Lielāko daļu tekstila izstrādājumu konteineros savākto mantu tālāk pārdod vai nodod labdarībai

Lielāko daļu tekstila izstrādājumu konteineros savākto mantu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi pārdod vai nodod labdarībai, noskaidroja aģentūra LETA.

“Eco Baltia vide” vides apsaimniekošanas segmenta vadītājs Jānis Aizbalts atzina, ka atkārtotai lietošanai derīgos tekstila izstrādājumus uzņēmums pārdod partneriem, kas tālāk tos realizē dažādos tirgos.

“Eco Baltia vide” tekstila šķirošanas konteineros nodotais tekstils tiek nogādāts uz uzņēmuma sadarbības partneru šķirošanas centru, kur tas tiek sašķirots atbilstoši veidam, materiālam, kvalitātei, atkārtotas lietošanas iespējām, sezonalitātei un citiem faktoriem. Tekstila pārstrādes iespēju reģionā faktiski neesot, tāpēc savāktās drēbes pamatā pēc tam nonāk atkārtotā lietošanā, lai novērstu nonākšanu kopējā atkritumu plūsmā un noglabāšanu poligonā, skaidroja Aizbalts.

Pēc viņa vārdiem, šobrīd tekstīliju pārstrāde visā pasaulē esot mazattīstīta un pieejama vien dažiem materiālu veidiem. Savukārt Latvijai tuvējā reģionā tā esot teju nepieejama augsto izmaksu dēļ.

“Atkārtotai lietošanai derīgo apģērbu, apavus un mājas tekstilu mūsu partneri tālāk realizē dažādos tirgos atbilstoši tirgus pieprasījumam un vajadzībām. Piemēram, tas nonāk atkārtotā apritē uz tādiem reģioniem kā Āfrika, Pakistāna, Jordānija un Polija. Latvijā papildu sadarbojamies ar dažādām labdarības organizācijām, kurām pēc pieprasījuma trīs gadu laikā nodotas vairāk nekā piecas tonnas kvalitatīvu, pāršķirotu apģērbu un apavu,” pauda Aizbalts.

Pašlaik atkārtotā apritē tiek novirzīti 97% no kopējā iedzīvotāju sašķirotā tekstila, bet atkritumu poligonos tiek apglabāti 3%. Kopš “Eco Baltia vide” kopā ar Latvijas Zaļo punktu 2019.gadā Latvijā uzsāka tekstila šķirošanas pilotprojektu, šī proporcija ir būtiski mainījusies, jo, piemēram, 2020.gadā atkritumu poligonos tikuši apglabāti 46% savāktā tekstila, skaidro uzņēmumā. Uzlabojums skaidrojams ar to, ka gadu laikā iedzīvotāju šķirošanas paradumi ir būtiski uzlabojušies, kā arī rezultātu nesis darbs pie atkārtotas aprites iespēju apgūšanas.

“Šobrīd infrastruktūras izveidi, apsaimniekošanu un uzturēšanu sedzam no saviem līdzekļiem, bet tas nav ilgtermiņa risinājums. Līdzīgi kā iepakojuma un bīstamo atkritumu apsaimniekošanā ir jānostiprina princips, ka “piesārņotājs maksā”, proti, tirgotāji, kas Latvijas tirgū novieto jaunu vai lietotu apģērbu uzņemas arī savu daļu atbildības, piedaloties ražotāju atbildības sistēmā,” uzskata uzņēmuma pārstāvis.

No 2023.gada tekstila dalīta vākšana Latvijā ir jānodrošina, bet normatīvā regulējuma tam nav – ne cik daudz jāsavāc, ne kā to darīs un kā sistēmas izveidei un uzturēšana tiks finansēta. Šīm un virknei citu lietu steidzami jābūt iestrādātām normatīvajos aktos, uz kā pamata valstij virzīties uz vides ilgtspējas un atkritumu apjoma un noglabāšanas samazināšanas mērķiem, uzskata “Eco Baltia vide” pārstāvis.

Rīgā tiek paplašinātas iespējas nodot tekstilu un aksesuārus tam paredzētos speciālos šķirošanas konteineros, aģentūru LETA informēja Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. Iepriekš Rīgā dažādu pilotprojektu gaitā, iesaistoties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, izvietots 51 tekstila dalītās vākšanas konteiners, bet 2023.gadā plānots konteineru skaitu vairāk nekā dubultot, izvietojot 65 jaunus tekstilizstrādājumu savākšanas punktus. Lai atvieglotu šķirošanu ikdienā, paralēli tiek apsvērta šādu konteineru izvietošana atsevišķu Rīgas izglītības iestāžu, kas ir ieguvušas ekoskolu statusu, tuvumā.

Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot tīru, turpmākai lietošanai derīgu dažādu veidu apģērbu, apavu pārus, aksesuārus un mājas tekstilu, skaidro pašvaldībā. Svarīgi, lai šie izstrādājumi būtu izmantojami atkārtoti, tāpēc tie nedrīkst būt saplēsti, notraipīti, mitri, sapelējuši vai smakojoši. Pieļaujami tikai nelieli defekti. Konteinerā drīkst izmest pieaugušo un bērnu apģērbu, arī apakšveļu, zeķes, virsdrēbes, cepures, cimdus, dvieļus, aizkarus, galdautus, spilvenus, segas, vēl nēsājamu apavu pārus, bižutēriju un aksesuārus, piemēram, jostas un somas.

Tekstila konteinerus Rīgā uztur pilsētas atkritumu apsaimniekotāji. Rīga ir sadalīta četrās zonās, kurās darbojas trīs uzņēmumi – SIA “Eco Baltia vide”, AS “CleanR” un SIA “Lautus”.