Pašvaldībām plānots noteikt tiesības noraidīt vēja elektroenerģijas projektu, ja tās teritorijā īstenoto vēja enerģijas projektu jauda jau būs sasniegusi 150 megavatu (MW) vai ja plānošanas reģionā jau tiks īstenoti projekti ar kopējo jaudu 500 MW, ceturtdien žurnālistiem stāstīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno līdz oktobrim izstrādāt karti, kurā redzamas teritorijas, kurās ir iespējams īstenot vēja enerģijas projektus. Attiecīgi, vadoties pēc šiem datiem, būs lielāka skaidrība gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, kur projekti ir īstenojami.
Melnis uzsvēra, ka šobrīd tiek runāts par daudzu vēja projektu attīstīšanu, bet, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vairums no tiem netiks attīstīti. Tādējādi iedzīvotājiem nav skaidrības, cik daudz un kuri projekti tiks realizēti.
Ministrs piebilda, ka tāpēc ir nepieciešama skaidra politika un regulējums, kā arī vairāk jāskaidro sabiedrībai par projektu nepieciešamību.
Paredzēts, ka pašvaldībām būs tiesības noraidīt projektu, ja īstenoto vēja projektu jauda konkrētajā pašvaldībā jau būs sasniegusi 150 MW vai ja plānošanas reģionā jau tiks īstenoti projekti ar kopējo jaudu 500 MW.
Melnis skaidroja, ka šajās jaudās tiks ieskaitīti projekti, kuri jau ir izgājuši ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu un saņēmuši būvatļauju.
Pašvaldībām, kuras vēlēsies attīstīt lielāku vēja enerģijas jaudu, būs iespēja to darīt.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite teica, ka Latvijas ekonomikas attīstībai ir nepieciešama “lēta” elektroenerģija un rūpniecība.
Viņš uzsvēra, ka sabiedrībai ir jāskaidro ieguvumi, ko sniegs vēja enerģijas parki – tie nodrošinās lētāku elektroenerģiju, kas attiecīgi arī ļaus attīstīt papildu rūpniecības projektus.
Attēlā – klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Publicitātes foto.
