Muitas vadītājs: Krievijai un Baltkrievijai noteikto ierobežojumu salāgošana ļautu mazināt sankciju apiešanu

Patlaban sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo absolūti skaidrs, ka to, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, ja Krievija gribēs, tad dabūs, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Kādi ir muitas darbības rezultāti šī gada pirmajos mēnešos?

Šogad pirmajā ceturksnī ir noformēts 1 304 000 importa deklarāciju. Tas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā, ko varētu skaidrot ar e-komercijas sūtījumu skaita samazināšanos. Savukārt preču kravu laišanai brīvā apgrozībā tika noformētas 41 330 deklarācijas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir par 5,9% mazāk. Kritums ir, bet tie vienalga ir ievērojami apjomi.

Vai tas ir saistīts ar sankcijām un to, ka uz Austrumiem ir mazāk kravu?

Mazāk noteikti ir, deklarāciju ir mazāk. Kā jau iepriekš esam teikuši, tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju ir “toksiska”, un daudzi uzņēmēji ir atraduši citus sadarbības partnerus. Robežas šķērsošana nav tik viegla un vienkārša, kā bija iepriekš. Muita veic papildu kontroles, lai nodrošinātu, ka robežu nešķērso kravas ar sankcijām pakļautām precēm, tas prasa vairāk laika.

Savukārt kontroles rezultāti liecina, ka cigarešu kontrabanda joprojām saglabājas kā liela problemātika – četros mēnešos ir atklāti 3,84 miljoni cigarešu. Pagājušajā gadā kopumā bija 7,57 miljoni cigarešu. Izskatās, ka šogad kontrabandas cigarešu varētu būt vairāk, bet pieredze un tendence ir tāda, ka atklāto cigarešu daudzums nav sadalīts pa mēnešiem līdzīgi – gadās mēneši ar lielākiem “ķērieniem” un gadās ar mazākiem. Nedaudz vairāk kā pērn šogad ir atklāta arī degviela, ko mēģināja ievest nelegāli. Daudzums gan nav liels – 4300 litri. Arī kontrabandas alkohols ir atklāts nedaudz vairāk kā pagājušajā gadā – 1800 litri. Alkohols un degviela gan nav klasiskās kontrabandas preces, ko mēģina ievest Latvijā.

Pirms kara degvielas kontrabanda laikam bija īpašs biznesa veids pierobežas iedzīvotājiem.

Jā, šobrīd tas ir ierobežoti. Pirms kara varēja braukt reizi 30 dienās, un bez nodokļu nomaksas ar pilnu bāku un 10 litru pārnēsājamo kanniņu atgriezties mājās.

Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas aizliedz iegādāties naftas produktus, kas atrodas vai kuru izcelsme ir Baltkrievijā vai Krievijā, tāpēc nevar ievest degvielu pārnēsājamās tvertnēs jeb kannās savām vajadzībām. Fiziskai personai atļauts ievest degvielu transportlīdzekļa standarttvertnē vien tādā daudzumā, kas nepieciešams nokļūšanai galamērķī. Muitas amatpersonas, izvērtējot personas sniegto informāciju, ņem vērā attālumu līdz galamērķim, to, vai ceļojuma maršrutā ir iespējams iegādāties degvielu, un citus faktorus.

Savukārt saistībā ar narkotiku kontrabandu pirmajos četros mēnešos ir konstatēti 36 gadījumi, kas ir samazinājums, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem mēnešiem, kad tika konstatēti 66 gadījumi. Tomēr šāda statistika arī neliecina par tendenci, jo var sekot mēneši, ka gadījumu skaits var pieaugt straujāk. Tāpat ir konstatēti 58 pasta sūtījumi, kuri, pamatojoties uz aizdomām par narkotisko vai psihotropo vielu esību tajos, netika izsniegti saņēmējiem. 

Vai neatļauto pasta sūtījumu skaits nesamazinās, jo pirms pāris gadiem tādu tika atklāts daudz vairāk?

Tagad ir izmaiņas likumdošanā – ja konstatējam aizdomīgu pasta sūtījumu, tad aicinām saņēmēju nākt tam pakaļ. Ja saņēmējs neatnāk, tad šo sūtījumu iznīcinām. Jā, atklāto pasta sūtījumu skaits ar aizliegtajām vielām iepriekš bija daudz lielāks – no 600 līdz 800 gadā. Es pieļauju, ka sūtījumu skaits ir samazinājies, jo pielietotais kontroles algoritms ir veiksmīgi iestrādājies – tas, kā pārbaudām kurjerpasta sūtījumus, kā iesaistām kinologus, ir ļāvis nonākt pie laba rezultāta. Nevar gan teikt, ka problēma būtu izzudusi un neviens vairs neko nelegālu nemēģina sūtīt.  

Tāpat šogad četros mēnešos ir konstatēti 23 skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumi. Pērn tādā pašā periodā 32 gadījumos skaidras naudas deklarācija vai nu netika iesniegta vispār, vai arī tā bija nepilnīgi aizpildīta. Ir neliels samazinājums.

Vai skaidru naudu vairāk ved iekšā Latvijā vai ārā no Latvijas?

Sankciju regulējums nosaka, ka uz Krieviju un Baltkrieviju nedrīkst izvest ES dalībvalstu banknotes, ar izņēmumu, ka var izvest tikai tik daudz, cik nepieciešams cilvēkam konkrētā ceļojuma laikā. Kontrolējot noteikto sankciju ievērošanu, šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijas muita 381 gadījumā novērsa mēģinājumus izvest uz Krieviju un Baltkrieviju skaidru naudu.

Tāpat pirmajos 4 mēnešos 45 gadījumos kravās un sūtījumos atklātas viltotas preces, pagājušajā gadā – 48 gadījumos.

Mēs uzskaitām arī muitas kontroles rezultativitāti jeb to, cik bieži, ņemot vērā veiktās padziļinātās kontroles, tiek atklāts pārkāpums – šogad rādītājs ir 41,2%, bet pagājušajā gadā tie bija 33,3%.

Kāda ir situācija ar ierosinātajiem kriminālprocesiem?

Ja VID Muitas pārvaldei ir aizdomas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, tad materiālus sūta Nodokļu un muitas policijas pārvaldei. Janvārī-aprīlī šādi gadījumi bija 86. Savukārt administratīvie pārkāpumi ir bijuši 855 un maznozīmīgie pārkāpumi – 1636. Maznozīmīgie pārkāpumi ir, piemēram, lieka cigarešu paciņa vai alkohola pudele, kuru tad uz vietas arī iznīcina.

Kā ir mainījušies kontrabandas apjomi un kā tos ietekmējis Krievijas sāktais karš Ukrainā?

Jau tajā brīdī, kad tika pievērsta pastiprināta uzmanība “zaļajai robežai” un bēgļu plūsmai, īpaši ar Baltkrieviju, mēs savā pusē redzējām, ka izņemto kontrabandas preču apjomi samazinās. Indikators ir arī “Nielsen” pētījums, kurā uzskaita tukšās cigarešu paciņas. Šis pētījums parāda, ka nelegāli ievesto vai uz vietas nelegāli saražoto cigarešu apmērs samazinās. Jaunākais pieejamais pētījums liecina, ka nelegāli saražotas ES un kontrabandas cigaretes ir 15,3 no 100. Nelegālā cigarešu tirgus īpatsvara izmaiņas ļauj secināt, ka mazinās to cilvēku skaits, kuri lieto kontrabandas cigaretes.

Kādi ir populārākie veidi, ceļi kontrabandas cigaretēm?

Šogad, līdzīgi kā iepriekš, Baltkrievijas robeža ir numur viens. 94% no visiem aizturēšanas gadījumiem ir notikuši uz Baltkrievijas robežas. Lielākie gadījumi ir bijuši Pāternieku muitas kontroles punktā – 1,25 miljoni kontrabandas cigarešu, kas bija paslēptas kastēs ar putustikla granulām, un blakus esošajā Indras dzelzceļa stacijā, kur četros mēnešos atklāti 1,99 miljoni kontrabandas cigarešu. Tās parasti mēģina noslēpt kravās, piemēram, graudaugu, lopbarības atlikumu kravās vai čuguna, metāla stiepļu kravās. Esam apturējuši kravas automašīnu, kuras šoferis ar kontrabandas cigaretēm bija piepildījis visu kabīnē esošo guļvietu, citam transporta busiņam ar kontrabandas cigaretēm bija izliktas sienas un griesti, arī durvīs mēģina sabāzt.

Kopumā robežšķērsotāju skaits ir samazinājies. Pēc Silenes robežšķērsošanas vietas slēgšanas daļa dodas caur Pāterniekiem, taču, ja salīdzinām skaitļus ar pirmskara laiku, tad redzam, ka tolaik pasažieru plūsma bija lielāka.

Baltkrievija jau vienpusēji ieviesa bezvīzu režīmu. Tas nav palielinājis plūsmu?

Nav tik daudz, kā bija pirms kara, īpaši pēc Silenes aizvēršanas. Plūsma nav apstājusies, un katru dienu ir daudz robežšķērsotāju, bet tā ir samazinājusies. Tāpat plūsmu ir mazinājuši arī jau iepriekš minētie ierobežojumi, kas ir spēkā no 2022.gada vidus, kad no 7 dienām līdz 30 tika palielināts periods, kad ar atbrīvojumu no nodokļiem var ievest tās akcīzes preces, kuras ir atļautas. Ja agrāk bija cilvēki, kas gaidīja 7 dienas, līdz atkal varēs braukt, tad tagad tās jau ir 30 dienas.

Pēc kādām precēm cilvēki brauc uz Baltkrieviju?

Agrāk populāri bija piepildīt bāku ar degvielu, tagad to nevar. Arī cigaretes ved, tās, kuras nav pakļautas sankcijām. Pārtikas produktus ved. Neko īpašu nevaru izcelt. Līdz ar Silenes slēgšanu un garāku ceļu līdz robežšķērsošanas vietai, īsti vairs neatmaksājas braukt un kaut ko vest. Tomēr daudziem cilvēkiem Daugavpilī, Latgales pusē ir radinieki Baltkrievijā, tāpēc braucieni turpinās.

Vai līdz ar kontroles pastiprināšanos tiek meklēti jauni veidi, jauni ceļi kontrabandas preču ievešanai?

Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti, ļoti mainījusies. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis – dariet savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība utt. Sākoties karam, šis spiediens no “ātrāk” ir pārvērties par “rūpīgāk”. Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju.

Muitas ikdiena pilnīgi noteikti ir mainījusies, un sankciju ievērošanas kontrole muitai ir prioritāte. Tam veltām visus resursus, un šobrīd apmēram 60% no visām kontrolēm ir saistītas ar sankciju ievērošanu. Latvija ir arī unikālā situācijā, jo mums ir robeža ar abām valstīm – gan Krieviju, gan Baltkrieviju. Lietuvai savukārt ir robeža ar Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju, bet igauņiem un somiem ir tikai Krievijas robeža. Tāpēc mēs ļoti labi redzam, kāda ir sankciju situācija gan uz Krievijas, gan Baltkrievijas robežas. Šobrīd ir ieviestas 13 sankciju pakotnes un 14. gatavojas. Joprojām problemātiski ir tas, ka sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir dažādas. Kas vienai valstij ir pakļauts sankcijām, tas otrai var nebūt. Ļoti labi saprotams ir tas, ka, ja aizved kaut ko uz Baltkrieviju, ko nevar vest uz Krieviju, ticams, ka prece ļoti viegli var tomēr nonākt Krievijā. Tas ir viens no problēmjautājumiem, ko esam aktualizējuši un rosinājuši pārskatīt, bet, protams, par to jāvienojas visai ES. Sankcijas un ierobežojumi kopumā ir efektīvāki, ja tiek ieviesti visās ES valstīs.

Šogad pirmajos četros mēnešos Latvijas muita 913 gadījumos dokumentu un muitas fiziskās kontroles rezultātā ir liegusi noformēt muitas procedūras sankcijām pakļautu preču kravām. Lielākoties tas ir eksports – 796 gadījumi, savukārt 117 gadījumos esam lieguši kaut ko ievest no Krievijas vai Baltkrievijas. Pagājušā gada 12 mēnešos kopumā muita liedza pārvietot pāri robežai 2175 kravas ar sankcijām pakļautām precēm. Ja tendence saglabāsies, tad šogad būs vairāk šādu gadījumu. Pieredze liecina, ka noraidīto kravu skaits pieaug laikā, kad tiek pieņemta jauna sankciju kārta.

Arī pārbaudot fiziskās personas un viņu transportlīdzekļus, šogad ir konstatēti 962 pārkāpumi. Tie ir gadījumi, kad mēģināts ievest alkoholu vai degvielu. Kā minēju, 381 gadījumā personas mēģināja izvest skaidru naudu ES dalībvalstu oficiālajā valūtā, pagājušajā gadā – 2433, kas nozīmē, ka šogad ir samazinājums. Tāpat 175 gadījumos ir konstatētas sankcijām pakļautas preces nelielā vērtībā pasta sūtījumos, piemēram, kosmētikas preces vai dārglietas.

Šogad četros mēnešos, pamatojoties uz VID Muitas pārvaldes nosūtītajiem lietu materiāliem, Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir uzsākusi 53 kriminālprocesus. Tie ir gadījumi, ka neatbilstoši ir norādīti preču kodi. Runa ir par mēģinājumiem izvest vai ievest sankcijām pakļautas preces, deklarācijā norādot tādus preču kodus, uz kurām sankcijas neattiecas. Tā ir apzināta rīcība, un šādos gadījumos lietas materiālus nododam Nodokļu un muitas policijas pārvaldei izmeklēšanai. Pagājušajā gadā kopumā tika sākti 150 kriminālprocesi.

Tāpat pārkāpēji mēdz nepatiesi norādīt informāciju par preču izcelsmi. Piemēram, kā izcelsmes valsts ir norādīta Mongolija, bet mums ir aizdomas, ka izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija. Eksporta gadījumā kā kravas saņēmēju norāda kādu Centrālāzijas valsti, bet kontroles laikā muitnieks šofera kabīnē atrod dokumentu kopiju, kurā redzams, ka krava ir paredzēta Krievijai. Ir gadījumi, ka krava ir paredzēta Kazahstānai, bet šoferis atgriežas jau pēc vienas dienas. Skaidrs, ka pa vienu dienu kravu līdz Kazahstānai aizvest nevar. Mums ir laba sadarbība ar Centrālāzijas valstīm. Ja mums ir pamatotas aizdomas vai ja krava ir īpaši vērtīga, mēs gatavojam pieprasījumu un lūdzam apstiprināt, vai konkrētā krava ir nonākusi attiecīgajā valstī. Vai importa gadījumā – vai šāda krava ir tikusi nosūtīta no attiecīgās valsts. Piemēram, ja kravas izcelsmes valsts ir Kazahstāna, tad prasām, vai šādu kravu esat sūtījuši. Pagājušajā gadā mēs nosūtījām 70 pieprasījumus, un 40 gadījumos kolēģi no attiecīgo valstu muitas dienestiem atbildēja, ka tāda krava nav tikusi sūtīta vai saņemta. Šī informācija tiek nodota Nodokļu un muitas policijas pārvaldei, kas pēta, kāds ir iemesls un vai tas ir sankciju apiešanas mēģinājums.

Tirdzniecības apjomi ar Centrālāzijas valstīm pēc sankciju ieviešanas ir netipiski pieauguši?

Apjomi ir ļoti pieauguši. Ar katru sankciju kārtu tirdzniecības apjomi palielinās. Daļa no darījumiem ir tirgus diversifikācijas rezultāts, kāds ir atradis jaunu sadarbības partneri Centrālāzijas valstīs, taču daļa ir saistīta ar sankciju apiešanu. Par to esmu pārliecināts un par to liecina kontrolēs saņemtās atbildes.

Visus šos gadījumus jau nevar pierādīt, ka krava tiešām ir sankciju apiešanai.

Protams. Muita strādā, pamatojoties uz risku analīzi, ņemam vērā arī iepriekš veikto kontroļu rezultātus. Katrs šāds gadījums, pat ja kriminālprocess kaut kādu iemeslu dēļ tiek izbeigts, paliek mūsu arhīvā. Mēs pievēršam pastiprinātu uzmanību tiem, kas ir nonākuši mūsu redzeslokā. Piemēram, ja reiz esat ticis pieķerts, ievedot cigaretes, mūsu redzeslokā tas paliks, un, ja brauksiet nākamreiz, tad, visticamāk, jūs rūpīgāk pārbaudīs. Tas nebūt nenozīmē iekļūšanu kādā melnajā sarakstā uz mūžu, bet kontroles līmenis būs augstāks.

Konkrētas automašīnas, konkrēti uzņēmumi?

Jebkas – pārvadātājs, automašīnas, komersanti, šoferi, saņēmējs, nosūtītājs. Ikviena aile muitas deklarācijā var būt riska objekts. Šobrīd likumdošanā ir noteikts, ka ar ES transportlīdzekļiem nevar veikt pārvadājumus Krievijā un otrādi. Izņēmums ir Kaļiņingradas reģions. Līdz ar to tirgū ir parādījušies ļoti daudz Serbijas, Kirgizstānas, Kazahstānas, Moldovas pārvadātāju. Viņi ir ieņēmuši šo tirgus nišu.

Kādi ir izplatītākie sankciju pārkāpšanas gadījumi?

Preču kodu nepareiza norādīšana, kravas izcelsmes valsts nepareiza norādīšana deklarācijā, saņēmējvalsts mainīšana, ir konstatēti arī kravu pavaddokumenti ar viltojuma pazīmēm, lai iekļautos kādos sankciju izņēmumos.

Kādas ir preces, kuras visbiežāk pārvieto, mēģinot apiet sankcijas?

Ievešanas gadījumos tā ir lopbarība, koksnes izstrādājumi, dzelzs un alumīnija izstrādājumi. Izvešanas – tās ir dažādas elektroierīces, akustiskās, TV iekārtas, transportlīdzekļu rezerves daļas, jaunas vieglās automašīnas, vilcēji, piekabes.

Uz kuru no abām valstīm – Krieviju, Baltkrieviju – ir lielāka kravu plūsma?

Šoferi biežāk tomēr brauc caur Krieviju. Grebņevā vienā diennaktī, izbraucot no Latvijas, robežu šķērso vidēji ap 100 kravas automašīnas, Terehovā 140-180 auto, bet Pāterniekos ap 100. Šobrīd situācija uz ES ārējās robežas ir gana sarežģīta visur. Somijā robežšķērsošanas vietas ir vispār ciet, arī Narvā robežšķērsošana ir atļauta tikai kājāmgājējiem, un tas, protams, rada spiedienu uz pārējiem robežkontroles punktiem. Somijas robeža ir ciet, Igaunijā ir atlikuši divi muitas kontroles punkti un Latvijā divi – tātad visu robežšķērsotāju plūsmu uz Krieviju sadala šie punkti. Caur Latviju brauc visas Eiropas pārvadātāji, jo caur Terehovu ir ceļš uz Maskavu un caur Baltkrieviju nelabprāt brauc. Tādēļ kravu pārvadātāji izvēlas braukt caur Terehovu, gaidīt garā rindā. Šobrīd rindā gaida apmēram 1000 kravas mašīnu. Pirms kara mēs spējām izlaist cauri ap 250-300 automašīnām dienā. Šobrīd tās ir 180 automašīnas.

Samazinājums ir rūpīgākas kontroles dēļ?

Arī tādēļ. Tiek veikta rūpīga kontrole, bet ir arī otra puse – ielaišana Krievijā. Ir daudz gadījumu, ka esam savu darbu pabeiguši, bet auto vēl gaida, kad tiks ielaists Krievijā. Pieļauju, ka arī viņi veic rūpīgākas kontroles. Mēs, sākoties karam, esam pārtraukuši jebkāda veida saziņu ar Krievijas pusi. Normālā situācijā, ja abas valstis runā, sadarbojas, tad arī plūsma uz robežas ir daudz raitāka. Mēs darām savu darbu, Krievijas muitas amatpersonas dara savu, un nav tā, ka mēs savstarpēji kaut ko pārrunātu, koordinētu vai apspriestu. Tāda pati situācija ir uz Baltkrievijas robežas.

Gadās arī tā, ka Latvijas pusē kravas automašīna izbrauc, bet Krievija savā pusē atgriež atpakaļ?

Gadās, bet tādu gadījumu nav daudz. Tāpat kā mēs atgriežam atpakaļ, un es pieļauju, ka mēs atgriežam vairāk nekā Krievijas puse. Tas var būt saistīts ar to, ka trūkst kāda dokumenta, piemēram, Krievijas puse prasa kaut kādu veterināro sertifikātu, kas mums nav bijis vajadzīgs. Šogad četros mēnešos mēs esam atgriezuši 117 kravas transportlīdzekļus. Tas sanāk apmēram viena krava dienā.

Ap 1000 mašīnu uz gaidīšanu rindā tagad ir tāds nemainīgs skaitlis?

Tas skaitlis nedaudz mainās. Rekords ir bijis 1800 kravas auto.

Vai šajos apstākļos risinājums rindu problēmai ir iespējams?

Skaidrs, ka kontroles mēs nemazināsim un arī transporta plūsma īpaši nemainīsies. Tas nav vienkārši, un darbs notiek nepārtraukti, diennakts režīmā. Šobrīd muitas kontroles punktos ikdiena ir gana skarba un sarežģīta. Sankciju režīms uzliek papildu slodzi, bet tas ir darbs, kas mums jāpaveic un jāpaveic rūpīgi.

Vietējiem iedzīvotājiem galvenā sūdzība ir par piemēslojumu.

Muita to tieši risināt nevar. Protams, pašvaldības tagad daudzās vietās ir krietni vairāk izvietojušas gan atkritumu konteinerus, gan tualetes, bet situācija nav patīkama. Ja man prasītu, vai tas ir normāli, nē, tas nav normāli. Gaidīt uz ceļa vairākas dienas, lai šķērsotu robežu, nav normāli.

Risinājums tam ir elektroniskās rindas. Šobrīd skaņošanā ir Satiksmes ministrijas kopīgi ar Valsts robežsardzi, Autotransporta direkciju un mums sagatavotais informatīvais ziņojums, kas paredz elektroniskās rindas ieviešanu. Es ceru, elektroniskā rinda atrisinās problēmas. Tad šoferis savu kārtu varēs sagaidīt, kur ērtāk, piemēram, Rēzeknē viesnīcā atpūšoties, nevis ceļa malā. Arī mēs vēlamies, lai situācija tiktu atrisināta, jo mūsu darbiniekiem nav viegli strādāt ar šoferiem, kas ir noguruši, dusmīgi un nokaitināti. Visi saprot, ka elektroniskā rinda ir nepieciešama, lai robežšķērsošanas process būtu civilizēts un sakārtots.

Kad ir cerības to ieviest?

Ideālais, kas tiek solīts, ir šā gada beigas. Turēsim īkšķus, lai tas izdotos, un darīsim, kas jādara.

Maija sākumā Viļņā piecu valstu, kuras robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, muitas vadītāji noslēdza līgumu par vienotām muitas procedūrām sankciju apiešanas gadījumos. Līgumu parakstīja Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Somija. Kā šis līgums mainīs muitas darbu?

Baltijas valstis vienošanos parakstīja jau janvārī, un maijā tai pievienojās Somija un Polija. Vienošanās paredz, ka valstīs ir maksimāli vienādotas prasības visiem robežšķērsotājiem. Lai nav tā, ka Polijā prasa vienu, Lietuvā kaut ko citu un Latvijā vēl citu, lai robežšķērsotājs var zināt, kādas būs prasības un kādi dokumenti nepieciešami. Vienošanās arī paredz, ka deklarāciju kontrolei tiek izmantotas iepriekš veiktās riska analīzes deklarāciju kontrolei. Mēs sagaidām, ka dokumentu kopums un vienotās kontroles procedūras palīdzēs uzlabot muitas kontroļu efektivitāti un kvalitāti. Piemēram, tas palīdzēs īpaši pievērst uzmanību neloģiskiem pārvadājumu maršrutiem, ja tādi parādīsies, un informācijas apmaiņā iesaistīsies visas valstis, kas parakstīja vienošanos.

Piemēram, poļi konstatē neloģisku maršrutu un informē visus par to?

Jā, tā tas notiek. Jau pirms kara darbojās risku informācijas apmaiņas mehānismi, kas arvien plašāk tiek izmantoti, sankciju kārtām pastiprinoties. Tas paredz, ka informāciju par katru mašīnu, ko noraidām, mēs fiksējam savā risku sistēmā un tā automātiski “aiziet” arī citām valstīm. Attiecīgi rīkojas arī pārējās valstis. Ja igauņi ir nolēmuši nepalaist kādu automašīnu pāri robežai, tad šāda informācija tiek nodota arī mums un šoferis vairs nevar mēģināt šķērsot robežu caur Latviju. Latvija, Lietuva un Polija ir tās trīs ES valstis, kas ir sagatavojušas visvairāk šādas riska informācijas. Tas arī ir loģiski, jo uzraugām ārējo ES robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Pagājušajā gadā vairāk nekā 1200 gadījumos nosūtījām citām ES dalībvalstīm riska informāciju tieši sankciju jomā.

Vienošanās arī paredz to, ka noteiktām kravām prasām ražotāju deklarācijas, papildu dokumentus, kas apliecina, ka prece patiešām nonāks pie saņēmēja un netiks pārdota vai izkrauta ceļā caur Krieviju vai Baltkrieviju. Ja tas tomēr notiek un informācija nonāk mūsu rīcībā, tad tas ir apstiprinājums tam, ka izdarīts kriminālpārkāpums. Ja kādu iemeslu dēļ šādus papildu dokumentus iesniegt nevar, tad tādu kravu noraidām un neļaujam iebraukt vai izbraukt.

Vai ir mēģinājumi “izdomāt” jaunus veidus, kā apiet sankcijas?

Vispārēji, es teiktu, ka nē. Parādās citi maršruti, kā mēģināt apiet sankcijas, mainās iesniegtie dokumenti, bet kopumā raugoties – pilnībā jauni, iepriekš nepieredzēti mēģinājumi nav novēroti.

Vai muita savā pieredzē ir saskatījusi kādus “caurumus” noteiktajās sankcijās, kuri tiek izmantoti, lai tās apietu?

Galvenā problēma ir atšķirīgas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Ir absolūti skaidrs, ka to, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, ja Krievija gribēs, tad dabūs. Ar vienu no sankciju pakotnēm tika aizliegts caur Krieviju tranzītā vest preces, kas ir kaujas lauka preces – dažādas detaļas, mikroshēmas, rezerves daļas, kuras var izmantot militāriem mērķiem. Ir jāskatās, kuras vēl preces var turpināt pievienot šim sarakstam.

Tāpat vajadzētu mainīt procedūru, piemēram, par dārga šampanieša vai kādas zīmola preces vešanu uz Krieviju. Ja alkohola pudeles cena pārsniedz 300 eiro, tad tā jau ir sankcijām pakļauta prece, un par tās izvešanu uzsākams kriminālprocess. Par šāda veida pārkāpumiem vajadzētu piemērot administratīvo atbildību ar pietiekami lielu sodu un preču konfiskāciju. Tas ļautu izmeklētājiem koncentrēties uz sarežģītākiem kriminālprocesiem ar lielākiem apjomiem un vērtību. Savus priekšlikumus esam iesnieguši Ārlietu ministrijai, kura aizstāv Latvijas pozīciju augstākā līmenī.

Vai muitas kapacitāte (darbinieki, tehniskais aprīkojums) ir pietiekama, lai tiktu galā ar esošo pārbaužu apjomu?

Skaidrs, ka slodze ir palielinājusies. Mēs visas nepieciešamās pārbaudes spējam veikt un paveicam. Cieš ātrums. Ir jāizvēlas – nevar izdarīt ātri un rūpīgi. Sankciju preču pārbaude prasa laiku. Sankcijas šobrīd attiecas uz aptuveni 6000 veidu preču, ko nevar vest vienā vai otrā virzienā. Tehniski mēs esam aprīkoti, bet, protams, mums ir plāns, kā modernizēt savu tehnisko aprīkojumu, jo tehnika, skeneri noveco un nolietojas. Savukārt IT jomas modernizācija ir vairāk saistīta ar Savienības muitas kodeksu un citām regulām, kas nosaka vienādas prasības visām ES valstīm. Tur ir virkne prasību, kas dalībvalstīm ir jāievieš līdz noteiktam termiņam. E-muitas projektā mums klājas labi un esam “zaļajā līmenī” uz citu ES dalībvalstu fona. 2023.gadā ieviesām automatizētu eksporta un importa sistēmu, kā arī tika izstrādāta jauna tranzīta kontroles sistēma.

2025. un 2026.gadam e-projektu īstenošanai plānotais finansējums ir aptuveni astoņi miljoni eiro. Tas it kā izskatās daudz, bet, ņemot vērā strauji augošās izmaksas, jau tagad ir skaidrs, ka ar to nepietiks visiem ieplānotajiem darbiem, kas jāveic, realizējot ES normatīvo aktu prasības.

Tehniskā aprīkojuma ziņā situācija ir labāka, jo no 2025. līdz 2027.gadam muitas kontrolei nepieciešamajos tehniskajos risinājumos plānots ieguldīt gandrīz 24 miljonus eiro. Tie ir ES fondu un finanšu instrumentu līdzekļi, kas iegūti, piedaloties starptautiskos projektu konkursos, kā arī valsts budžeta līdzekļi. Bieži vien šo projektu nosacījumi paredz, ka infrastruktūra ir jāizbūvē par valsts budžeta līdzekļiem. Piemēram, skeneri vari pirkt, bet izmaksas infrastruktūras pielāgošanai, lai to uzstādītu, ir jāsedz valstij. Līdzfinansējuma summa parasti veido līdz aptuveni 20% no kopējām projekta izmaksām.

Ja runājam par personālresursiem, tad mums ir vakances un šajā ziņā neatšķiramies no citām valsts iestādēm. Piemēram, Latgalē nedaudz virs 60 vakantām vietām no kopējām 370 amata vietām. Silenes muitas kontroles punkts ir aizvērts, tādēļ ļoti krasi neizjūtam darbinieku trūkumu uz robežas ar Baltkrieviju. Savukārt Terehovā un Grebņevā papildu darbinieki ir ļoti nepieciešami.

Atalgojums ir iemesls darbinieku trūkumam?

Protams. Atalgojumu mums ir izdevies nedaudz paaugstināt, bet cenas un izmaksas arī nestāv uz vietas. Darbinieku atalgojums noteikti būs aktuāls jautājums turpmāk.

Foto: TV3