LETA
Tekstilizstrādājumu būtiska sadārdzināšanās no 1.jūlija, kad Latvijā stāsies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot dabas resursu nodokli (DRN) 0,5 eiro apmērā par vienu kilogramu tirgū laisto tekstilizstrādājumu, ir mīts, aģentūrai LETA pauda SIA “Latvijas zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis.
Kā skaidroja uzņēmuma vadītājs, patlaban tekstila ražotājiem un tirgotājiem ir divas iespējas, no kurām atkarīgs tas, par cik sadārdzināsies to tirgū laistie tekstila izstrādājumi no 1.jūlija. Viena no iespējām ir maksāt valstij DRN 0,5 eiro par vienu tirgū laisto tekstilizstrādājumu kilogramu. Šajā gadījumā nauda nonāks valsts budžetā.
Savukārt otra iespēja paredz slēgt līgumu ar ražotāju atbildības sistēmu un saņemt 100% atbrīvojumu no DRN nomaksas. Kā norādīja Zakulis, šajā gadījumā tekstila ražotājs vai tirgotājs sedz tikai tās izmaksas, kas tiek novirzītas tieši tekstila apsaimniekošanas sistēmas izveidei – konteineru iegādei un izvietošanai, tukšošanai, tekstila pāršķirošanai un novirzīšanai atkārtotai lietošanai, labdarībai un pārstrādei, kā arī sabiedrības informētībai un līdzdalības veicināšanai piedalīties šķirošanā.
“Piemēram, ja ražotājs vai tirgotājs būs noslēdzis līgumu ar “Latvijas zaļo punktu”, tā apsaimniekošanas izmaksas, kas būs jāpievieno tekstila izstrādājuma cenai un ko segs patērētājs, palielināsies tikai par 0,13 eiro kilogramā,” pauda Zakulis, iestarpinot, ka tādējādi veikalos t-krekls, kas sver aptuveni 180 gramus, kļūs dārgāks par diviem centiem, bikses ar svaru ap 700 gramiem – par deviņiem centiem, savukārt divus kilogramus smags mētelis sadārdzināsies par 26 centiem.
Kā atklāja Zukulis, patlaban “Latvijas zaļais punkts” slēdzis līgumus ar vairāk nekā 100 uzņēmumiem, kas iesaistīti tekstila apritē un pauduši gatavību piedalīties atbidības sistēmā.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības direktīvās noteikts, ka tekstila izstrādājumu atkritumu šķirošanas sistēmu tās dalībvalstīs jāievieš no 2025.gada, Latvija patlaban ir viena no pirmajām, nosakot sistēmas darbības sākumu pašvaldībās no 2023.gada sākuma, savukārt jau ražotāju atbildības sistēmā – no šā gada 1.jūlija.
Informācija “Firmas.lv” liecina, ka “Latvijas zaļais punkts” 2022.gadā strādāja ar 10,442 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,4% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa saruka 2,3 reizes – līdz 2,158 miljoniem eiro. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.
Kompānija reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,084 miljoni eiro. “Latvijas zaļais punkts” ietilpst atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmuma grupā AS “Eco Baltia”.
Tāpat vēstīts, ka “Eco Baltia” 2023.gadā provizoriski strādāja ar 218,525 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,1% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus koncerna peļņa saruka gandrīz piecas reizes – līdz 1,695 miljoniem eiro.
Kompānija reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 005 eiro. Grupas vadošie uzņēmumi ir “PET Baltija”, “Eco Baltia vide”, “Latvijas zaļais punkts”, “Nordic Plast”, Siguldas pilsētas “Jumis”, Čehijas “Tesil Fibres” un Lietuvas “Ecoservice”.
“Eco Baltia” akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir “BSGF Salvus” (52,81%), kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu “INVL Baltic Sea Growth Fund”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%), kā arī Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA “Enrial Holdings” un “Penvi Investment Ltd.” starpniecību.
Foto: Latvijas Radio
Reklāma