LPS sarunās ar FM akcentē ļoti saspringto šī gada situāciju pašvaldību budžetos

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sarunās ar Finanšu ministriju (FM) akcentējusi ļoti saspringto šī gada situāciju pašvaldību budžetos, kas vairs nevar turpināties, jo pašvaldības ir nonākušas finanšu krīzē, aģentūru LETA informēja LPS pārstāvji.

Ceturtdien, 22. augustā, notika LPS un FM ikgadējās sarunas, kurās diskutēja par nākamā gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.-2027.gadam. Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

LPS ar finanšu ministru vienojās nekavējoties turpināt aktīvas sarunas par nākamā gada budžetu, tiklīdz būs skaidrība par iespējamām izmaiņām nodokļu politikā un valdības budžeta prioritātēm papildus noteiktajai valsts drošības jomai.

Tikšanās laikā norisinājās saruna par aktuālo situāciju 2025.gada budžeta veidošanas procesā, pašvaldību finansiālo situāciju šogad un nodokļu ieņēmumu prognozēm pašvaldībām 2025.gadā, kā arī vidējā termiņā. Vienlaikus puses diskutēja par izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, valsts budžeta atbalstu pašvaldībām ar zemiem izlīdzinātiem ieņēmumiem, tai skaitā Latvijas Austrumu pierobežas pašvaldībām.

LPS pēdējo gadu īpaši akcentē ļoti saspringto šī gada situāciju pašvaldību budžetos, kas vairs nevar turpināties, jo pašvaldības ir nonākušas finanšu krīzē. Jau trīs gadus ir meklēts papildu risinājums pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem un gadu no gada šādu pašvaldību skaits ir audzis. Ja 2022.gadā papildu valsts dotāciju saņēma sešas pašvaldības, tad šogad tādas jau ir 19 pašvaldības.

Sarunās Kaminskis uzsvēra, ka valsts pieņemtie lēmumi Ministru kabinetā un Saeimā radījuši pašvaldībām ievērojamus obligātos izdevumus, neparedzot tam finansējumu, līdz ar to pašvaldībām šie līdzekļi bija jārod savos budžetos. LPS apkopotie dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā valsts jaunpieņemto lēmumu dēļ pašvaldību obligātie izdevumi pieauguši par teju 200 miljoniem eiro, bet rezerves ir izsmeltas un aizņemšanās vairs nav risinājums ilgtermiņā. Samazinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcija pašvaldībām situāciju pasliktinājusi.

Tāpēc LPS ieskatā nekavējoties ir nepieciešama skaidrība par plānotajām izmaiņām nodokļu politikā, tai skaitā IIN un nekustamā īpašuma nodokļa politikā, to iespējamo fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu. LPS ir gatava turpināt sarunas, diskutējot par kompensācijas mehānismu pašvaldībām, ja izmaiņas nodokļu politikā vai citi valsts lēmumi varētu negatīvi ietekmēt pašvaldību budžetu.

Vienlaikus LPS ieskatā jāturpina sarunas par stabilu un prognozējamu bāzes finansējumu pašvaldībām, tai skaitā IIN proporciju, lai varētu konstruktīvi vienoties arī par izmaiņām pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Runājot par izlīdzināšanu, ir jārod skaidrība par valsts līdzdalību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, uzsver Kaminskis.

LPS apkopojusi datus par 2023.gada un 2024.gada pašvaldību budžeta izdevumu izmaiņām pozīcijās, kurās izdevumu apmēru noteica pieņemtie valdības vai Saeimas lēmumi. Proti, analizēti dati par pašvaldību budžetu izdevumu izmaiņām saistībā ar pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu un pārējo pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstināšanu, minimālās mēneša darba algas palielināšanu, brīvpusdienu 1.- 4.klasei cenas pieaugumu, garantēto minimālo ienākumu sliekšņu palielinājumu, kas ietekmē garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu un mājokļa pabalstu apmēru, palielinātas sociālās garantijas bāreņiem un audžuģimenēm un jaunas autonomo funkciju noteikšana pašvaldībām no 2024.gada – pašvaldības policijas izveide un uzturēšana, atskurbtuvju pakalpojumu nodrošināšana.

Rezultāti par kopējām finanšu tendencēm pašvaldībās liecina, ka jau šogad 40% pašvaldību jauno ieņēmumu pieaugums ir mazāks nekā budžetā plānotais jauno izdevumu pieaugums tikai tajās pozīcijās, kurās izdevumu apmēru noteica pieņemtie valdības vai Saeimas lēmumi.

Lielākais izdevumu kāpums 2023.gadā un 2024.gadā (plāns) vērojams pirmsskolas pedagogu un citu pedagogu atalgojumā – izdevumi šajā pozīcijā pieauguši par vairāk nekā 80 miljoniem eiro. Minimālās mēneša darba algas palielinājums pašvaldībām izmaksājis vairāk nekā 60 miljonus eiro, izdevumi mājokļa pabalsta kāpuši par vairāk nekā 10 miljoniem eiro, bet jauno autonomo funkciju izmaksas šogad būs ap 10 miljoniem eiro. Būtiski auguši izdevumi arī pašvaldību izdevumi procentu maksājumiem un apkalpošanas maksai par aizņēmumiem, proti, par vairāk nekā 50 miljoniem eiro.

Papildu vērtējot arī citu, tai skaitā obligāto izdevumu pozīcijas, piemēram, atlīdzības, privāto bērnu uzraudzības pakalpojumu apmaksa, pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības pakalpojumiem, un citus, LPS secina, ka vairāk nekā 70% pašvaldību 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu ieņēmumu pieaugums bija nepietiekams, lai segtu izdevumu pieaugumu tikai daļā tā dēvēto obligāto izdevumu.

Kā “Bauskas Dzīve” informējusi iepriekš, Bauskas novada pašvaldības ieņēmumi un izdevumi pirmajā pusgadā, pēc domes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa teiktā, iekļaujas “budžeta ietvarā”.

Attēlā – Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Finanšu ministrijas (FM) ikgadējās sarunas 22.augustā, kurās diskutēja par nākamā gada budžetu un budžeta ietvaru 2025. -2027.gadam. Puses vienojās nekavējoties turpināt sarunas, tiklīdz būs skaidrība par iespējamām izmaiņām nodokļu politikā un valdības budžeta prioritātēm papildus noteiktajai valsts drošības jomai. Foto: LPS, no www.lps.lv