Iekšējais patēriņš tuvākajā laikā nespēs kļūt par spēcīgu ekonomikas atkopšanās balstu, jo mājsaimniecību tēriņus turpinās ierobežot inflācija un nodokļu kāpums, atzina biznesa portāla “Nozare.lv” aptaujātie banku analītiķi. “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna atgādina, ka arī situācija darba tirgū uzlabosies lēnām un, pat ja bezdarba līmenis samazināsies, darba vietu radīšana ir sagaidāma gausa. Turklāt arī patērētāju noskaņojums saglabājas svārstīgs un tam nav novērojama tendence pieaugt. “Sabiedrībā ir zināma neskaidrība par to, kad, kā un kuri nodokļi un tarifi mainīsies un kā tas atspoguļosies mājsaimniecību budžetos, turklāt vairums iedzīvotāju necer uz algu pieaugumu,” sacīja ekonomiste. Viņai piekrīt arī “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis, kurš aprēķinājis, ka no 2007.gada līdz 2010.gadam kopējais tirdzniecības apjoms ir samazinājies par 34% un sasniedzis savu zemāko punktu. Tomēr “SEB bankas” ekonomikas eksperts min, ka pamazām, nostiprinoties kopējām tendencēm ekonomikā, atdzīvojas arī patēriņš, tāpēc šogad tirdzniecībā būšot vērojams aktivitātes kāpums, ko koriģēs augošā inflācija un nodokļi, kas “noēdīs” lielu daļu potenciālā ienākumu pieauguma. “Latvijas Krājbankas” galvenā analītiķe Olga Ertuganova savukārt uzskata, ka arī gadījumā, ja vidējā alga uzrādīs nelielu pieaugumu, pārtikas un energoresursu sadārdzinājums šogad būtiski ierobežos iedzīvotāju pirktspēju. “Protams, paliek iedzīvotāju grupa ar stabilu finansiālo situāciju, kura jau tagad veicina pēdējā pusgada laikā fiksēto patēriņa atgūšanos, tomēr arī šie cilvēki vēl joprojām ir konservatīvi savos tēriņos, jo pastāv visai augsta neprognozējamība valdības lēmumos un Latvijas ekonomikas virzībā,” sacīja analītiķe. Arī viņa uzskata, ka, nesastopoties ar spēcīgu ārējo šoku ietekmi, piemēram, fiskālās krīzes saasināšanos eirozonā vai daudz augstākām naftas cenām, šogad mērens optimisms un pakāpeniska atveseļošanās darbaspēka tirgū un ekonomikā kopumā sekmēs arī mazumtirdzniecības pieaugumu. “Tomēr runāt par kaut daļēju pirmskrīzes patēriņa pozīciju atgūšanu pagaidām vēl nav pamata,” atzīst Ertuganova. Savukārt “DnB Nord bankas” ekonomists eksperts pieļauj, ka, turpinoties eksporta pieaugumam, Eiropas Savienības fondu aktīvākai apguvei, jaunu darbavietu skaita pieaugumam, kā arī aktivizējoties kreditēšanai, mazumtirdzniecības apgrozījumam ir potenciāls pieaugt daudz vairāk nekā par 0,1% gada griezumā, kā tas bija janvārī. “Būtu gan ļoti vēlams, lai 2011.gada budžeta konsolidācijas nomācošajā rondo pēdējais akords atskanētu pēc iespējas drīz. Optimismu kopumā neveicinošais ziņu saturs, kā arī patērētāju noskaņojums indekss par februāri neliecina, ka jau ziemas pēdējā mēneša datos būtu sagaidāms straujš pieaugumu, taču kritumu pret tik zemu bāzi gaidīt arī nav pamata,” atzīst bankas ekonomists. Kā ziņots, janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājies par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums sarucis par 3% – galvenokārt uz auto degvielas mazumtirdzniecības rēķina, kas sarukusi par 12,5%. Savukārt pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums pieaudzis par 1%. Šā gada janvārī, salīdzinot ar 2010.gada janvāri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 0,1%. Lielāks apjoma palielinājums gada laikā joprojām bijis nepārtikas preču grupā – par 1,4%. Bez auto degvielas tirdzniecības apjomiem nepārtikas pārdošanas apjomi palielinājušies par 10,2%. Savukārt pārtikas preču tirdzniecībā apgrozījums sarucis par 2,1%. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās sarucis par 2,2%, tai skaitā pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos – par 5,3%, bet nepārtikas – par 0,4%.
