Pagājušajā nedēļā ziņojām, ka Lietuvas pārtikas mazumtirdzniecības tīkli brīdinājuši par cenu kāpumu daudziem produktiem. Šonedēļ savu vēstījumu publiskojusi SIA “Maxima Latvija”, apstiprinot, ka šī gada pirmajos divos mēnešos uzņēmums jau ir saņēmis 74 pieprasījumus no piegādātājiem par vēlmi paaugstināt cenas vairākiem simtiem produktu dažādās preču kategorijās.
SIA “Maxima Latvija” pārstāve Liene Dupate-Ugule atklāja, ka cenu pieauguma pieprasījumi attiecas uz plašu produktu klāstu – olām, svaigu gaļu, piena un zivju produktiem, kafiju, šokolādi, dažādiem konserviem un citiem pārtikas produktiem. Paziņojumi par cenu kāpumu turpina ienākt gan no Latvijas, gan ārvalstu piegādātājiem, un cenu pieauguma amplitūda svārstās no dažiem procentiem līdz pat 40%.
“Apzinoties, ka iepirkuma cena kopumā veido lielāko īpatsvaru no produkta plaukta cenas un to, ka atsevišķas nozares saskaras ar objektīviem globāliem un lokāliem iemesliem, kas neizbēgami atspoguļojas arī produktu iepirkuma cenās, mēs uzklausām partnerus un meklējam kompromisus, darot visu iespējamo, lai mazinātu ietekmi uz klientiem, jo mūsu mērķis ir nodrošināt pēc iespējas zemākas cenas. Lai to varētu paveikt, mēs pastāvīgi izvērtējam iespējas iegādāties produktus lētāk, veicam sarunas ar piegādātājiem un ražotājiem.
Visi saņemtie cenu paaugstināšanas pieprasījumi tiek rūpīgi izvērtēti un pārskatīti, lai nodrošinātu, ka jebkurš cenu pieaugums ir pamatots, un mēs sadarbojamies ar saviem partneriem, lai atrastu labākos risinājumus, kā mazināt iespējamo ietekmi uz mūsu klientiem,” uzsver Edvīns Lakstīgala, “SIA Maxima Latvija” iepirkumu departamenta direktors.
Viens no lielākajiem cenu pieaugumiem ir saņemts no kafijas un šokolādes produktu piegādātājiem, jo globālajos tirgos ir sasniegtas rekordlielas kakao un kafijas izejvielu cenas. Kakao izejvielu cenas kopš gada sākuma ir vairāk nekā dubultojušās, ko veicina pieaugošs pieprasījums un samazināta izejvielu pieejamība visā pasaulē. Tas, savukārt, ietekmē iepirkuma cenas visiem produktiem, kas satur kakao, piemēram, šokolādei, saldumiem, svaigiem un saldētiem kulinārijas izstrādājumiem, saldējumam un biezpiena sieriņiem.
Savukārt kafijas izejvielu cenu pieaugumu visvairāk ietekmējuši nelabvēlīgi laika apstākļi, slikta raža, kā arī kafijas fermu un audzētāju skaita samazināšanās.
L. Dupate-Ugule norāda, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamas pārtikas produktu cenas, “Maxima Latvija” turpinās aktīvi strādāt ar piegādātājiem, meklējot kompromisus un pārliecinoties, ka jebkādi cenu pieaugumi ir pamatoti un samērīgi. Tāpat arī regulāri, pēc paša uzņēmuma iniciatīvas, tiek organizētas dažādas ilgtermiņa un īstermiņā cenu samazināšanas, kā “Cenu līderi”, “Piena festivāls”, “Lielakcija” u.c., ik nedēļu nodrošinot zemas cenas vairākiem tūkstošiem preču.
Tikmēr SIA “Rimi Latvia” kategoriju departamenta vadītāja Inese Pētersone norāda, ka regulāri no piegādātājiem saņem cenu celšanas pieprasījumus, kas vienmēr tiek rūpīgi izskatīti “Piemēram, pērnā gada nogalē piena pārstrādes uzņēmumi “Rimi” piedāvāja celt cenas vidēji par 11,3 %. Šo straujo cenu pieaugumu centāmies noturēt saprātīgās robežās, aktīvi diskutējot par pēc iespējas mazāku cenu pieaugumu, lai saglabātu iedzīvotāju pirktspēju, kas pircējam gala rezultātā nozīmēja 4-6 % cenas pieaugumu,” skaidro I. Pētersone.
Viņa atklāja, ka tuvākajā nākotnē aktuālākās kategorijas parādās, piemēram, šokolāde, kafija, sviests, baltās zivis un putnu gaļas produkti. “Taču tajā pašā laikā redzam, ka atsevišķiem produktiem cenas samazinās un sāk atgriezties ierastajā līmenī, piemēram, olīveļļai, arī cukura cena ir samazinājusies. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šā gada sākumā ziņoja, ka pasaules pārtikas cenas 2024. gadā samazinājās par 2,1 %, lielākoties graudaugu un cukura cenu krituma dēļ, taču cenas joprojām saglabājās augstākas nekā pirms Covid-19 pandēmijas,” norāda I. Pētersone.
Vienlaikus, lai pircējiem būtu pieejamas pēc iespējas izdevīgākas cenas pamatproduktiem, “Rimi” arī turpina 2023. gada janvārī uzsākto iedzīvotāju ilgtermiņa atbalsta programmu, samazinot regulāro cenu jau vairāk nekā 700 pieprasītākajiem ikdienas produktiem, kas ir ar tādu pašu vai pat zemāku cenu nekā pie lielākajiem konkurentiem. “Tā kā šī nav akcija, bet gan ilgtermiņa programma, tā sniedz jūtamu atbalstu klientiem, palīdzot samazināt ikdienas tēriņus, piemēram, līdz ar apkures sezonas iestāšanos.
Reaģējot uz pircēju paradumiem un pieprasījumu, programma ir pārskatīta un tajā šobrīd ir mainīti 340 produkti. Tajā iekļautas vairāk preces tādās pamatproduktu kategorijās kā, piemēram, maize, konditoreja un svaigā pārtika – olas, piens, sviests, krējums u.c. Kopumā programmā iekļauti teju 300 svaigās pārtikas produktu, no kuriem teju 100 ir piena produkti, 70 – svaigās un pārstrādātās gaļas produkti, 60 – graudaugu produkti. Tāpat ņemti vērā pircēju ieteikumi paplašināt higiēnas un mājas uzkopšanas produktu klāstu, arī tiem nodrošinot, iespējams, zemāko regulāro cenu tirgū. Joprojām katru nedēļu papildus šai programmai veikalos tiek piedāvāti arī vairāk nekā 2500 dažādu akcijas produktu,” tā I. Pētersone.
Jau vēstīts, ka lielākie mazumtirdzniecības tīkli – “Maxima”, “Norfa” un “Rimi” Lietuvā brīdinājuši patērētājus par gaidāmo pārtikas cenu pieaugumu, jo piegādātāji paziņojuši par produktu sadārdzināšanu, pagājušajā nedēļā ziņoja Lietuvas mediji.
Tā, piemēram, janvārī 49 piegādātāji informējuši tirdzniecības tīklu “Maxima” par cenu izmaiņām, kas var izraisīt piena produktu, kafijas, šokolādes, liellopu un putnu gaļas, kā arī atsevišķu zivju sadārdzināšanos, vēsta delfi.lt.
“Mūsu mērķis kā vienam no vadošajiem pārtikas mazumtirgotājiem ir saglabāt iespējami zemākas cenas, jo no tā ir atkarīga mūsu biznesa veiksme šajā dinamiskajā un konkurētspējīgajā tirgū. Nepārtraukti notiek sarunas ar piegādātājiem par cenām – patiesībā tas ir bezgalīgs process, jo gala cena būtībā ir atkarīga no tā, par kādu cenu mēs iegādājamies preces no vairumtirgotājiem.
Vienlaikus jāatzīmē, ka vairāki sektori saskaras ar globāliem faktoriem, kas neizbēgami ietekmē cenu zīmes veikalos, taču mēs pieliekam visus pūliņus, lai šīs izmaiņas nebūtu sāpīgs trieciens patērētājam,” skaidro “Maxima” pārstāvis Marius Tilmantas.
Viņš norāda, ka lielākā daļa piegādātāju – vairāk nekā 60% – ir vietējie Lietuvas ražotāji un vairumtirgotāji, bet neliela daļa sortimenta tiek piegādāta no kaimiņvalstīm, piemēram, Latvijas un Polijas, kā arī no Dienvideiropas valstīm.
“Dzīvojam globālā pasaulē un brīvā tirgū, kur cenas ietekmē daudzi savstarpēji saistīti faktori. Nepārtraukti notiek sarunas ar piegādātājiem. Taču sadārdzinājums var rasties arī objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, minimālā alga augusi par 12%, piedzīvots akcīzes nodokļa kāpums degvielai, ieviests iepakojuma nodoklis. Tomēr mēs cenšamies rast kompromisus.
Vienlaikus ir gadījumi, kad piegādātāji mēģina izmantot situāciju savā labā. Tā lūk mēs atteicāmies no vienas daļas apelsīnu sulas sortimentā, jo daži piegādātāji mēģināja nepamatoti paaugstināt cenu,” situāciju ieskicē M. Tilmantas.
Viņš pavēstīja, ka saskaņā ar janvārī saņemto informāciju piegādātāji plāno palielināt šokolādes izstrādājumu cenas par 17%, bet kafijas cenas par 22%.
“Kopš gada sākuma kakao cena globālajā tirgū ir paaugstinājusies par 114%, tāpēc cenu kāpums skar visus produktus, kas satur kakao – šokolādi, konfektes, konditorejas izstrādājumus, šokolādes saldējumus un šokolādes sieriņus,” paskaidroja M. Tilmantas.
Kafijas cenas pieaug saistībā ar pieaugošo pieprasījumu un piedāvājuma samazināšanos. Visvairāk piegādātāji ziņojuši par piena produktu cenu kāpumu – piena iepirkuma cenas Lietuvā paaugstinājušās jau kopš pērnās vasaras. Janvārī piena produkti sadārdzinājās par 5–12%. Dārgāki paliek ne tikai vietējie, bet arī Polijas ražotāju piena produkti.
Slimības uzliesmojumu dēļ liellopu gaļas piegādātāji informējuši, ka cenas augs par 9%, savukārt putnu gripa sadārdzinās vistas gaļu par 9% un tītara gaļu par 6%.
Paziņojumus no piegādātājiem par plānotu cenu pieaugumu saņēmis arī vietējais mazumtirdzniecības veikalu tīkls “Norfa”. Tīkla īpašnieks Dainius Dundulis prognozē, ka pēc pāris mēnešiem sadārdzināsies gandrīz visi pārtikas produkti, ziņo portāls lrt.lt.
Viņš norāda, ka maizes izstrādājumi, piena produkti un gaļa kļūs nedaudz dārgāka, bet dažas zivju produktu kategorijas ievērojami sadārdzināsies.
“Skumbrija un siļķe ļoti jūtami “sitīs pa maciņu”. Pārējās zivis – ļoti minimāli, tām cenas gandrīz nemainīsies. Runājot par gaļas produktiem, iespējams, būs vairāk akciju piedāvājumu,” prognozē D. Dundulis. Kafijas cena maijā, iespējams, dubultosies.
Janvārī gada inflācija Lietuvā pārsniedza 3,5%. Ekonomisti skaidro, ka tas tādēļ, ka pieauga akcīzes nodoklis degvielai, paaugstinājās minimālā alga un sadārdzinājās energoresursi.
Dundulis atklāja, ka tirgotāji cenšas paildzināt sarunas ar piegādātājiem, lai aizkavētu cenu celšanu. “Es domāju, ka neizbēgami tas notiks pēc aptuveni diviem mēnešiem. Tomēr šaubos, ka piedzīvosim to pašu situāciju, kas bija pēc pandēmijas. Toreiz inflācija bija patiešām strauja, bet šoreiz process būs mērenāks,” pieļauj D. Dundulis.
Taču tas vēl nav viss. Mazumtirgotāju pārstāvis norāda, ka no nākamā gada pieaugs ceļu nodevas, kas palielinās preču transportēšanas izmaksas pat 20 reizes.
“Ja izmaksas pieaug 20 reizes, ir skaidrs, ka tas ietekmēs arī pašizmaksu. Pašizmaksas pieaugums nav kaut kas tāds, kas var palikt bez sekām,” uzsver Lietuvas Tirdzniecības uzņēmumu asociācijas vadītāja Rūta Vainiene.
“Rimi” sabiedrisko attiecību pārstāve Egle Krasauskiene TV3 Lietuva norādīja, ka, lai gan ar piegādātājiem tika veiktas pārrunas, tomēr cenu kāpumu nav izdevies novērst.
“Pieaugot izejvielu izmaksām un palielinoties minimālajai algai, izmaiņas bija gaidāmas, tālab jārēķinās, ka dažos segmentos būs cenu pieaugums,” sacīja tirdzniecības tīkla pārstāve.
Lietuvā cīņai ar augstajām pārtikas cenām izveidota Pārtikas padome. Savā pirmajā sanāksmē tā analizēs, kā gala cena, ko patērētājs maksā, tiek sadalīta starp ražotāju, pārstrādātāju, piegādātāju un mazumtirgotāju.
“Mēs analizēsim visu pārtikas piegādes ķēdi, lai saprastu, vai cena ir saprātīgi sadalīta visos posmos, vai arī ir kāds starpnieks, kurš gūst nepamatoti lielu peļņu,” skaidro zemkopības ministrs Ignas Hofmans.
Tirgotāji apgalvo, ka diskusijā par peļņas sadalījumu viņi izvēlēsies palikt malā, jo citādi tas varētu būt pretrunā ar konkurences likumu.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji Pārtikas padomē uzskata, ka galvenais mērķis ir nodrošināt pārtikas pieejamību tiem, kuriem šobrīd tā nav finansiāli pieejama.
“Ja es kaut ko nepārdodu, tad es to kompensēju, paaugstinot cenas citiem produktiem, kurus izpērk. Mēs cenšamies nodrošināt, lai cenas būtu pēc iespējas zemākas, lai pēc iespējas mazāk pārtikas nonāktu atkritumos,” uzsver “Pārtikas bankas” vadītājs Simonas Gurjavičus.
Ministrs Hofmans sola izpētīt, cik lielā mērā valsts noteiktās prasības ietekmē pārtikas cenu veidošanos. Piemēram, akcīze degvielai – iespējams, to varētu samazināt.
