Sākot no šā gada 1.septembra, pedagogiem mazajās lauku skolās, kurās
izglītojamo skaits ir mazāks nekā 100 skolēni, tiks maksātas lielākas
algas, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja izglītības un
zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
Viņš norādīja, ka šādā skolās koeficents tiks paaugstināts līdz viens.
Ministrs atzīmēja, ka pēc konstruktīvām un dažreiz smagām diskusijām
ar sociālajiem partneriem izdevies vienoties par pozitīvām izmaiņām, kas
skars visus pedagogus izglītības nozarē.
Viņš arī norādīja, ka, sākot no šā gada 1.septembra, pedagogi ar
trešās izglītības kvalitātes pakāpi saņems piemaksu 8% apmērā no
pamatalgas – 280 latiem.
Dombrovskis arī akcentēja, ka turpmāk tiem skolotājiem, kuri izglīto
bērnus ar īpašām vajadzībām, no šā gada septembra tiks maksātas lielākas
algas.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA)
priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško sacīja, ka “šodien ir tas brīdis, kad mēs
varam nomierināt pedagogus un teikt, ka finansējums ir atrasts un algas
būs”.
Esot vairāki pozitīvi momenti, taču ir vēl arī vairāki jautājumi
risināmi. “Šis, protams, nav gaviļu sauciens, ka tagad naudas būs vairāk
un visi jautājumi ir atrisināti. Vēl ir lietas, pie kurām ir jāstrādā
turpmāk, par kurām ir ļoti rūpīgi jādomā, lai mēs izvairītos no
ikgadējās situācijas, kad viens uz otru skatāmies ar dusmīgām acīm un
pārmetumiem,” teica Mikiško.
Viņa pauda prieku par to, ka tiem pedagogiem, kas strādā ar
piecgadīgajiem un sešgadīgajiem, apmaksās divas papildu stundas. Tāpat
panākuši, ka pedagogu 4. un 5. izglītības pakāpei noturas algas
pielikums apmēram tajā pašā līmenī. LIZDA priekšsēdētāja norādīja, ka
jādomā par pirmskolas izglītības jautājumu sakārtošanas un esot arī
jautājums, kā tad risināsies situācija ar otrās pakāpes pedagogu
atalgojumu.
Mikiško arī akcentēja, ka, raugoties uz aprēķiniem, mērķdotācijas
apmērs, kas tiks nosūtīts pašvaldībām, ir pagājušā gada līmenī, tādējādi
to apjoms nav samazinājies.
Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente Ineta
Tamane norādīja, ka skolu direktori šajā situācijā uzticoties Izglītības
un zinātnes ministrijas aprēķiniem un cer, ka tie ir korekti un nebūs
pārsteigumu sakarā ar finansējuma iztrūkumu. Viņa gan minēja, ka
saistībā ar izmaiņām skolēnu un skolotāju attiecībā, iespējams, kādai
skolai tas var radīt problēmas, piemēram ar pagarinātajām grupām.
Tamanei bažas raisās par to, vai šie Ministru kabineta noteikumi ir
tādi, ka skolās ienāks jaunie pedagogi. “Jādomā par to, kā motivēt
jaunos pedagogus ienākt skolās,” akcentēja LIVA prezidente.
Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir panākusi
vienošanos ar sociālajiem partneriem par valsts sekretāru sanāksmē
izsludinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā
aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības
iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas
izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās
pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba
samaksai”.
Iecerēts, ka, sākot ar jauno mācību gadu, tiks atbalstītas mazās
skolas astoņos Latvijas novados – Amatas, Burtnieku, Ciblas, Jēkabpils,
Pāvilostas, Rucavas, Rugāju un Ventspils novadā. Šajās skolās
nepietiekamā skolēnu skaita dēļ noteikto skolēnu un pedagogu attiecību
nav iespējams ievērot. Tāpat panākta vienošanās, ka piemaksas darba
algai saņems tie pedagogi, kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām.
Diskusijā puses vienojās nemainīt teritoriālā blīvuma koeficientu un
saglabāt to iepriekšējā līmenī – 1,3, ar to papildus atbalstot astoņu
novadu izglītības iestādes, nesamazinot tām piešķirto finansējumu. Tāpat
vienošanās paredz, ka par skolēnu un pedagogu attiecību republikas
pilsētās viens pret 10,35, bet novados 1 pret 8,12, pateicoties
noteiktajai attiecību maiņai, rasta iespēja atbalstīt pedagogus skolās,
kur skolēnu skaits ir 100 un mazāks, skaidro IZM.
Noteikumu projekts paredz, ka, sākot ar jauno mācību gadu, tiks
paaugstināts programmu koeficients speciālajās izglītības programmās no
1,6 uz 1,84 un speciālajās skolās no 1,6 uz 1,8, atbalstot pedagogus,
kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, tostarp iekļaujošo
izglītības programmās.
Tāpat joprojām paliek spēkā IZM plānotās piemaksas darba algai
pedagogiem ar 3., 4. un 5.kvalitātes pakāpi, sākot ar šā gada
1.septembri.
IZM šonedēļ tikās ar sociālajiem partneriem – Latvijas Izglītības un
zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas izglītības vadītāju
asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu
asociāciju -, lai diskutētu par ministrijas plānotajiem grozījumiem
valsts mērķdotācijas aprēķināšanā pedagogu atalgojumam, panākot
iesaistītajām pusēm apmierinošu rezultātu un noteikumu projekta
saskaņošanu.
Noslēdzot sarunas ar sociālajiem partneriem, IZM turpina saskaņošanas
procedūru ar Finanšu ministriju par MK noteikumu projekta virzīšanu uz
Ministru kabinetu. Saskaņošanas procedūru plānots noslēgt līdz
20.augustam.
