LETA
Jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam varēs virzīt līdz nākamā gada 31.janvārim, aģentūrai LETA pastāstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Jaunas kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo sestdien, 21.decembrī, pirmais amata pilnvaru termiņš beidzas līdzšinējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima ceturtdien neievēlēja.
Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pildīs Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.
Saeima 2020.gada 5.martā Kāli ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā uz piecu gadu termiņu, kas sākās 2020.gada 13.martā. Kālis strādā Latvijas Bankā kopš 1998.gada. No 2001.gada līdz 2007.gadam viņš bija Latvijas Bankas valdes loceklis, atbildot par finanšu informācijas sagatavošanu un sniegšanu un iekšējās kontroles sistēmas darbību un risku vadību, savukārt no 2007.gada līdz 2020.gadam viņš bija Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs.
Neievēlot Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.
ECB Padomē par monetāro politiku lemj eirozonas dalībvalstu nacionālo centrālo banku prezidenti, ECB prezidente un viceprezidents un ECB valdes locekļi. Nacionālo centrālo banku prezidenti ECB Padomes sanāksmēs piedalās personiski.
Latvijas Bankas likumā teikts, ka līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa sākumam Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, izņemot ECB Padomes locekļa pienākumus, pildīs Saeimas noteikts amatā esošs Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, bet viņa prombūtnes laikā – Saeimas noteiktā Latvijas Bankas prezidenta vietnieka noteikts Latvijas Bankas padomes loceklis.
Nākamā ECB Padomes sēde plānota 30.janvārī, bet tās var tikt sasauktas ārpus kārtas, ja ir, piemēram, krīzes situācija, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankā. “Šajā brīdī mēs esam pasažieri un Latvija nevar ietekmēt ECB lēmumus,” komentēja Kazāks.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Saeimā ceturtdien bija paredzētas Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, tomēr prezidents ievēlēts netika, jo valdošās koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” (JV) un ZZS ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem.
Attēlā – Saeimas sēžu zāle. Publicitātes foto: LR Saeima
Lai tik sauc marsieti atpakaļ, atnesīs ”visjaunākos laikus” reņģēdājiem… ;-))
Kaķim jāsmejas, it kā no tāda “Latvijas Bankas prezidenta” balsstiesības ECB Padomē kaut kas būtu atkarīgs.