Saeima pieņēma grozījumus Civillikumā, kā arī saistītos grozījumus, ar kuriem noteikts, ka līgavainis un līgava var pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus, taču liecinieku neierašanās nebūs šķērslis laulības noslēgšanai, portālu informēja Saeimas preses dienestā.
Grozījumi stāsies spēkā 1. jūlijā un būs piemērojami gadījumos, kad iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti dzimtsarakstu nodaļā vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs būs iesniegti pēc minētā datuma.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: “Laulību noslēgšanas brīdis daudziem pāriem ir pats laimīgākais un, iespējams, privātākais brīdis visā dzīvē. Cienot cilvēku vēlmes, turpmāk šo īpašo brīdi – laulības reģistrāciju – pāri varēs piedzīvot arī bez citu cilvēku klātbūtnes. Vienlaikus valsts turpinās atbalstīt ierasto tradīciju, saglabājot iespēju klāt būt arī diviem lieciniekiem.”
Tāpat ar grozījumiem noteiktas tiesības noslēgt laulības pie garīdznieka. Šie grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar atsevišķu likumu par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un reliģisko organizāciju.
Grozījumi vienlaikus paredz precizēt arī termiņu, kādā persona var tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu. Līdz šim likums paredzēja, ka bērns var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.
Ar grozījumiem likumā noteikts, ka bērns, kurš sasniedzis pilngadību, paternitātes pieņēmumu varēs apstrīdēt tiesā divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ir uzzinājis par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Savukārt, ja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti, bērns būs uzzinājis pirms pilngadības sasniegšanas, paternitātes pieņēmumu viņš varēs tiesā apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.
Foto: pixabay.com
