Latvijā sākas dzinējmedību sezona

Latvijā šodien sākas dzinējmedību sezona, kuras laikā atļauts rīkot kolektīvās medības, kad dzinēji trokšņojot dzen medījumu pretim mednieku līnijai, aģentūru LETA informēja Valsts Meža dienestā (VMD).

Medību laikā atļauts nomedīt noteiktu skaitu un sugu dzīvnieku atbilstoši izsniegtajām medību atļaujām. Dzinējmedības ir atļautas katru dienu no saullēkta līdz saulrietam, un medību sezona ilgs līdz nākamā gada 31.martam, izņemot mežacūku un staltbriežu dzinējmedības, kas ilgs līdz 31.janvārim.

VMD aicina medniekus izvērtēt nepieciešamību doties dzinējmedībās jau pašā sezonas sākumā. Pameža lapojuma dēļ ir ierobežota redzamība, tādēļ medniekiem jābūt īpaši uzmanīgiem un jāatceras, ka mežā var atrasties ogotāji, sēņotāji un citi atpūtnieki. Tāpat visi meža apmeklētāji ir aicināti rūpēties par savu drošību un doties uz mežu spilgtā, labi pamanāmā apģērbā, kā arī netuvoties šāvieniem un dzinēju radītajiem trokšņiem.

Neraugoties uz to, ka medniekiem ir jāievēro stingras drošības prasības, VMD visvairāk pārkāpumus konstatē tieši dzinējmedību laikā. Starp biežākajiem medību drošības noteikumu pārkāpumiem un nelaimes gadījumu cēloņiem ir pielādēta šaujamieroča pārnēsāšana, pārvadāšana un nevērīga apiešanās ar ieroci. Par drošības prasību pārkāpumiem medībās piemērojama administratīvā atbildība.

Dienesta pārstāvji aicina medniekus atkārtot medību drošības prasības un apzināties, ka par to ievērošanu medību laikā ir atbildīgi visi medību dalībnieki. Dzinējmedībās drīkst šaut tikai pa skaidri redzamu un atpazītu mērķi, nedrīkst šaut pa mednieku līniju, jāievēro noteiktie šaušanas sektori, nedrīkst patvarīgi pamest savu vietu uz mednieku līnijas un ar ieročiem jārīkojas uzmanīgi.

Tāpat ierocis drīkst būt pielādēts tikai tad, kad mednieks nostājies savā vietā uz mednieku līnijas, bet pārējā laikā, tostarp pārgājienos un pārbraucienos, ierocim obligāti jābūt izlādētam. Medniekiem arī aizliegts tēmēt un šaut cilvēku, mājdzīvnieku, transportlīdzekļu, ēku un ceļu virzienā.

VMD pārstāvji vērš uzmanību, ka var gadīties situācijas, kad ieroča stobrā ir aizmirsta patrona, tāpēc ieroča stobru nekad nedrīkst vērst pret objektu, ko nevēlas sašaut. Mednieki medību laikā nedrīkst būt alkoholisko vai kādu citu apreibinošo vielu ietekmē. Tāpat dzinējmedību laikā medniekiem un dzinējiem jāvalkā spilgtas krāsas apģērba elementi – piemēram, vestes, jakas vai cepures, kas padara cilvēku viegli pamanāmu.

Tāpat dienesta pārstāvji atgādina, ka dzinējmedībās nomedītos dzīvniekus jāreģistrē mobilajā lietotnē “Mednis”. Nomedīto dzīvnieku var reģistrēt ikviens mednieks, kurš to nomedījis, tomēr medību kontrolē medību vadītājam jāspēj uzrādīt informāciju par lietotnē nomedīto dzīvnieku reģistrāciju. Tāpēc medību kontrolē katram medniekam, kurš lietotnē “Mednis” reģistrējis medījumu, jāatrodas pie medību vadītāja.

Lai atvieglotu dzinējmedību organizāciju un medību kontroles laikā pie medību vadītāja nebūtu jāatrodas visiem iesaistītajiem medniekiem, VMD iesaka nomedītos dzīvniekus reģistrēt tikai vienam vai vairākiem medniekiem ar administratora tiesībām.

Ja dzīvnieks reģistrēts lietotnē “Mednis”, bet pārvietotājs reģistrēto informāciju nevar uzrādīt, piemēram, dzinējmedību laikā medījumu ved uz pirmapstrādes vietu, bet dzīvnieka reģistrētājs atrodas citviet, dzīvnieka ķermenis jāmarķē ar pašizgatavotu brīvas formas marķieri, kurā norādīts nomedīšanas datums un nomedītāja mednieka apliecības numurs. Savukārt, ja nomedītais dzīvnieks lietotnē ir reģistrēts un pārbaudes laikā informācijas reģistrētājs atrodas pie konkrētā dzīvnieka, tad dzīvnieka marķēšana nav obligāta.

VMD ir valsts pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur apkopo informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem.

Foto: Ilgvars Zihmanis/VMD