Sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes par arodbiedrību darbu, tāpēc Darba svētki ir iespēja skaidrot arodbiedrību lomu darba attiecībās, aģentūrai LETA pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja.
Šodien LBAS aicināja iedzīvotājus uz Darba svētku svinībām Uzvaras parkā no plkst. 11 līdz 14. Oškājas vērtējumā Darba svētkiem veltītais pasākums aizritējis veiksmīgi labā laika dēļ. Cilvēki apmeklējuši pasākumu, lai uzzinātu vairāk par arodbiedrībām.
Oškāja norādīja, ka Darba svētki tiek atzīmēti daudzviet pasaulē, tostarp Latvijā. Vienlaikus viņa atzina, ka sabiedrībā ir novērojams informācijas trūkums par to, ko īsti arodbiedrības dara. Pasākumā bijusi iespēja skaidrot arodbiedrību darbu un veicināt labāku izpratni par to nozīmi. Oškājas ieskatā, arodbiedrības bieži sabiedrībā saistās ar problēmām un strīdiem, taču to būtiskākā loma ir veidot labu darba vidi laikā, kad cilvēks strādā.
Arodbiedrību loma ir rūpēties, lai darbiniekam būtu normāls darba laiks, iespēja doties atpūtā un notiktu sarunas par darba samaksas palielināšanas iespējām, sacīja Oškāja. Vienlaikus arodbiedrības būtību veido pašu darbinieku vēlme sanākt kopā un saprast, ko viņi vēlas uzlabot darba vidē.
Oškāja uzsvēra, ka arodbiedrību loma nav tikai darba attiecību beigu posmā, tomēr arī šajā periodā arodbiedrību iesaiste ir būtiska. Svarīgāk gan esot panākt, lai jau darba attiecību laikā sadarbībā ar darba devēju tiktu nodrošinātas rūpes par darbiniekiem un darba vidi.
LBAS dalīborganizācijās pašlaik kopā ir ap 60 000 biedru, taču Latvijā darbojas arī citas arodbiedrības, kas nav LBAS sastāvā, piemēram, lielos uzņēmumos un bankās.
Oškāja pauda, ka sabiedrības informēšana par arodbiedrību esamību un lomu ir liels darbs, kas ir arī kultūras jautājums. Viņas ieskatā, cilvēku vēlme biedroties un kopā iesaistīties darba tiesiskajās attiecībās ir kultūras jautājums, kur nozīme varētu būt arī Latvijas sabiedrībai raksturīgai atturībai pret biedrošanos un kopienu veidošanu. Kā norādīja LBAS priekšsēdētāja vietniece, latviešiem, iespējams, nav īpaši raksturīgi biedroties un veidot kopienas, jo vēsturiski latvieši izsenis bijuši “viensētas cilvēki”.
Oškāja atzina, ka ir darba devēji, ar kuriem izveidojies labs dialogs, tomēr no darba devēju puses dažkārt vērojama arī skepse un pretestība. Viņa norādīja, ka tas nemainās ļoti ātri, taču pauda cerību, ka abas puses sapratīs, ka var viena otrai palīdzēt un uzlabot darba vidi, lai ieguvums būtu visiem.
Vaicāta par tālāko virzību strīdīgo Darba likuma grozījumu diskusiju procesā, LBAS priekšsēdētāja vietniece informēja, ka 15. maijā arodbiedrību, darba devēju, ministriju un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvji dosies pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, kur paredzēta plašāka saruna par Darba likuma grozījumiem.
Kā vēstīts, patlaban likumprojektu uz otro lasījumu vērtē Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas atbalstījusi vairākus priekšlikumus, kuri, LBAS ieskatā, pasliktina darbinieku labklājību un tiesisko situāciju. Tie saistīti gan ar piemaksu par virsstundām, gan koplīgumu termiņu.
Bažas par Saeimā apspriestajiem Darba likuma grozījumiem paudusi Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC). Tās izpildkomiteja 11. martā pieņēma paziņojumu par darba tiesību standartu un darbinieku interešu aizsardzību Latvijā, aicinot Saeimas deputātus noraidīt grozījumus, kas paredz uz pusi samazināt virsstundu apmaksu, ierobežot koplīgumu ultraaktivitāti un mazināt arodbiedrību biedru aizsardzību pret diskrimināciju atlaišanas gadījumā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ieskatā jāveic izmaiņas, kas neparedz darba koplīguma noteikumu spēkā esamību pēc tā termiņa izbeigšanās, jāizslēdz no likuma noteikums, kas paredz arodbiedrības piekrišanas saņemšanu darba attiecību uzteikuma tās biedram, kā arī jānosaka piemaksa par virsstundu darbu ne mazāk kā 50% apmērā no algas.
Savukārt LBAS vairākkārtīgi uzsvērusi, ka virsstundu darba apmaksai ir jābūt saglabātai 100% apmērā. LBAS uzskata, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina. Darbinieki 2026. gadā zaudētu darba samaksā 146,3 miljonus eiro, bet sociālajā, pamata un pašvaldību budžetā – nodokļus vairāk nekā 100 miljonu eiro, liecina LBAS aplēses.
