Latvijā puse mājokļu tiek pārdoti par summu zem 34 000 eiro

Latvijā puse jeb 50% mājokļu tiek pārdoti par mazāk nekā 34 000 eiro, aģentūru LETA informēja nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” pārstāvji.

“Latio” apkoptie dati liecina, ka šogad oktobrī summas mediānas rādītājs par notikušajiem darījumiem ar mājokļiem nepārsniedz 34 000 eiro, tādējādi puse mājokļu tiek pārdoti par summu, kas zemāka par šo slieksni. Turklāt oktobra rādītājs ir augstākais šogad, jo septembrī summas mediāna bija 33 400 eiro, bet augustā un jūlijā – virs 30 000 eiro.

Kompānijā uzsver, ka zemās darījumu summas jāvērtē piesardzīgi, jo tās patieso tirgus situāciju atspoguļo daļēji, kā arī viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ darījumi tiek reģistrēti par tik zemām summām, ir neoficiālie maksājumi. Kompānijā skaidro, ka nereti pircēji un pārdevēji vienojas līgumā norādīt zemāku pārdošanas summu, lai izvairītos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas vai vēloties samazināt valsts nodevas apmēru.

Attiecīgi, neskatoties uz to, ka šāda prakse finansiālā ziņā abām pusēm šajā brīdī var būt izdevīga, realitātē tas samazina reģistrēto darījumu vērtību un rada priekšstatu par zemāku, tirgum neatbilstošu īpašuma cenu, secina “Latio” eksperti.

Tāpat viens no iemesliem zemām darījumu summām ir fiktīvo dāvinājumu summas, piemēram, pārdodot īpašumu ģimenes locekļiem par simbolisku cenu – viens eiro, kā arī faktors tik zemām darījumu summām ir īpašumu cenas reģionos ar būtiski ierobežotu hipotekāro kreditēšanu. Komercbankas īpašumus ārpus lielajām pilsētām kreditē atturīgi, tādēļ nereti iedzīvotāji reģionos izvēlas vai nu lētākas iespējas, vai arī maksā daļu summas neoficiāli, tādējādi pazeminot reģistrēto darījumu vidējo vērtību.

“Latio” eksperti uzskata, ka cenu atšķirībām ir tālejošas sekas gan uz tirgus caurskatāmību, gan uz godprātīgu tirgus dalībnieku interesēm. Attiecīgi zemu cenu norādīšana darījumos kavē objektīvu mājokļu vērtēšanu, kropļojot salīdzināmo objektu datubāzi, kas ir arī būtisks aspekts kredītu izsniegšanā.

Vienlaikus “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indeksā par šā gada oktobri secināts, ka vidējais laiks, kas nepieciešams, lai mājokli pārdotu par tirgus cenu, ir 63 dienas, 10% mājokļu tiek pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, 17% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu, 66% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes, savukārt 19% darījumu Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs.

Salīdzinot ar septembri, oktobrī kopējais Rīgas mājokļu piedāvājums par dažiem procentiem samazinājies gan pārdošanas, gan īres segmentos. Iegādei bija pieejami 4780, savukārt īrei – 2750 mājokļi. “Latio” darījumu vadītāji fiksējuši jaunu tendenci īrnieku vidū, proti, arvien biežāk vietējās ģimenes izīrē savus dzīvokļus, pašiem pārvācoties uz lielākas platības īres dzīvokļiem.

Tāpat 44% pārdošanas piedāvājuma oktobrī veidoja dzīvokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimēs, savukārt īrei pieejamo mājokļu skaits sērijveida ēkās oktobrī bija 1080. Mājokļu cena apkaimēs ir aptuveni 1030 eiro par kvadrātmetru, bet centrā – 1480 eiro par kvadrātmetru.

Vienlaikus 4% pieaugums novērots pārdošanas sludinājumos jauno projektu pirmreizējā tirgū – oktobrī Rīgas apkaimēs iegādei bija pieejami 1435 dzīvokļi. Mājokļu cenas sludinājumos saglabājās stabilas, piemēram, iekštelpu platības kvadrātmetrs jaunajā projektā maksā vidēji 2810 eiro, bet darījumos – 2870 eiro. Savukārt jauno projektu otrreizējā tirgū Rīgas apkaimēs dzīvokļi pārdoti vidēji par 2000 eiro par kvadrātmetru, savukārt centrā cenas sasniedza 2745 eiro par kvadrātmetru. Interese par jaunajiem projektiem nav samazinājusies – drīzāk pircēji kļuvuši atvērtāki otrreizējā tirgus piedāvājumam, secina “Latio” pārstāvji.

Informācija “Firmas.lv” liecina, ka “Latio” reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 4,6 miljoni eiro. “Latio” vienīgais īpašnieks ir Edgars Šīns.

2023.gadā “Latio” koncerns strādāja ar 8,679 miljonu eiro apgrozījumu un 14 842 eiro zaudējumiem. Vienlaikus “Latio” māteskompānija strādāja ar 4,021 miljona eiro apgrozījumu un 183 471 eiro peļņu.