Latvijā pieaug tautības ieraksta maiņas gadījumi

2022. gadā tautības ierakstu maiņa tikusi veikta 125 cilvēkiem, kas ir piecas reizes vairāk nekā 2021. gadā, kad tautības ieraksta maiņa tika veikta vien 20 cilvēkiem, portālu informēja Tieslietu ministrijas dzimtsarakstu departamentā.

Tieslietu ministrijas pārstāve Kristena Ansa pastāstīja, ka visvairāk personas atteikušās no krievu tautības ieraksta, mainot to uz tautības ierakstu, kas ir citām personām dzimtā. Visbiežāk personas mainījušas tautības ierakstu uz “latvietis” vai “latviete”.

2022. gadā palielinājies arī vārdu, uzvārdu mainījušo personu skaits – dzimtsarakstu departaments pieņēmis 1977 lēmumus par atļauju vārda vai uzvārda maiņai (2021. gadā – 1561). Lielākā daļa personu vēlējušās mainīt uzvārdu (aptuveni 1700 personas).

Vārda maiņu 2022. gadā personas visbiežāk vēlējušās veikt, kā iemeslu norādot, ka vārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā. Savukārt, uzvārdu visbiežāk personas mainījušas, lai atgūtu sava dzimtā vai pirmslaulības uzvārdu, iegūtu savas dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā vai iegūtu vai pievienotu sava laulātā uzvārdu.

Vienlaikus 2022. gadā palielinājies noslēgto laulību skaits – 12 110 (2021. gadā – 10 824), kas visbiežāk reģistrētas Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī.

Turklāt pērn ir samazinājies mirušo personu skaits – 30 349 (2021. gadā – 33 591), kā arī dzimušo personu skaits – 15 925 (2021. gadā – 17 003). 2022. gadā tika reģistrēti arī daži unikāli piešķirti vārdi jaundzimušajiem: Kai, Taigers, Ēšs, Manalo, Sundars, Mināle, Čampakalata, Šadia, Lika, Vesna u.c.