sākot no diviem naktī, Latvijā reģistrēti aptuveni 20 000 zibens
spērienu, un tā ir lielākā zibeņošanas intensitāte valstī pēdējo gadu
laikā, liecina dati no portāla “LightningMaps.org”.
Vispirms spēcīga zibeņošana sākās Saldus novada dienvidos un Zemgalē,
vēlāk pērkona negaiss sasniedza Rīgu un lielu daļu Vidzemes, no rīta –
arī Latgali.
Kurzemes lielākajā daļā, Vidzemes ziemeļrietumu novados un Latgales dienvidos zibens spērienu bija maz vai nemaz.
Pēdējais lielais pērkona negaiss plosījās 31.jūlija pēcpusdienā
Latgalē, kad elektrisko izlāžu skaits sasniedza aptuveni piecus
tūkstošus.
Iepriekšējā intensīvākā zibeņošana Latvijā bija pagājušā gada
26.jūnija vēlā vakarā un naktī uz 27.jūniju Zemgalē un Vidzemē, kad tika
reģistrēti ap 15 000 zibens spērienu.
Lielākā daļa zibens spērienu bija mākoņos un samērā neliela daļa sasniedza zemi.
Nakts un rīta negaiss daudzviet atnesa spēcīgas lietusgāzes un vēja
brāzmas, nokrišņu daudzums vietām pārsniedza 20 milimetru. Latvijas
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu tīklā lielākais
nokrišņu daudzums reģistrēts Madonā un Lubānā – attiecīgi 29 un 33
milimetri.
Ap astoņiem rītā Cesvainē krita lielgraudu krusa, redzams aculiecinieku publicētajā videomateriālā sociālajā tīklā “Twitter”.
Desmitos rītā negaisa mākoņi atstājuši Latviju. Pastāv risks, ka
dienā Latgali skars jauns negaiss, lielāka iespējamība būs pierobežas
novados. Valsts lielākajā daļā trešdien vairs nav gaidāms pērkona
negaiss, prognozē sinoptiķi.
Negaisa mākoņi veidojās uz robežas starp karstu gaisu dienvidos un
vēsāku gaisu ziemeļrietumos. Pēdējās dienās daudzviet Eiropā plosījies
pērkona negaiss, tostarp vēlā otrdienas vakarā Polijas ziemeļrietumu
daļā krituši līdz sešiem centimetriem lieli krusas graudi, liecina
Eiropas bīstamo laikapstākļu datubāzē publicētā informācija.
