Latvijā zemnieki apsver iespēju rīkot protestus, noskaidroja aģentūra LETA.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA stāstīja, ka pēc 2.novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces Slampē, neapmierinātība nozarē ir saglabājusies.
“Amatpersonas solījās zemnieku izvirzītās problēmas strauji risināt, bet kustība ir nepiedodami lēna,” viņš sacīja, tostarp norādot, ka, piemēram, atbalsta maksājumi lauksaimniekiem joprojām kavējas.
Lazdiņš pauda, ka patlaban tiek apspriestas iespējamās protesta aktivitātes, piemēram, “traktori ielās”.
Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis aģentūrai LETA stāstīja, ka patlaban tiek apkopota informācija par situāciju nozarē – kāda ir situācija ar atbalsta maksājumiem, cik daudz naudas izmaksāts un cik lauksaimnieku vēl subsīdijas gaida. Pēc informācijas apkopošanas tiks sagatavoti priekšlikumi valdībai un Zemkopības ministrijai (ZM).
Tāpat Gūtmanis norādīja, ka nozare seko līdz virknei būtisku nodokļu politikas jautājumu, kurus plānots pārskatīt šā gada pirmajā pusgadā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātajai likmei pārtikai, kā arī nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai, kura līdz 2025.gadam ir iesaldēta. Nozarei būtisks ir arī atbalsts dīzeļdegvielas iegādei, kā arī birokrātijas samazināšana un datu ievades atvieglošana datubāzēs.
Ja atbildīgās iestādes attieksies sadarboties, vai teiks, ka priekšlikumus īstenot nevar, tiks rīkoti protesti, norādīja LOSP vadītājs.
Viņš skaidroja, ka “kopējais fons” nozarē veidojas sliktā 2023.gada dēļ. Patlaban lauksaimniekiem ir būtiski, lai nekādā veidā nesarūk ne valsts, ne arī Eiropas Savienības (ES) atbalsts.
Tostarp Gūtmanis norādīja, ka janvāra beigās LOSP biedri plāno tikties ar ministrijas pārstāvjiem, lai rastu skaidrību par ZM plāniem šajā gadā. Prognozes par to, kāds varētu izvērsties šis gads lauksaimniecības nozarei, varētu tapt tuvāko pāris mēnešu laikā.
LOSP ir biedrība, kas apvieno 54 valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Organizācija formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem.
“Zemnieku saeima” ir lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība – 54%, piena lopkopība – 38%, citas nozares – 8%) un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.
Foto: Biedrības “Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš. (Foto: Edijs Pālens/LETA)
atbalstus zemniekeim sanemt ir gruti, musu valsti dara visu, lai lauksaimniecibu ka tadu iznicinatu. ciest nevaru sitos darbonus, kam visu likvidet. bus jasauc pie atbildibas. diezvai Eiropas savieniba maz zina kas Latvija notiek.
Ja jau vācu zemniekiem problēmas,mūsējos neviens pat neuzklausīs.Mūsdienu ražošanu un ekonomiku diktē arvien vairāk uzblīdošie konsorciji kuri aprij visus uzņēmējus.
Traktori ielās , ha ha , drīzāk traktori ceļmalās pie Rīgas robežas , redzot valdošajam režīmam pakļauto dienestu rīcības brīvību , neviens traktors netiktu pilsētā iekšā , reku braļukas stopēja ceļmalās un aktīvākos pakoja busiņā , te jums nav Vācija , kur viss pa smuko , slēdza ielas , satiksmi novirzīja citur , traktori sabrauc centrā , izgāž sūdus , kurus vēlāk smuki satīra , notura mītiņus , izklāsta prasības , valdošie apsola bišku piekāpties , un pēc laiciņa visi nomierināsies līdz nākamajiem protestiem . Vai tiešām cilvēciņi vēl nav sapratuši , kur mūs virza , un ar ko tas beigsies ?