogad oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā
gada oktobri, jauniešu-bezdarbnieku ar augstāko izglītību skaits ir
pieaudzis par 2,2 procentpunktiem. Tomēr šajā grupā ir vismazākais
vidējais bezdarba ilgums – 85 dienas, kamēr jaunieši ar pamata un zemāku
izglītību bez darba pavada vidēji 120 dienas.
Kopumā 67% jauniešu-bezdarbnieku bez darba ir vienu līdz sešus
mēnešus, 18% jauniešu bezdarba ilgums ir pusgads līdz viens gads, 16%
jeb 1322 jaunieši ir ilgstošie bezdarbnieki, kas bez darba ir ilgāk par
gadu.
Kopumā reģistrētais jauniešu bezdarba līmenis kopš 2009.gada ir
samazinājies vairāk nekā divas reizes no 26 064 cilvēkiem 2009.gadā līdz
8709 šogad.
Veicot jauniešu-bezdarbnieku profilēšanu, NVA eksperti noskaidrojuši,
kāds atbalsts konkrētiem bezdarbniekiem ir vispiemērotākais. Piemēram,
atsevišķiem jauniešiem ar pamatizglītību nepieciešams pastiprināts
individuāls darbs, karjeras konsultācijas un motivēšanas pasākumi ar
mērķi atgriezt viņus izglītības sistēmā. Savukārt
jauniešiem-bezdarbniekiem ar augstāko izglītību visbiežāk nepieciešams
atbalsts pirmās darba pieredzes iegūšanā, noderētu arī profesionālās
izglītības programmas apguve.
Šos un citus secinājumus NVA sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM)
izmantos programmas “Jauniešu garantija” īstenošanā, kas Latvijā sāks
darboties 2014.gadā un turpināsies līdz 2020.gadam. Programmas mērķis ir
atbalstīt 15 līdz 24 gadus vecus jauniešus, kuriem nepieciešama
palīdzība, lai iekļautos darba tirgū. Tā paredz, ka četru mēnešu laikā
pēc mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas jaunieši
saņems darba, prakses, stažēšanās vai izglītošanās piedāvājumu.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) šonedēļ preses konferencē
norādīja, ka Latvija ir pilnībā gatava programmas ieviešanai.
Problemātiskākā mērķgrupa būšot jaunieši, kuri nav motivēti ne strādāt,
ne mācīties un ir sociāli neaktīvi. Šos jauniešus būs “jāatrod” ar
pašvaldību, tostarp sociālo dienestu, palīdzību, kā arī jauniešu
organizāciju palīdzību un jāmotivē iesaistīties projekta aktivitātēs,
norādīja ministre.
