Iekšējās drošības joma ir kritiskā stāvoklī, tāpēc nākamā gada
valsts budžeta veidošanas laikā jādomā par saprātīgām investīcijām
minētās nozares attīstībai, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu
Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem atzina Valsts prezidents Egils Levits.
Levits uzsvēra, ka šodien viens no amatpersonu apspriestajiem
jautājumiem bija situācija par iekšējo drošību, jo sarunas laikā viņš
paudis savas bažas, ka tā šobrīd ir kritiskā stāvoklī.
“Jāsaka atklāti, Latvijas iekšējās drošības jomas institūcijas ir
atpalikušas no kopējās valsts attīstības. Jā, pēdējos gados mums ir
bijušas investīcijas vairākās nozarēs un tās visas attīstībā ir gājušas
uz priekšu, bet iekšlietu institūcijas – policija, izmeklētāji un
robežsargi – vienmēr ir apdalīti. Tā vienkārši nevar turpināties, jo
iekšējās drošības joma ir kritiskā stāvoklī,” ar savām pārdomām dalījās
Valsts prezidents.
Tāpēc viņš aicina, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, par
vienu no galvenajām prioritātēm noteikt iekšlietu institūciju
sakārtošanu, tam atvēlot saprātīgas investīcijas. Tomēr viens no
galvenajiem jautājumiem ir nodrošināt iespēju par labas un kvalitatīvas
izglītības iegūšanu iekšlietu struktūrās strādājošajiem.
“Izglītības jautājums jāskata nedaudz plašāk un to nevar saistīt
tikai ar vienu iekšlietu nozari. Manuprāt, jautājums par
tiesībsargājošajās institūcijās strādājošo izglītošanu ir jāskata kopīgi
ar Tieslietu ministrijas sagatavoto projektu par Tieslietu akadēmijas
izveidošanu, jo mana pārliecība ir tāda, ka Policijas akadēmijas
likvidēšana ir bijusi liela kļūda, kura ir jālabo, bet tas nenozīmē, ka
ir jāatjauno tieši šāda akadēmija. Ir jābūt vienai iekšēji saskaņotai
policijas un līdzīgo amatpersonu izglītības iestādei,” sacīja
prezidents.
Levits saprot, ka šos jautājumus nevar sakārtot viena gada laikā,
taču jau šodien ir jāsāk domāt par izglītības sistēmas uzlabošanu, lai
Latvijā būtu kompetenti likumsargi.
Kariņš žurnālistiem atzina, ka apmācība iekšējās drošības
stiprināšanai ir liela nepieciešamība un “vienā vai otrā formā” šādas
Policijas akadēmijas atjaunošana ir svarīga.
Atgādinot, šonedēļ notikušo tikšanos ar iekšlietu ministru Sandi
Ģirģenu (KPV LV) un Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, Kariņš
norādīja, ka tagad iesaistītās institūcijas izglītības jautājuma
risinājumu vispirms skatīs maijā paredzētajā Noziedzības novēršanas
padomē.
Pēc tam tiek sagaidīts no iekšlietu ministra, ka viņš virzīs šo
jautājumu uz valdību, lai “mēs varētu iedarbināt procesu, lai atjaunotu
iespēju policistiem un izmeklētājiem iegūt kvalitatīvu izglītību”.
Jau ziņots, ka Ģirģens jau ilgstoši vairākkārt publiski runājis par
specializētas likumsargu izglītošanai paredzētas augstskolas
izveidošanu. Par šādas augstskolas atjaunošanu publiski arī izteikušies
augstas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas.
Šonedēļ šonedēļ pēc Kariņa un Ģirģena tikšanās, premjera birojs
izplatīja paziņojumu, ka Kariņš un iekšlietu ministrs bija vienisprātis,
ka, lai būtiski uzlabotu Valsts policijas darbu noziegumu atklāšanā,
nepieciešams atjaunot augstāko mācību iestādi tiesībaizsardzības jomā,
kurā tiktu sagatavoti augsta līmeņa profesionāļi darbam policijā.
Tikšanās notika pēc tam, kad nesen Purvciemā uz ielas nošauts futbola
aģents Romāns Bezzubovs.
Valdība 2009.gada vasarā nolēma likvidēt Latvijas Policijas
akadēmiju, kura atradās Rīgā, Ezermalas ielā. Viens no galvenajiem
akadēmijas likvidēšanas iemesliem bija finansējuma trūkums.
Kā tolaik norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece, akadēmija
profesionālā jomā un sniegtā pakalpojuma kvalitātes ziņā nav devusi
gaidīto rezultātu. Akadēmija beidza pastāvēt 2010.gada 1.janvārī.
Tikmēr Tieslietu ministrija citā projektā iecerējusi veidot Tieslietu
akadēmiju. Tieslietu ministrijā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka
tieslietu akadēmija netiks veidota kā atsevišķa augstskola Augstskolu
likuma izpratnē, bet kā kvalifikācijas celšanas centrs prokuroriem,
tiesnešiem un izmeklētājiem.
